Pavisam citi mērogi. Trīs mēneši Amerikā

“Sākot rezidentūru pediatrijā, uzreiz sapratu, ka tā ir domāta man. Tiecoties pēc augstākas profesionalitātes, devos uz Amerikas bērnu slimnīcām, lai iegūtu pieredzi un svaigas zināšanas. Tas arī bija mans galvenais mērķis,” saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pediatrijas rezidente PAULA KĻAVIŅA.

Šis ir Paulas pēdējais rezidentūras gads, un tas iesākās ar vairāku mēnešu pieredzi divās Amerikas bērnu slimnīcās, kur viņa nokļuva, pateicoties iegūtajām stipendijām. Pagājušajā gadā Paula saņēma vienu no LĀZA stipendijām — brāļu Bertrama un Kristapa Zariņu medicīnas studiju ceļojuma stipendiju, kas domāta rezidentu un jauno ārstu izglītības atbalstam un profesionālajai pilnveidei. Šis atbalsts deva iespēju divus mēnešus pavadīt intensīvās mācībās ASV Vašingtonas universitātes Bērnu klīnikā Sentluisā (Washington University School of Medicine/St. Louis Children’s Hospital). Otru stipendiju Paula saņēma no Children’s medical care foundation un devās stažēties uz Jēlas Ņūheivenas bērnu slimnīcu (Yale New Haven Children Hospital).

Stipendija kā iespēja

“Stipendija man sniedza lielisku iespēju būt Amerikas slimnīcā, iegūt pieredzi un jaunas zināšanas,” uzsver Paula. Viņa pasmaida, ka vienmēr jau var ietaupīt, tomēr dzīvošana ASV pēc mūsu mērogiem vienalga iznāk padārga.

Kāds ceļš ejams, lai saņemtu minēto medicīnas studiju stipendiju? Vispirms rezidentam jāatrod slimnīca, kur vēlas braukt praktizēties, un jāgūst apstiprinājums, ka tur ir gatavi jauno ārstu uzņemt. “Tātad man bija pašai jāsarunā vieta un no izvēlētās iestādes jāsaņem oficiāls uzaicinājums. Man pavērās iespēja doties uz Bērnu slimnīcu Sentluisā, būt tur kā “novērotājai” jeb observer. To īstenot palīdzēja RSU docents un BKUS Intensīvās terapijas nodaļas pediatrs Reinis Balmaks, kurš pats savulaik strādājis Sentluisas klīnikā. Viņam izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Sentluisas Vašingtonas universitātes profesoru un Sentluisas Bērnu slimnīcas Bērnu intensīvās terapijas klīnikas medicīnas direktoru Metjū Goldsmitu (Matthew Goldsmith). Latvijā Dr. Goldsmitu pazīst kā ilggadēju viesprofesoru, viņš izglītojis gan mūsu studentus un rezidentus, gan mācībspēkus un ārstus. Lepojos, ka šim lieliskajam ārstam šogad pasniedza RSU Goda profesora titulu. Viņš ir īsts savas jomas profesionālis, labs skolotājs, turklāt ļoti sirsnīgs un izpalīdzīgs mentors,” piebilst Paula.

Otra slimnīca, kur Paula stažējās vienu mēnesi (arī kā “observeris”), bija Jēlas Ņūheivenas bērnu slimnīca. Paula ir pateicīga šīs slimnīcas ārstei Izabelai Grosai (Isabel Gross), kura ļoti palīdzēja gan ar sadzīvi, gan ar programmas izstrādi Jēlā. Latvijas mediķi zina pieredzējušo pediatri, jo viņa piedalās RSU projektā, kura mērķis izmantot klīnisko situāciju simulācijas un tehnoloģijas, lai efektīvāk mācītu mūsu rezidentus, bērnu ārstus, kas strādā reanimācijas un neatliekamās palīdzības jomā.

Rīts sākās ar mācībām

Vašingtonas universitātes Bērnu klīnika Sentluisā, kur divus mēnešus stažējās jaunā Latvijas ārste Paula Kļaviņa, ir viena no senākajām un prestižākajām bērnu slimnīcām, īpaši tā kotējas atsevišķās specialitātēs, piemēram, ļoti augstā līmenī ir neiroloģija, intensīvā terapija, plaušu un aknu transplantācija.

“Kopumā slimnīcā ir apmēram 390 gultasvietu, vairāk nekā trīs tūkstoši darbinieku, no kuriem 818 ārsti un 115 rezidenti. Mūsu mērogiem tas ir ļoti daudz. Mēnesi pavadīju uzņemšanas jeb neatliekamās medicīnas nodaļā un tikpat ilgi — intensīvās terapijas nodaļā. Biju observer lomā, jo Amerikā nedrīkst strādāt bez atbilstošu eksāmenu nokārtošanas, bez sertifikācijas. Lai arī nedrīkstēju pilnībā izmeklēt pacientus, veikt manipulācijas vai nozīmēt medikamentus, varēju pilnvērtīgi sekot visam līdzi. Iekļāvos rezidentu komandā, tātad staigāju līdzi jaunajiem ārstiem vai reizēm medicīnas studentiem, man bija iespēja runāt ar pacientiem un viņu vecākiem, ievākt anamnēzes, ar specialitāšu rezidentiem vai atbildīgajiem ārstiem pārspriest iespējamās diagnozes un diferenciāldiagnozes, izmeklēšanas plānu un ārstēšanu,” skaidro Paula.

Slimnīcā Paula ieradās septiņos no rīta. Katra diena iesākās ar apmēram 30 minūšu ilgām teorētiskām mācībām, ko vadīja kāds no intensīvās terapijas nodaļas vecākajiem vai specialitātes rezidentiem. Tēmas bija ļoti noderīgas, piemēram, par mehānisko ventilāciju vai smagas astmas ārstēšanu, par šoku vai akūtu smagu galvas traumu. Savukārt uzņemšanas nodaļā mācīja, kāda neatliekamā palīdzība jāveic, ja bērnam ir akūta astma, laringīts, bronhiolīts, ja ir nomākta apziņa vai saindēšanās, un kā atpazīt vardarbību. “Mācību procesā daudz pievēršas fizioloģiskajiem procesiem. Tas liek loģiski izspriest, kā būtu jāārstē un kāpēc, jo ne vienmēr diagnoze ir uzreiz skaidra. Viņi ļoti rūpīgi seko līdzi jaunākajiem pētījumiem, lai ārstēšana būtu zinātniski pamatota.”

Jau no pieciem rītā

Intensīvās terapijas nodaļā darbs sākas ļoti agri. Rezidenti ierodas jau ap pieciem, lai paspētu apskatīt visus savus pacientus. Katram rezidentam vidēji ir desmit mazo slimnieku. Ir jāsaprot, vai naktī nav notikušas kādas būtiskas izmaiņas, jāredz vispārējā stāvokļa dinamika, jāizvērtē jaunāko izmeklējumu rezultāti. To visu apkopo, lai sagatavotos apgaitai, kas sākas astoņos no rīta un kur piedalās pamatīga komanda — dakteri, rezidenti, māsas, uztura speciālisti. Arī klīniskais farmaceits — šis speciālists seko līdzi visiem medikamentiem, ko saņem pacients, un atbild par medikamentu kombinācijām, to adekvātām devām, seko blakusparādībām. Apgaitā piedalās arī elpošanas terapeits (respiratory therapist). Viņa uzdevums ir nodrošināt invazīvās un neinvazīvās elpošanas palīgierīces darbu, pielāgot pareizos režīmus, gādāt par fizioterapiju, kas palīdz uzlabot elpošanas funkcijas.

“Apgaita turpinās divas trīs stundas samērīgi tam, cik tobrīd nodaļā ir pacientu un cik sarežģīti viņi ārstējami. Apgaitā piedalās arī bērna vecāki: dzird visu, ko runā ārsti, var sekot atvases ārstēšanas un atveseļošanās procesam, jautāt, ja ko nesaprot. Pie mums mazā pacienta ārstēšanas gaitu pārsvarā apspriež ārstu istabā, sarunā piedalās ārsti, rezidenti un māsas, bet nekad ne bērna vecāki,” uzsver jaunā pediatre.

Ārstu darbadiena ir gara, īpaši intensīvajā terapijā. Rezidentiem katru dienu notiek arī stundu gara kopīga konference, kad tiek prezentēti klīniskie gadījumi: uzstājas gan profesori un ārsti, gan rezidenti un medicīnas studenti. Reizi nedēļā piektdienās pārrunā arī ar medicīnu tieši nesaistītas tēmas, piemēram, kā pārvaldīt savas finanses.

“Un vēl šo lekciju starplaikā ir garšīgas pusdienas, kas pienākas bez maksas. Tā ir laba motivācija, lai ietu uz konferenci,” pasmaida Paula. Turpinot par ēdienu, viņa piemetina, ka Amerikā viegli pa rokai ir neveselīgas maltītes, turklāt garšas ziņā visai nebaudāmas, pavisam citādas nekā Latvijā. Diemžēl pat bērnu slimnīcā ēdiens nav tas veselīgākais, mazajiem tiek piedāvāti pat čipsi, frī kartupeļi, krāsaini dzērieni un saldi cepumi.

Foto: no Paulas Kļaviņas albuma

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2019. gada oktobra numurā

Uz augšu ↑
  • Ko mācīties no Nīderlandes? Pieredze bērnu neiroloģijā un retajās slimībās

    Nīderlandes pilsētā Roterdamā apmaiņas pieredzē pavadīju kopumā septiņus mēnešus: trīs mēnešus Sofijas bērnu slimnīcā un četrus mēnešus Lizosomālās uzkrāšanās slimību un metabolisko slimību centrā. Pirmajās nedēļās gandrīz katru dienu kādu diagnozi redzēju pirmo reizi mūžā. Bija patīkami iet uz darbu, pilnasinīgi atdoties savai kaislībai — medicīnai — un saprast, ka paliek laiks arī sev! Daudz vairāk smaidīju, jo Nīderlandē tā dara visi: slimnīcā, veikalā, sabiedriskajā transportā, rindās, uz ielām. Lasīt visu

  • Universālais kareivis. AINIS DZALBS, ģimenes ārsts

    Latvijas laukos tikai pieci procenti ģimenes ārstu ir vīrieši. Viens no viņiem ir Ainis Dzalbs no Staļģenes. Gudrs, izdarīgs, runātīgs, vienmēr ar savu viedokli. Kamēr Latvijas mediķi spriež par modernās ģimenes medicīnas ieviešanu, dakteris Dzalbs savā praksē to gandrīz jau izdarījis. Kad kāds no viņa pacientiem Facebook ierosināja iecelt viņu par veselības ministru, citi tūdaļ apsauca: “Liecies mierā, otru tik labu ārstu mēs vairs neatradīsim!” Lasīt visu

  • Lēciens nezināmajā. Administratīvi teritoriālā reforma un veselības aprūpe

    Par gaidāmo administratīvo reformu (119 pašvaldību vietā 35) vairāk runā izglītības, ceļu, uzņēmējdarbības kontekstā. Par veselības aprūpi vien kuluāros. Ko gaidīt apvienojamo pašvaldību mazajiem veselības aprūpes centriem, slimnīcām? Uzrunātie veselības centru vadītāji atzīst: izskatās pēc lēciena nezināmajā! Lasīt visu