Kā fibroze progresē plaušās?
Pētnieki pārbaudīja diferencēti skartos plaušu reģionus, kas iegūti no pacientiem ar IPF, un atklāja, ka tas, kas izskatās kā normāla plauša, jau ir izmainīta noteiktos gēnos. Pēc tam viņi izsekoja, kā šie gēni turpina mainīties, slimībai progresējot vai mazinoties.
Pētījuma unikalitāti nosaka izstrāde tā ietvaros — pirmais IPF progresēšanas modelis, kas ir iestrādāts interaktīvā vietnē. Pētnieki uzskata, ka plašā pieeja datiem paātrinās jaunu terapijas veidu izpēti.
Lai gan pēdējos gados vērojams zinātniskais progress attiecībā uz IPF, ārstēšanas iespēju ir maz. IPF ir hroniska slimība, kad plaušas kļūst aizvien rētainākas un nespēj darboties; ASV ar to sirgst apmēram 200 000 cilvēku, katru gadu no jauna saslimst ap 30 000 cilvēku. 3—5 gados pēc diagnozes noteikšanas nomirst 50 % pacientu ar IPF, un IPF cēlonis nav zināms. Divas zāles, ko IPF ārstēšanai apstiprinājusi ASV Pārtikas un medikamentu kvalitātes novērtēšanas aģentūra, palēnina slimības progresu, bet to neapstādina.
Turpinās izmēģinājumi ar IPF medikamentiem, un šī jaunā izpēte dod iespējas pētniekiem noteikt jaunus potenciālos medikamentu mērķus. Lai izstrādātu efektīvāku IPF terapiju, ir jāsaprot, kā slimība progresē cilvēka plaušās.
IPF modeļos ar dzīvniekiem redzams, kā plaušu fibroze ietekmē plaušas, bet ne to, kas regulē izmaiņas ģenētiskā līmenī, lai IPF progresētu cilvēkiem. Pētnieki izmantoja unikālu sistēmu, nosakot fibrozes daudzumu diferenciāli skartajos plaušu reģionos un pēc tam, izmantojot RNS sekvenci, izmērot visu cilvēka genoma gēnu ekspresiju tieši tajā pašā reģionā. Viņi mērīja arī mikroRNS, mazas nekodējošas RNS, kas regulē gēnu ekspresiju. Viņi izmantoja progresīvas sistēmu bioloģijas metodes, lai identificētu gēnu ekspresijas ierakstus, kas saistīti ar IPF progresēšanu plaušās un molekulām, kuras tos regulē. Kādi bija galvenie secinājumi? Pirmkārt, atklājums, ka tas, kas slimajās plaušās izskatās pēc normāliem audiem, faktiski ir patoloģiski. Otrkārt, identificēja gēnu ekspresijas izmaiņas, kādas raksturīgas audiem, kas saistīti ar agrīnu, progresējošu un beigu stadijas fibrozi. Treškārt, identificēja atšķirīgus molekulāros regulatorus katram no šiem posmiem.
Šis ir pirmais pētījums, kurā pierādīts, ka atšķirīgās slimības stadijās ir nepieciešama atšķirīga terapija. Pētnieki atzīmēja, ka ir tūkstošiem molekulu, ko zāļu firmas izpētījušas un izstrādājušas citu slimību ārstēšanai un kas var būt noderīgas arī IPF.
AVOTS: McDonough JE, Ahangari F, Li Q, et al. Transcriptional regulatory model of fibrosis progression in the human lung. JCI Insight, 2019; 4 (22).