Elektroniskās cigaretes. Ietekme uz mutes dobuma veselību

Elektroniskās cigaretes pēdējos gados kļuvušas arvien populārākas. Gan rietumvalstīs, gan ASV [1—4] ļoti strauji palielinās to cilvēku skaits, kas sāk tās lietot jeb veipot (“veipot”, “veips”, “veipošana” — angliski to vape, a vape, vaping — tvaicēt, tvaiks, tvaicēšana: elektroniskās cigaretes lietošana).

Šāda tendence radusies tāpēc, ka e–cigaretes tiek uzskatītas par ierīci, kas var palīdzēt atmest smēķēšanu vai kā alternatīva mazāk kaitīgam smēķēšanas veidam. [1; 5] Un ir vēl viens svarīgs iemesls, kam vajadzētu pievērst uzmanību, — veipošana (īpaši jauniešu vidē) rada sociālas iekļaušanās izjūtu. [6]

Pašlaik nav daudz informācijas par elektronisko cigarešu iespaidu uz veselību. Dažos populārzinātniskos izdevumos var lasīt rakstus par e–cigarešu lietošanas ietekmi, tomēr ir maz literatūras, kur būtu sniegts pamatojums ar zinātniskiem pētījumiem, jo elektroniskās cigaretes ir visai jauns produkts. [4; 7] Kaut gan publicēti daži pētījumi par veipošanas ietekmi uz elpošanas traktu, [8; 9] sirdi [8] un plaušu audiem, [10; 11] ļoti maz informācijas var atrast par tās ietekmi uz mutes dobuma veselību. Taču tas ir ļoti svarīgi, jo mutes dobums ir cilvēka organisma pirmā daļa, ar ko e–cigarešu tvaiks sākotnēji saskaras.

Pētījuma mērķi

Mūsu pētījumam par elektronisko cigarešu ietekmi uz mutes veselību bija vairāki mērķi.

Pirmkārt, novērtēt mutes dobuma veselības izpausmes, ko piemin e–cigarešu lietotāji, un noskaidrot respondentu viedokli par e–cigarešu ietekmi uz mutes veselību, salīdzinot ar tradicionālo cigarešu ietekmi. Otrkārt, statistiski salīdzināt veipošanas ietekmi uz siekalu izdalīšanos un KPE indeksu (kariozi, plombēti un ekstrahēti zobi/zobu vir-smas) e–cigarešu lietotājiem un divām kontroles grupām: cilvēkiem, kas nesmēķē nekādu veidu cigaretes, un cilvēkiem, kas smēķē tradicionālās cigaretes.

Metodes

Pētījuma pirmajā daļā 127 e–cigarešu lietotāji no dažādām valstīm aizpildīja tiešsaistes anketu un uzskaitīja visus veipošanas efektus, ko viņi jūt un kas skar mēli, zobus, smaganas, mutes dobuma gļotādu, lūpas, elpu, siekalu izdalīšanos un garšu.

Respondenti salīdzināja e–cigarešu un tradicionālo cigarešu ietekmi uz mutes dobumu, izsakot savu subjektīvo viedokli.

Pētījuma otrajā daļā 60 cilvēki tika aicināti uz apskati, lai mērītu siekalu izdalīšanās ātrumu un reģistrētu KPE indeksu. Cilvēki tika sadalīti trīs grupās pa 20: e–cigarešu lietotāji (eksperimenta grupa), nesmēķētāji un tradicionālo cigarešu smēķētāji (kontroles grupas). Apskates laikā tika novērtēta nestimulēto siekalu sekrēcija (intervāls sekundēs līdz pirmo siekalu pilienu parādīšanās mirklim apakšlūpā), reģistrēts stimulēto un nestimulēto siekalu izdalīšanās ātrums (ml/min.). Visiem siekalu paraugiem tika noteikta viskozitāte un Streptococcus mutans klātiene.

Rezultāti

Iegūtie dati liecina, ka daudzi cilvēki nejūt nekādu e–cigarešu ietekmi uz mutes dobumu. E–cigaretes visvairāk ietekmē elpu, bet vismazāk ietekmē smaganas, jo tikai 5,6 % no e–cigarešu lietotājiem pamanīja izmaiņas, kas saistītas ar smaganu veselību.

Visizplatītākais veipošanas negatīvais simptoms ir izmainīta garša. Sausuma sajūta mutē tika novērota mazāk. Apmēram piektdaļai no aptaujātajiem e–cigarešu lietošana rada samazinātu siekalu izdalīšanos.

Respondenti piemin arī pozitīvus veipošanas efektus, norādot, ka pēc e–cigarešu lietošanas zobi nepaliek dzeltenāki (9,5 %), uz tiem novēro mazāk aplikuma (14,3 %). Vairāk nekā puse aptaujāto atzīmē, ka uzlabojas elpa un nerodas izteikta “smēķētāja elpa”. Visbiežāk aptaujas anketā atzīmētais e–cigarešu efekts ir tieši elpas uzlabošanās.

Zīmīgi, ka pat tie e–cigarešu lietotāji, kas veipo epizodiski, norāda tādas izpausmes kā sausums, iekaisums, sāpes, čūlu veidošanās un dedzināšana mutes dobumā. Dažiem respondentiem bija mutes dobuma traumas pēc e–cigarešu uzsprāgšanas: apdedzināta mēle, mutes dobuma gļotāda, kā arī zobu lūzums.

Tika atrasta korelācija starp biežu veipošanu un elpas uzlabojumu (p = 0,005; α = 0,05); citrusa e–šķidruma garšas lietošanu un zobiem, kas ir ar mazāku aplikumu (p = 0,004); mentola e–šķidruma garšu un sliktu elpu (p = 0,012). Tas šķiet neparasts rezultāts, jo patīkamas smaržas un garšas iegūšanai mentolu pievieno daudziem pārtikas produktiem (košļājamajām gumijām, konfektēm), kosmetoloģijas un higiēnas nozaru izstrādājumiem (mutes skalojamajiem, zobu pastām, aerosoliem).

Lielākā respondentu daļa (90,6 %) uzskata, ka e–cigaretes mazāk nekā tradicionālās cigaretes izdala bīstamas ķīmiskas vielas un retāk izraisa mutes dobuma veselības problēmas gan pēc īslaicīgas veipošanas (73,2 %), gan pēc ilglaicīgas veipošanas (71,7 %). Tomēr diezgan daudz cilvēku (apmēram piektdaļa) domā, ka e–cigarešu ietekme ir atkarīga no cilvēka vispārējā veselības stāvokļa. Starp respondentu vecumu un viedokli nav statistiski ticamas sakarības.

E–cigarešu lietotājiem novēro vislielāko vidējo laika intervālu līdz nestimulēto siekalu pirmo pilienu parādīšanās mirklim apakšlūpā (1. attēls), bet 2. attēlā redzams, ka vidējais stimulēto siekalu sekrēcijas ātrums nesmēķētajiem un e–cigarešu lietotājiem ir diezgan līdzīgs. Arī vidējais nestimulēto siekalu sekrēcijas ātrums grupās atšķiras maz.Nestimulēto siekalu pirmo pilienu parādīšanās apakšlūpāNestimulēto siekalu sekrēcijas ātrums

Visi vidējie rezultāti diviem izrēķinātiem KPE indeksiem parādīti 3. attēlā. Rezultāti e–cigarešu lietotājiem ir nedaudz augstāki nekā tradicionālo cigarešu smēķētājiem, turpretī nesmēķētājiem vēro vislielākos vidējos mērījumus abos indeksos.Vidējie KPE indeksi

Starp trim grupām nav statistiski ticamas atšķirības siekalu izdalīšanās ātrumā un KPE indeksos.

Nesmēķētājiem pamatā novēro ūdeņainas konsistences siekalas, smēķētajiem un e–cigarešu lietotājiem daudz biežāk novēro staipīgas siekalas. Putojošas siekalas tika reģistrētas 10 % e–cigarešu lietotāju iepretī 5 % smēķētāju. Statistiski ticama atšķirība ir starp nesmēķētāju un e–cigarešu lietotāju siekalu konsistenci (p = 0,003).

Streptococcus mutans klātiene novērota visos izmeklētajos siekalu paraugos.

Secinājumi

Apkopojot pētījuma rezultātus, var secināt, ka e–cigarešu lietotāji jūt gan pozitīvos, gan negatīvos veipošanas efektus mutes dobumā, daži efekti saistīti ar veipošanas biežumu un e–šķidruma garšas variantu.

Liela respondentu daļa norāda uz sausuma sajūtu mutē pēc veipošanas. Šai parādībai jāpievērš uzmanība, jo samazināta siekalu plūsma un sausums jeb kserostomija var būt predisponējošs kariesa veidošanās faktors, kā arī veicināt virssmaganu aplikuma un smaganu iekaisuma jeb gingivīta attīstību.

Spriežot pēc atsevišķiem e–cigarešu lietotāju siekalu izdalīšanās rezultātiem, dažiem šīs grupas pārstāvjiem var būt palielināts risks kserostomijas attīstībai, tomēr siekalu sekrēcijas ātrumu var ietekmēt arī citi faktori.

Mutes veselības speciālistiem ir svarīgi zināt visizplatītākos e–cigarešu efektus un to ietekmi uz mutes veselību, lai izglītotu pacientus un piedāvātu viņiem visaptverošu informāciju par veipošanu.

________________________________________________

Literatūra

  1. Hajek P, Etter JF, Benowitz N, Eissenberg T, McRobbie H. Electronic cigarettes: Review of use, content, safety, effects on smokers and potential for harm and benefit. Addiction, 2014; 109(11): 1801–1810.
  2. Filippidis FT, Laverty AA, Gerovasili V, et al. Two–year trends and predictors of e-cigarette use in 27 European Union member states. Tob Control, 2016. [Epub ahead of print] doi: 10.1136/ tobaccocontrol-2015-052771.
  3. Berry C, Burton S, Howlett E. The Impact of E-Cigarette Addiction Warnings and Health-Related Claims on Consumers’ Risk Beliefs and Use Intentions. Journal Of Public Policy & Marketing, 2017; 36(1): 54–69.
  4. King BA, et al. Trends in awareness and use of electronic cigarettes among US adults, 2010–2013. Nicotine Tob Res, 2015; 17(2): 219–227.
  5. Filippidis FT, Laverty AA, Vardavas CI. Experimentation with e-cigarettes as a smoking cessation aid: A cross-sectional study in 28 European Union member states. BMJ Open, 2016; 6(10): e012084. doi:10.1136/bmjopen-2016-012084.
  6. Kong G, Morean M, Cavallo D, Camenga D, Krishan-Sarin S. Reasons for Electronic Cigarette Experimentation and Discontinuation Among Adolescents and Young Adults. Nicotine &Tobacco Research, 2015; 17(7): 847–854.
  7. Dockrell M, Morrison R, Bauld L, McNeill A. E-Cigarettes: Prevalence and Attitudes in Great Britain. Nicotine & Tobacco Research, 2013; 15(10): 1737–1744.
  8. Meo S, Al Asiri S. Effects of electronic cigarette smoking on human health. European Review For Medical And Pharmacological Sciences, 2014; 18(21): 3315–3319.
  9. Wu Q, Jiang D, Minor M, Chu HW. Electronic Cigarette Liquid Increases Inflammation and Virus Infection in Primary Human Airway Epithelial Cells. PLoS ONE, 2014; 9(9): e108342. doi:10.1371/journal.pone.0108342.
  10. Sosnowski TR, Kramek-Romanowska K. Predicted Deposition of E-Cigarette Aerosol in the Human Lungs. Journal of Aerosol Medicine and Pulmonary Drug Delivery. 2016;29(3):299–309.
  11. Chun LF, Moazed F, Calfee CS, Matthay MA, Gotts JE. Pulmonary toxicity of e-cigarettes. Am J Physiol Lung Cell Mol Physiol. 2017;313(2):193–206.
Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • MODY tipa diabēts

    Rakstā par MODY tipa diabētu no praktiskā viedokļa: galvenās klīniskās un laboratoriskās pazīmes visizplatītākajiem MODY veidiem, kā arī iezīmes, kas varētu palīdzēt MODY diferencēt no 1. un 2. tipa cukura diabēta, un informācija par klīniskajiem testiem, kas palīdzētu identificēt pacientus, kuriem nepieciešama molekulāri ģenētiskā testēšana. Lasīt visu

  • Iekaisīgu zarnu slimību ārpuszarnu izpausmes. II daļa*

    Lai gan iekaisīgu zarnu slimību (IZS) izplatības rādītājs Latvijā ir zems, pacientu skaits pakāpeniski pieaug. Paula Stradiņa KUS statistikas dati rāda stacionēto Krona slimības (KS) pacientu skaita pieaugumu 18—44 gadu vecumā, čūlainā kolīta (ČK) gadījumā pēc 60 gadu vecuma. Šajā Doctus numurā par IZS izpausmēm ārpus zarnām balsta—kustību aparātā, ādā, sirdī, acīs, uroģenitālajā sistēmā, CNS. Lasīt visu

  • Tetovējumi. Riski un komplikācijas

    Termins “tetovēšana” radies no taitiešu vārda “tattau”, un process apzīmē permanentu jeb paliekošu pigmenta granulu ievadīšanu ādā. [10] Tetovēšana izsenis izmantota reliģiskiem, estētiskiem, sociāliem un kulturāliem mērķiem, [20] mūsdienās tie kļuvuši par popkultūras fenomenu — pētījumos ASV vismaz viens tetovējums ir 24 % respondentu, [24] Eiropā vidēji 12 % no populācijas. [33] Lasīt visu