Skriešana ir saistīta ar zemāku agrīnas nāves risku

Doctus . | 2019. gada 14. novembris

Jebkāds skriešanas daudzums ir saistīts ar ievērojami zemāku agrīnas nāves risku jebkāda cēloņa dēļ, secināts pieejamo pētījumu pārskatā.

Pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp skriešanu, skriešanas ilgumu un visu cēloņu, kardiovaskulārās mirstības un mirstības no vēža risku. Šis bija sistemātisks pārskats un meta-analīze, kurā iekļāva visus pieejamos perspektīvos kohorta pētījumus par šo tēmu.

Gala pārskatā iekļāva 14 pētījumus no 6 perspektīvām kohortām ar kopējo dalībnieku skaitu 232 149 dalībnieki. Kopumā tika novēroti 25 951 nāves gadījums 5,5 – 35 novērošanas gadu laikā. Meta-analīze uzrādīja, ka skriešana ir saistīta ar 27 % zemāku visu cēloņu mirstību  (HR=0,73; 95 % TI [0,68 – 0,79]), 30 % zemāku kardiovaskulāro mirstību (HR+0,70; 95 % TI [0,49 – 0,98]) un 23 % zemāku mirstību no ļaundabīgiem audzējiem (HR=0,77; 95 % TI [0,68 – 0,87]), salīdzinot ar tiem, kuri neskrēja nemaz. Meta-regresijā neuzrādīja statistiski ticamu devas-atbildes tendenci saistībā ar iknedēļas skriešanas biežumu, noskrieto kilometru daudzumu nedēļā, ātrumu un kopējo skriešanas daudzumu.

Palielinot sabiedrības daļu, kuri skrien, neatkarīgi no daudzuma, iespējams uzlabot sabiedrības veselību un ilgdzīvotību. Jebkāds skriešanas daudzums, pat viena reize nedēļā, ir labāks par neskriešanu, bet bieža skriešana nenozīmē lielākus ieguvumus attiecībā uz mirstības samazinājumu.

 

AVOTS: Pedisic Z, Shrestha N, Kovalchik S, et al. Is running associated with a lower risk of all-cause, cardiovascular and cancer mortality, and is the more the better? A systematic review and meta-analysis. British Journal of Sports Medicine, 2019; bjsports-2018-100493

Uz augšu ↑
  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu

  • Monētas izmēra gudrais insulīna plāksteris

    Doctus . | 2020. gada 13. februāris

    Pētnieki strādā pie gudrā insulīnu izdalošā plākstera izstrādes, kas varētu monitorēt un pārvaldīt glikozes līmeni cilvēkiem ar cukura diabētu, kā arī ievadīt nepieciešamo insulīna devu. Lasīt visu