PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Probiotikas un akūtas respiratoras slimības bērniem

I. Aizsilniece, E. Kostjukeviča, U. Akule
Probiotikas un akūtas respiratoras slimības bērniem
Liela uzmanība mūsdienu pasaulē pievērsta probiotikām kā funkcionālās pārtikas sastāvdaļai. Kuņģa—zarnu trakta normālās mikrofloras iespējamās ārstējošās un aizsargājošās īpašības pētītas jau 20. gadsimta sākumā, kad krievu pētnieks Iļja Mečņikovs 1907. gadā izteica hipotēzi, ka, pievienojot Lactobacillus dzimtas baktērijas zarnu mikroflorai, tiek samazinātas kuņģa—zarnu trakta slimības un, iespējams, pagarināta dzīvildze.

United Nations Food and Agriculture Organization kopā ar World Health Organization 2001. gadā izveidoja komandu ar mērķi novērtēt ar pierādījumiem pamatoto informāciju par probiotiku darbības mehānismu, ieguvumiem, drošumu. [1]

Cilvēka ķermenis ir mājas triljoniem mikrobu. [2] Tieši pāris pēdējās desmitgadēs mikrobioma pētniecība un izzināšana notikusi visvairāk. Tie vairs netiek uztverti kā potenciāli bīstami patogēni, kas būtu jāiznīcina. Tiek uzskatīts, ka cilvēka mikrobioms ir svarīga daļa no saimnieka organisma un piedalās veselības veicināšanā. Kad notika revolucionārā genoma testēšana un tika analizēts mikrobioma sastāvs un ģenētiskā informācija, galvenā doma milzīgā skaitā klīnisko pētījumu bija parādīt gan mikrobioma nozīmīgo lomu saimnieka vispārējā veselības stāvoklī, gan arī saistību ar dažādām slimībām. Viens no galvenajiem atklājumiem bija mikrobioma bagātīgā daudzveidība. Ar 2005 gēnu sekvencēšanas metodi tika pētītas fēces veseliem pacientiem. Tika atklāts, ka lielākoties mikroorganismi pārklājas no pacienta pacientam un atšķiras pēc parauga ņemšanas vietas.

Kuņģa—zarnu trakta mikrobiomu vēl bez gastroenteroloģijas pēta saistībā ar dažādām klīniskām apakšnozarēm — imunoloģiju, reimatoloģiju (spondiloartropātijas), endokrinoloģiju (1. un 2. tipa cukura diabēts), neiroloģiju (autiska spektra traucējumi, šizofrēnija, depresija, bipolāri traucējumi) u.c. Ir svarīgi saglabāt simbiotiskās attiecības starp mikrobiomu un saimnieka organismu — pierādījumi liecina, ka zarnu trakta mikrobioms regulē ne tikai lokālo zarnu trakta imunitāti, bet arī saimnieka organisma sistēmisko imūnatbildi. [3]

Tēmas aktualitāte

Respiratorā trakta infekcijas ir galvenais saslimšanas un mirstības cēlonis dažādās bērnu vecumgrupās. [4] Latvijā pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2016. gadā bērnu kopējais slimību skaits bija 62 081, no tām vairāk nekā pusi (38 023) veidoja elpošanas sistēmas slimības.

Biežākās ir akūts faringīts, laringīts, bronhīts un bronhiolīts, to radītās komplikācijas — vidusauss iekaisums un sinusīts. Pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem respiratorā trakta slimības ir izplatītākais iemesls gan bērnudārza un skolas kavēšanai, gan pieaugošam ambulatoro vizīšu skaitam un stacionēšanai. [5] Kaut arī visbiežākie slimību izraisītāji ir vīrusi, joprojām vērojama antibiotiku nepamatota lietošana, veicinot rezistenci pret antibiotikām. [6]

Definīcijas

Probiotikas ir medikamenti vai uztura bagātinātāji, kas sastāv no dzīvām baktērijām un rada pozitīvu ietekmi uz cilvēka organismu, uzlabojot tā lokālo un sistēmisko imunitāti. [7] Cilvēka mikrobioms ir visa organisma mikroorganismu kopums, bet mikrobiota raksturo kādas noteiktas orgāna sistēmas mikrofloru. [8]

Probiotiku raksturojums

Lai probiotiku lietošana būtu efektīva, ražošanas laikā jāievēro vairāki priekšnoteikumi:

  • tās nedrīkst būt patogēnas un toksiskas,
  • tām jābūt iegūtām no cilvēka mikrofloras,
  • tām jābūt izturīgām pret organisma skābēm,
  • tām jāspēj pielāgoties organisma dabiskajai mikroflorai, īslaicīgi kolonizēt kuņģa—zarnu traktu un labvēlīgi ietekmēt saimnieka organismu. [9]

Probiotikas satur Lactobacillus, Bifidobacterium, Streptococcus, Enterococcus, Propionbacterium, kā arī Saccharomyces. [10] Probiotiku lietošanas formas ir dažādas: tabletes, kapsulas, pulveri, inhalējamie preparāti, tās var uzņemt ar ēdienu. Ir divu veida inhalējamie preparāti — orālie un nazālie. Tāds lietojums tika ieviests pēc vērojamas antagonizējošas mijiedarbības starp rīklē kolonizējošiem mikroorganismiem. Veidojot rīkles mikrobiota rekolonizāciju, iespējama patogēno mikroorganismu skaita samazināšanās, kas ietekmētu respiratorā trakta slimību attīstības biežumu. [11]

Darbības mehānisms

Probiotiku darbība atspoguļota dažādos mehānismos (attēls). Tie stimulē cilvēka iedzimto un iegūto imunitāti caur producētiem metabolītiem un šūnas membrānas komponentiem vai palielina gļotu sintēzi. Producējot vielas ar mazu molekulmasu (baktericīdus, ūdeņraža peroksīdu, biosurfaktantus), tie sasniedz patogēno mikroorganismu inhibīciju.

Iespējamie mehānismi, kā probiotikas darbojas kuņģa—zarnu traktā Iespējamie mehānismi, kā probiotikas darbojas kuņģa—zarnu traktā
Attēls
Iespējamie mehānismi, kā probiotikas darbojas kuņģa—zarnu traktā

Vēl kāds no būtiskiem darbības mehānismiem ir probiotiku adhēzijas spēja — ar šā mehānisma palīdzību tās kolonizē kuņģa—zarnu traktu, vairāk piesaistās enterocītu receptoriem. Probiotikas ātrāk saista barības vielas, neļaujot patogēnajām baktērijām tās uzņemt. Tās pazemina zarnu pH līmeni, veicinot pienskābes produkciju.

Cita, bet ne mazāk svarīga probiotiku īpašība ir to agregācijas spēja. Probiotikas, salīpot savā starpā vai ar citām probiotikām, sasniedz nepieciešamo daudzumu efektīvai darbībai organismā. Jāpiebilst, ka darbības mehānisms, veids un īpašības ir no probiotiku dzimtas atkarīgi lielumi. Tātad ir svarīgi izvēlēties slimībai piemērotas probiotikas. [12]

Akūtas respiratoras infekcijas bērniem

Šobrīd lielākā daļa no pētījumiem par probiotikām saistīta ar to lietojumu kuņģa—zarnu trakta slimību gadījumā. [13] Kuņģa—zarnu trakta mikroflorai ir liela ietekme vairākos organisma līmeņos, piemēram, veidojot un uzlabojot elpošanas sistēmas imunitāti. [11]

Elpceļu sistēmas slimību gadījumā probiotiku pozitīvo lietošanas efektu sāka pētīt salīdzinoši nesen, tāpēc aizvien tiek uzdots jautājums, vai probiotikas ir efektīvs līdzeklis augšējā respiratorā trakta infekciju ārstēšanā un profilaksē. Rīkles mikrofloras sastāvā (atšķirībā no citām mikrobiotām) ir relatīvi vairāk potenciāli patogēnu mikroorganismu, piemēram, Streptococcus pneumonia, Haemophilus influenza, Staphilococcus aureus, M. catarhallis u.c. [11]

Visvairāk pētītās probiotikas ir Lactobacillus rhamnosus GG un Bifidobacterium animalis subsp. Lietojot šo probiotiku kombināciju, imūnā sistēma pārmodulējas caur līdzīgām imūnkompetentām šūnām gļotādā. [12]

Kas lasāms pētījumos?

Dažādi autori pētījuši bērnus atšķirīgos vecumposmos (tabula), kuri minētās probiotikas saņēmuši vismaz trīs mēnešus: zīdaiņi — 12 mēnešus, stacionētie bērni — visu stacionēšanas laiku.

Dažādu pētījumu rezultāti, kur atspoguļots probiotiku efekts salīdzinājumā ar placebo Dažādu pētījumu rezultāti, kur atspoguļots probiotiku efekts salīdzinājumā ar placebo
Tabula
Dažādu pētījumu rezultāti, kur atspoguļots probiotiku efekts salīdzinājumā ar placebo

Lietotās probiotikas bija galvenokārt Lactobacillus dzimtas baktērijas. Secināts, ka probiotikām ir labvēlīgs efekts iepretī placebo, tomēr pierādījumu kvalitāte tika uzskatīta kā zema.

Galvenokārt samazinājās risks saslimt ar akūtām respiratorā trakta infekcijām, saīsinājās simptomu izpausmju ilgums, ko rada šīs infekcijas. Samazinājās arī izrakstīto antibiotiku skaits. Zīdaiņi retāk slimoja ar akūtu vidusauss iekaisumu, bet skolas vecuma bērni mazāk kavēja mācības akūtas respiratoras infekcijas dēļ. Tika novērots, ka, lietojot probiotikas, respiratoro infekciju laikā samazinās kopējais simptomātisko (rinīts, aizlikts deguns, klepus) dienu skaits. [12]

Probiotikas un citas slimības

Probiotikas rekomendē šādu slimību ārstēšanā un profilaksē:

  • akūts gastroenterīts,
  • nekrotizējošs enterokolīts,
  • ar antibiotiku lietošanu asociēta diareja.

Vēl atrodami pierādījumi, ka probiotikas var labvēlīgi iedarboties uz tādiem stāvokļiem kā hronisks aizcietējums, iekaisīgu zarnu slimības, laktozes nepanesība, alerģijas, atopisks dermatīts, onkoloģiskas slimības, aknu slimības, hiperlipidēmija, H. pylori infekcija, uroģenitālā trakta infekcijas, mutes veselības problēmas. [14]

Secinājumi

Probiotikas radījušas pieaugošu interesi atklāt to ārstniecisko un profilaktisko efektu. Lielākā daļa no pētījumiem saistīta ar kuņģa—zarnu trakta slimību ārstēšanu, bet probiotiku izmantošana meklējama arī citu patoloģiju gadījumā, piemēram, akūtu respiratoru infekciju reizēs. Kaut arī pētījumos secināts, ka probiotikas iedarbojas labvēlīgāk nekā placebo, tomēr pierādījumu kvalitāte tiek vērtēta kā mērena. [3] Lai izprastu labvēlīgo efektu uz augšējo elpošanas sistēmas traktu, šim jautājumam jāpievēršas arī turpmāk. Iespējams, ka nākotnē probiotikas spēs novērst elpceļu infekciju attīstību bērniem.

 

Literatūra

  1. F. A. O. F. Paper. Probiotics in food FOOD AND NUTRITION.
  2. Johnson CL, Versalovic J. The Human Microbiome and Its Potential Importance to Pediatrics. Pediatrics, 2012; 5(129): 950–960.
  3. Tyler AD, Smith MI, Silverberg MS. Analyzing the human microbiome: A how to guide for physicians. Am J Gastroenterol, 2014; 7(109): 983–993.
  4. Wang Y, et al. Probiotics for prevention and treatment of respiratory tract infections in children. 2016.
  5. Szajewska H. What are the indications for using probiotics in children? 2016.
  6. Long BJD. Probiotics in Preventing Acute Upper Respiratory Tract Infections. 2017; 12 (117): 6895.
  7. Thomas DW, Greer FR. Clinical Report — Probiotics and Prebiotics in Pediatrics. 2018.
  8. Probiotics in man and animals. 1989.
  9. Probiotic Use in Children. 2003.
  10. Reid G, Jass J, Sebulsky MT, Mccormick JK. Potential Uses of Probiotics in Clinical Practice. 2003; 4(16): 658–672.
  11. Esposito S, Rigante D, Principi N. Do children’s upper respiratory tract infections benefit from probiotics? BMC Infect Dis, 2014; 1(14): 1–7.
  12. Popova M, et al. Beneficial effects of probiotics in upper respiratory tract infections and their mechanical actions to antagonize pathogens. 2012.
  13. Islam SU. Clinical Uses of Probiotics. 2016.
  14. Tapiovaara L, Pitkaranta A, Korpela R. iMedPub Journals Probiotics and the Upper Respiratory Tract – A Review. 2016.