Pacientes ar metastātisku krūts vēzi dzīvo ilgāk

Hasnere S. | 2019. gada 27. decembris

Krūts vēzis ir viens no biežākajiem audzējiem sievietēm gan Latvijā, gan Eiropā. Lai gan valsts finansējums medicīnai ir ierobežots, metastātiska krūts vēža pacientēm arī Latvijā iespējama moderna un vadlīnijām atbilstoša terapija. Šajā rakstā sniegts īss izklāsts, kas tiek uzskatīta par modernu terapiju un ko no tās spējam piedāvāt Latvijā.

Onkoloģija pēdējos 20 gados attīstījusies strauji, ik gadu nāk klāt vairāki inovatīvi medikamenti, mainās vadlīnijas un terapijas taktika. Metastātiska krūts vēža ārstēšanā pirms gadiem pieciem ne tuvu nebija tādu iespēju kā pašlaik. Konkrētām pacientu grupām domāti aizvien jauni medikamenti, kas ļauj mūžu pagarināt par vairākiem mēnešiem, pat gadiem.

Metastātisks krūts vēzis nav viena slimība, ko visos gadījumos ārstē ar vienām un tām pašām zālēm. Metastātisku krūts vēzi var iedalīt vairākos apakštipos, ko nosaka pēc audzēja receptoriem un tādām pārmantotām mutācijām kā BRCA. Prognoze šīm pacientēm atšķiras, un pēdējos gados mums ir iespēja katrai pacientu grupai piedāvāt arī specifisku, mērķētu terapiju. Metastātisku krūts vēzi iedala:

  • hormonreceptoru pozitīvs (ER +, PR +): uz audzēja virsmas ir vairāk nekā 1 % estrogēna un/vai progesterona receptoru;
  • HER2 pozitīvs (HER2 +++): uz audzēja virsmas lielā daudzumā ir HER2 receptori;
  • trīskārši negatīvs: uz audzēja virsmas nav ne hormonreceptoru, ne HER2 receptoru.

Pēc pārmantotām mutācijām krūts audzēju iedala:

  • BRCA pozitīvs (2—5 %): katra pacientes kodolu saturoša šūna nes BRCA gēna mutāciju;
  • BRCA negatīvs.

Jauni mērķterapijas medikamenti

Izmaiņas vēža ārstēšanā pasaulē notiek ļoti strauji, katru gadu parādās vairāki jauni un dzīves garumu būtiski pagarinoši preparāti, tomēr finansiālu apsvērumu dēļ ne visas valstis spēj šīs inovācijas nodrošināt. Onkoloģijas jomai Latvijā ilgi trūka finansējuma, taču pēdējos divos gados valsts kompensējamo medikamentu sarakstā iekļauti vairāki mērķterapijas medikamenti, kas ļauj mums pacientus ārstēt pasaules prakses līmenī.

Kopš 2019. gada sākuma pacientēm var nozīmēt CDK4 inhibitoru (ribociclibum), kas specifiski domāts pacientēm ar hormonreceptoru pozitīvu, HER2 negatīvu metastātisku krūts vēzi. Pētījumā MONALEESA–2 pierādīts: kombinējot ribociclibum ar letrozolu, laiks līdz slimības progresam ir 25 mēneši iepretī 16 mēnešiem letrozola monoterapijas grupā. Tas nozīmē, ka IV stadijas krūts vēža pacientes, lietojot 2 tabletes dienā, kas ir salīdzinoši viegli panesamas, vairāk nekā divus gadus var dzīvot bez tālāka slimības progresa. Kopējās dzīvildzes dati vēl nav pieejami. [1; 7]

Kopš 2018. gada iespējama arī specifiska terapija HER2 pozitīva metastātiska krūts vēža pacientēm. Pētījumā CLEOPATRA dzīvildzes rādītāji bija pārsteidzoši. Pacientēm, kas saņēma HER2 inhibitoru pertuzumabum + HER2 inhibitoru herceptīnu kombinācijā ar docetakselu, vidējā dzīvildze bija 56 mēneši iepretī 40 mēnešiem grupā bez pertuzumabum. Astoņus gadus kopš pētījuma sākuma 37 % pacienšu joprojām ir dzīvas, tātad šī terapija sniedz iespēju pacientēm dzīvot krietni ilgāk. [2; 7] Jāatzīmē, ka bez mērķētas HER2 terapijas pacientes nodzīvo vidēji 20 mēnešus. [3]

Trīskārši negatīva krūts vēža pacientēm nav mērķterapijas, tāpēc šis audzēja variants tiek uzskatīts par ļoti agresīvu un ar sliktu prognozi. Pacientes ar IV stadijas trīskārši negatīvu krūts vēzi vidēji dzīvo 13 mēnešus. [4]

Taču kopš 2019. gada pavasara šīm pacientēm ir parādījušās jaunas iespējas. Pētījumā IMpassion130, kur pacientes saņēma imūnterapiju atezolizumabum kombinācijā ar ķīmijterapiju, ieguva vērā ņemamus rezultātus. Sievietes ar PD–L1 pozitīviem audzējiem (>1 %), kas saņēma imūnterapiju, vidēji nodzīvoja 25 mēnešus iepretī sievietēm, kas saņēma tikai ķīmijterapiju (15 mēnešus). [5; 7] Šī terapija Latvijā pašlaik netiek kompensēta, jo šis medikaments tikai nesen iekļauts vadlīnijās.

Savukārt BRCA pozitīvām pacientēm, atsaucoties uz pētījumu OlympiAD, strādā PARP inhibitori (olaparibs). Slimības progresa vai nāves risku olaparibs samazina par 42 %, salīdzinot ar standarta terapiju. [6; 7] Šobrīd šī terapija Latvijā nav kompensēta.

Noslēgumā

Kopš 2018. gada Latvijā kompensējamo zāļu sarakstā apstiprināti divi jauni medikamenti metastātiska krūts vēža ārstēšanai: ribociclibum pacientēm ar hormonreceptoru pozitīvu metastātisku krūts vēzi un pertuzumabum, kas paredzēts HER2 pozitīvām pacientēm. Šādas terapijas iespējas sieviešu dzīves garumu pagarina pat par vairākiem gadiem.

Gribētu mudināt ģimenes ārstus iedrošināt pacientes, kas šaubās par terapijas nepieciešamību, doties pie onkologa—ķīmijterapeita. Mūsdienīga terapija var pacientes dzīves garumu ievērojami pagarināt arī IV stadijas krūts vēža gadījumā.

Literatūra

  1. Hortobagyi G, Stemmer S, Burris H, et al. Updated results from MONALEESA-2. Ann Oncol, 2018; 29(7): 1541–1547.
  2. Swain S, Baselga J, Kim S, et al. Pertuzumab, Trastuzumab, and Docetaxel in HER2-Positive Metastatic Breast Cancer. N Engl J Med, 2015; 372: 724–734.
  3. Verma S, Joy A, Rayson D, et al. HER story: the next chapter in HER-2-directed therapy for advanced breast cancer. Oncologist, 2013; 18: 1153–1166.
  4. Kassam F, Enright K, Dent R, et al. Survival Outcomes for Patients With Metastatic Triple-Negative Breast Cancer: Implications for Clinical Practice and Trial Design. Clin Breast Cancer, 2009; 9(1): 29–33.
  5. Schmid P, Adams S, Rugo H, et al. Atezolizumab and Nab-Paclitaxel in Advanced Triple-Negative Breast Cancer. N Engl J Med, 2018; 379: 2108–2121.
  6. Robson M, Im S, Senkus E, et al. Olaparib for Metastatic Breast Cancer in Patients with a Germline BRCA Mutation. N Engl J Med, 2017; 377: 523–533.
  7. Teressa Gilewski, Mary L. Gemignani, Kaled M. Alektiar lekcijas Amerikas—Austrijas fonda seminārā Zalcburgā 2019. gada 9.–15. jūnijā. Surgical management for metastatic breast cancer. Systemic therapy for metastatic breast cancer. Radiation therapy for metastatic breast cancer.
Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Krūts vēzis III daļa: ārstēšana

    Pēdējos gadu desmitos krūts vēža ārstēšanā mainījies daudz kas. 1970. gados sākās zinātniska krūts vēža ārstēšanas ēra, tika sākti apjomīgi starptautiski pētījumi, kuru rezultātu publikācija pēc 10–15–20 gadiem pilnīgi izmainīja mūsu uzskatus par krūts vēža ārstēšanu. Šo pētījumu rezultāti pierādīja, ka plašu operāciju rezultāti nemaz nav labāki par krūts saaudzējošo operāciju rezultātiem (kombinējot tos ar staru terapiju) no onkoloģiskā viedokļa, bet ir daudz sliktāki no funkcionālā un kosmētiskā viedokļa. Lasīt visu