Krūts barošana var pasargāt no insulta

Doctus . | 2018. gada 23. augusts

Krūts barošana ir laba ne tikai bērniem, bet arī mātēm. Pieaug pierādījumu skaits, ka krūts barošana samazina insulta risku sievietēm pēcmenopauzes vecumā.

Insults ir ceturtajā vietā nāves cēloņu struktūrā sievietēm pēc 65 gadu vecuma. Iepriekš veiktos pētījumos ir pierādīts, ka krūts barošana samazina krūts un olnīcu vēža risku, kā arī mazina 2.tipa cukura diabēta attīstības risku. Jaunākos pētījumos atklāta saistība arī starp krūts barošanu un zemāku sirds un asinsvadu slimību risku.

Šajā pētījumā analizēja saistību starp krūts barošanu un insultu risku. Tika analizēti 80 191 sievietes dati. Visas pētījuma dalībnieces bija dzemdējušas vismaz vienu bērnu un 58 % bija barojušas bērnu ar krūti.  No tām, kuras baroja bērnu ar krūti, 51 % baroja vienu – sešus mēnešus, 22 % – 7 – 12 mēnešus un 27 % baroja 13 mēnešus vai ilgāk. Pētījumā iesaistīšanās vidējais vecums bija 63,7 gadi un novērošanas periods ilga 12,6 gadus.

Pēc samērošanas ar neietekmējamiem insulta riska faktoriem (vecums, ģimenes anamnēze), pētnieki atklāja, ka visām sievietēm netakarīgi no rases, kuras baroja bērnu ar krūti bija par 23 % zemāks insulta risks, par 48 % zemāks risks bija melnās rases sievietēm un par 21 % zemāks risks baltās rases sievietēm. Sievietēm, kuras zīdīja bērnu vienu līdz sešus mēnešus, insulta risks bija par 19 % zemāks. Jo garāks bija zīdīšanas periods, jo lielāks insulta riska samazinājums.

Pētnieki iesaka krūts barošanu turpināt vismaz līdz zīdaiņa sešu mēnešu vecumam, lai būtu ieguvumi ne tikai zīdainim, bet arī mātei.

Tā kā šis bija novērojuma pētījums, tad no rezultātiem neizriet cēloņu seku attiecības starp krūts barošanu un zemāku insulta risku. Tādejādi iespējams, ka ir vēl kāds cits faktors, kas ietekmē šo saistību starp krūts barošanu un zemāku insultu risku. Pētnieki atgādina, ka krūts barošana ir tikai viens no faktoriem, kas var mazināt insulta risku. Pārējie zināmie faktor ir regulāras fiziskās aktivitātes, veselīgs uzturs, nesmēķēšana, normāla asinsspiediena, holesterīna un glikozes līmeņa uzturēšana.  

AVOTS: Jacobson LT, et al. Breastfeeding History and Risk of Stroke Among Parous Postmenopausal Women in the Women's Health Initiative. JAHA, 2018.

 

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu