Skaistas un veselas kājas Kā saglabāt? Kā atgūt?

Hroniskas vēnu slimības bieži attīstās gan vīriešiem, gan sievietēm. Pēdējā laikā dati par slimības sastopamību dzimumiem krasi mainās: izrādās, ka biežāk tā rodas XY hromosomas īpašniekiem! [12]

Hroniska vēnu slimība sagādā ne tikai diskomfortu, rada kosmētisku defektu, bet ir arī iemesls nopietnam audu bojājumam — grūti kopjamām čūlām, kas slikti dzīst un ir riska faktors infekcijas attīstībai.

Lielbritānijā apmēram 3,3 miljardi mārciņu gadā tiek tērēti hronisku brūču apkopei. Speciālistiem katru gadu jāapkopj apmēram 730 000 pacientu ar kāju čūlām, no tiem 284 000 šīs čūlas diagnosticē arī nākamajā gadā. [10]

Kā hroniskas vēnu mazspējas smaguma pakāpe ietekmē stacionēšanas biežumu?

Hroniska vēnu mazspēja ir visbiežākā hroniskas vēnu slimības forma, kas saistīta ar tādām ādas izmaiņām kā hiperpigmentācija, ekzēma, lipodermatoskleroze, venozas čūlas. Šīs sūdzības sagādā milzīgu diskomfortu (sāpes, miega traucējumus, grūtības koncentrēties darba vidē), pasliktina dzīves kvalitāti.

Pacienti ar smagāku slimības gaitu (C4—C6) neatliekamās palīdzības speciālistus apmeklē biežāk nekā C3 vai vieglākas pakāpes vēnu mazspējas pacienti. Kaut arī hroniskas vēnu mazspējas pacienti nav lielākā daļa no pacientu plūsmas neatliekamās medicīnas centros, ir jānodrošina iespēja pārvaldīt ādas trofikas izmaiņas ambulatori, ja stāvoklis nav dzīvību apdraudošs. [1]

Kādas ir farmakoloģiskās terapijas iespējas vēnu slimību ārstēšanā?

Varikozas vēnas un vēnu slimību komplikācijas skar lielu daļu pieaugušo, īpaši Rietumu civilizācijā, ietekmējot gan dzīves kvalitāti, gan vairojot veselības aprūpes finanšu slogu.

  • Medikamentozās terapijas iespējas laika gaitā īpaši nav mainījušās. Jau pārskatā 2009. gadā pieminēts plašs spektrs venoaktīvo zāļu.
  • Mikronizēta attīrīta flavonoīdu frakcija samazina sāpes, smaguma sajūtu un tūsku pacientiem ar venozu atvilni; uzlabo stāvokli pacientiem ar venozām čūlām, lietojot kombinācijā ar kompresijas terapiju.
  • Pentoksifilīns var noderēt kombinācijā ar kompresijas terapiju pacientiem ar venozas izcelsmes čūlām.
  • Okserutīni un kalcija dobesilāts var palīdzēt, mazinot tūsku, rutozīdi mazina vēnu varikozes simptomus grūtniecēm.
  • Ir pētījumi, kur vēnu mazspējas ārstēšanā izmanto līdzekļus (perorālus, lokāli lietojamus), kas satur zirgkastaņas sēklu ekstraktu, lai mazinātu kāju tūsku un nepatīkamos hroniskas vēnu slimības simptomus. [7; 11]

Vai estrogēnu līmenis var ietekmēt vēnu veselību?

Hroniskas vēnu slimības attīstībā tiek meklēta saistība ar estrogēna un estrogēnu receptoru ietekmi uz vēnu sieniņu. Estrogēna efekti tiek vadīti caur trīs galvenajiem estrogēnu receptoriem (ER): ERα, ER ϐ un GPER (G protein–coupled ER). Šo receptoru ekspresija vēnu sieniņās var veicināt varikozo vēnu attīstību.

Turklāt pētnieki pierādījuši ER ekspresijas pozitīvu korelāciju ar slimības smaguma pakāpi. [2]

Kāda ir korelācija starp ultrasonogrāfijas izmeklējumiem un hroniskas vēnu slimības klasifikāciju?

Pētnieki Belgradā secinājuši, ka hroniskas vēnu slimības klīniskās, etioloģiskās, anatomiskās kategorijas pārliecinoši korelē ar funkcionālo patoloģiju, it īpaši ar atvilni dziļajās un perforējošajās vēnās, kā arī atviļņa un obstrukcijas kombinācijā.

Dziļo vēnu obstrukciju pacientiem ar hronisku vēnu slimību (C0s—C1 kategorija pēc klīniskiem, etioloģiskiem un anatomiskiem faktoriem) varētu apstiprināt ar krāsu duplex ultrasonogrāfijas palīdzību, īpaši gadījumā, kad izteiktu klīnisko pazīmju nav. [3]

Cik ļoti medicīnas māsas cieš no hroniskas vēnu nepietiekamības?

Kādā pētījumā Turcijā izmeklēja vairākos medicīnas centros strādājošas medicīnas māsas ar relatīvi labi pielāgotiem darba apstākļiem. Ar sijājošās diagnostikas palīdzību medmāsas pārbaudīja, izvērtējot hroniskas vēnu nepietiekamības simptomus, meklējot to saistību ar darba apstākļiem un slodzi. No 232 medicīnas māsām, kas tika iekļautas pētījumā, 62,9 % bija vismaz viens hroniskas vēnu nepietiekamības simptoms, slimības diagnozi pēc CEAS klasifikācijas kritērijiem apstiprināja 50,4 %.

Rezultāti vedina domāt par hronisku vēnu slimību kā vēl vienu arodfaktoru. [4]

Kādi faktori ietekmē hronisku vēnu slimnieku pašaprūpi?

Farmakoterapija (venoaktīvās zāles), kompresijas terapija, fizioterapija un dzīvesveida maiņa ir biežākās un flebologu rekomendētās metodes hroniskas vēnu slimības atbalsta terapijā.

Visvērtīgākā fiziskā aktivitāte šiem pacientiem ir staigāšana, jo tā samazina saspringumu kājās un mazina tūsku. Tāpat būtiska ir kāju pacelšana naktī, lai veicinātu cirkulāciju kājās. Fizioterapija noder C3—C6 stadijā, izņemot pacientiem ar pēctrombozes sindromu un varikozu vēnu recidīvu. Ar dzīvesveida un fizioterapijas palīdzību tiek stiprināti ikru muskuļi; mazinoties tūskai, pieaug kustības apjoms potītē.

Kompresijas terapija novērš virspusējo asinsvadu ekstensiju un spiež intersticiālo šķidrumu plūst atpakaļ asins un limfātisko vadu sistēmā. Kompresijas terapija pēc CEAP klasifikācijas ir efektīvākā terapijas metode visām stadijām.

Venoaktīvās vielas lielākoties ir bezrecepšu, pietiekami drošas un efektīvas. Šīs zāles palielina vēnu sieniņu tonusu, novērš kapilāru caurlaidīgumu un iespējamo iekaisumu, palielina limfātisko drenāžu, aizsargā mikrocirkulācijas procesus.

Pētot pacientu ieradumus, noskaidrojies, ka visbiežākā metode ir farmakoterapija, respektīvi, venoaktīvās vielas, no kurām populārākās ir mikronizētais diosmīns (diosmīns/MPFF) un Ruscus aculeatus ekstrakts (interesanti, ka sievietes to izvēlas biežāk nekā vīrieši), heparīnu saturošas ziedes, tālāk seko izmaiņas dzīvesveidā un kompresijas terapija. Pacientiem svarīga metodes efektivitāte, ātrs atvieglojums, izmaksas, metodes sagādātais diskomforts.

Kompresijas terapijas galvenais trūkums — sūdzības par diskomfortu: kņudēšanu, sāpēm, karstumu, niezēšanu. Lielākoties sūdzas cilvēki ar paaugstinātu ķermeņa masas indeksu, kuriem kompresijas metode šķiet “par karstu”. Toties pacients ar ilgāk noritošu hronisku vēnu slimību un ar normālu svaru būs visbiežākais kompresijas terapijas lietotājs. [6]

Varikozas vēnas un grūtniecība: vai ietekmē dzemdību iznākumu?

Vēnu varikozitāte attīstās dažādās ķermeņa daļās, taču visbiežāk apakšējās ekstremitātēs. Tā ir patoloģiska vena saphena magna un dažreiz vena saphena parva dilatācija un formācija apakšējās ekstremitātēs, kuras dēļ rodas tādi simptomi kā dedzināšana, kņudēšana, ādas izmaiņas, dažreiz sāpes.

Varikozitāte kājās biežāk attīstās sievietēm. Arī grūtniecībai ir nozīme varikozes attīstībā — tā inducē asinsvadu dilatāciju un proliferāciju, veicina venozu stāzi, palielina asinsvadu caurlaidību, tāpēc bieži vien pirmā varikozes epizode ir tieši grūtniecības laikā.

Dažas nianses, ko vērts ņemt vērā: grūtniecēm ar varikozām kāju vēnām ir lielāks risks, ka attīstīsies anēmija, aizcietējumi un hemoroīdi. Interesanti, ka šīm grūtniecēm ir arī lielāks risks, ka bērns dzims ar krūškurvja deformāciju pectus excavatum. Taču nav pierādīti citi nevēlami dzemdību iznākumi, kas būtu raksturīgi tieši grūtniecēm ar kāju varikozitāti. [8]

Vai zināšanas par kompresijas terapijas iespējām ir pietiekamas?

Mūsdienās ir daudz dažādu veidu elastīgo saišu un citu kompresijas līdzekļu. Spiediens 30—50 mmHg apmērā potītei noder tam, lai pazeminātu venozo spiedienu. Jāpievērš uzmanība informācijai uz iesaiņojuma: cik lielu spiedienu konkrētā saite var sniegt (kompresijas līdzekļi ir gan profilaktiski, ar mazākiem spiedieniem, gan ārstnieciski, ar lielākiem spiedieniem).

Lielākā problēma kompresijas terapijas jautājumā — šo metodi īpaši nemāca ne medicīnas skolās, nedz arī medmāsām. Piemēram, Vācijā, ir ļoti īss mācību kurss par elastīgajām saitēm un citiem palīglīdzekļiem vēnu slimību profilaksē un ārstēšanā. Ļoti bieži praksē netiek izmantots pareizi izvēlēts spiediens, tātad netiek sasniegts ārstēšanas mērķis. Arī pētījumos uzrādās fakts, ka zināšanas par daudzkomponentu kompresijas sistēmām, čūlu apkopes un polsterējumu sistēmām ir nepietiekamas. [9]

Kā kopt venozas čūlas?

Hroniskas venozas izcelsmes čūlas ir atvērta tipa bojājums zonā starp ceļgalu un potīti, nedzīst vismaz četras nedēļas un ir saistītas ar diagnosticētu hronisku vēnu slimību.

Lai čūlas apkope būtu regulāra un adekvāta, pacientiem regulāri jāsadarbojas ar medicīnas speciālistiem. Ārstam jānovērtē gan čūlas izmērs, gan čūlu daudzums, jānosaka potītes brahiālā spiediena indekss. Kompresijas terapija ir droša, ja šis indekss ≥ 0,8.

Sākot čūlu apkopi, kājas jānomazgā tīrā, novārītā ūdenī un jānožāvē. Nekrotisko audu evakuācija veselo audu robežās jāveic ar tam paredzētiem palīglīdzekļiem. Emolientu lietošana īpaši efektīva ir tad, kad noņemta zvīņainā un bojātā āda, lai līdzeklis nokļūtu veselajā ādā un adekvāti mitrinātu. Kompresijas terapija lietojama gadījumā, ja brūces nav inficētas un nav konstatēta artēriju slimība. Jāizvēlas brūcei piemēroti pārsēji, kas regulāri jāmaina.

Granulējošām brūcēm izmanto pārsējus, kas satur putas, alginātus un hidrokoloīdu. [10] 

Kāda tehnoloģija izmantojama vēnu terapijā?

Salīdzinoši nesen pasaulē ienākusi jauna tehnoloģija vēnu nepietiekamības ārstēšanai — vēnu embolizācija ar ciānakrilāta līmi VenaSeal.

2011. gadā tā saņēmusi Conformité Européenne (CE) marķējumu, 2015. gadā ASV Pārtikas unmedikamentu

kvalitātes novērtēšanas aģentūra to apstiprinājusi apakšējo ekstremitāšu trunkālo vēnu embolizācijai.

Kādā pētījumā Korejā (kur metode vena saphena embolizācijai apstiprināta pavisam nesen, proti, 2016. gadā) noskaidrojās, ka embolizācija ar ciānakrilāta līmi hroniskas vēnu slimības pacientiem ar vena saphena mazspēju ir droša un efektīva. Labs rezultāts konstatēts gan vēnās zemāk par celi un potītes rajonā, gan epifaciālās vēnās bez parestēzijas. Arī vairāku vēnu ārstēšanai vienā piegājienā konstatēta laba panesība un rezultatīvs iznākums. Attīstījies vien viegls un pārejošs ādas kairinājums. [5]

 

Literatūra

  1. Ruggiero M, Grande R, Serra R, et al. Symptoms in patients with skin changes due to chronic venous insufficiency often lead to emergency care service: an Italian observational study. International Wound Journal [serial online]. 2016; 13(5): 967–971.
  2. Serra R, Gallelli L, de Franciscis S, et al. Estrogen Receptors and Chronic Venous Disease. European Journal Of Vascular And Endovascular Surgery: The Official Journal Of The European Society For Vascular Surgery [serial online]. 2016; 52(1): 114–118.
  3. Matić P, Vlajinac H, Marinković J, Maksimović M, Radak D. Chronic venous disease: Correlation between ultrasound findings and the clinical, etiologic, anatomic and pathophysiologic classification. Phlebology [serial online]. 2014; 29(8): 522–527.
  4. Diken A, Yalçınkaya A, Çağlı K, et al. Prevalence, presentation and occupational risk factors of chronic venous disease in nurses. Phlebology [serial online]. 2016; 31(2): 111–117.
  5. Barański K, Chudek J. Factors affecting patients’ self-management in chronic venous disorders: a single-center study. Patient Preference And Adherence [serial online]. 2016; 10: 1623–1629.
  6. Gohel M, Davies A. Pharmacological agents in the treatment of venous disease: an update of the available evidence. Current Vascular Pharmacology [serial online]. 2009; 7(3): 303–308.
  7. Bánhidy F, Acs N, Puhó E, Czeizel A. Varicose veins of lower extremities in pregnant women and birth outcomes. Central European Journal Of Public Health [serial online]. 2010; 18(3): 161–168.
  8. Protz K, Heyer K, Dörler M, Stücker M, Hampel-Kalthoff C, Augustin M. Compression therapy: scientific background and practical applications. Journal Der Deutschen Dermatologischen Gesellschaft = Journal Of The German Society Of Dermatology: JDDG [serial online]. 2014; 12(9): 794–801.
  9. Nazarko L. Venous leg ulcers: appropriate diagnosis and evidence-based treatment. British Journal Of Community Nursing [serial online]. 2016; 21(Sup12): S8–S14.
  10. Suter A, Bommer S, Rechner J. Treatment of patients with venous insufficiency with fresh plant horse chestnut seed extract: a review of 5 clinical studies. Advances In Therapy [serial online]. 2006; 23(1): 179–190.
  11. Evans CJ, Fowkes FG, Ruckley CV, Lee AJ. Prevalence of varicose veins and chronic venous insufficiency in men and women in the general population: Edinburgh Vein Study. Journal of Epidemiology and Community Health. 1999; 53(3): 149–153.
  12. Park I. Initial Outcomes of Cyanoacrylate Closure, VenaSeal System, for the Treatment of the Incompetent Great and Small Saphenous Veins. Vascular And Endovascular Surgery [serial online]. November 2017;51(8):545-549. Available from: MEDLINE Complete, Ipswich, MA.
Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti