Ērču encefalīts Eiropā: epidemioloģija, diagnostika, profilakse un ārstēšana

Doctus . | 2019. gada 7. marts

Palielinoties cilvēku skaitam, kuri iespējams ir pakļauti ērču encefalīta riskam, pētnieki apkopojuši visaptverošu pārskatu par ērču encefalīta epidemioloģiju, klīniskajām pazīmēm, pieejamajiem diagnostiskajiem instrumentiem un ārstēšanu. 

Ērču encefalīts ir veselības apdraudējums, kas izplatās daudzās Eiropas valstīs. Sociālekonomisko, ekoloģisko un klimatisko faktoru kombinācija, kā arī uzņēmīgāku saimnieku klātbūtne veicina pieaugošu saslimšanas gadījumu skaitu ar ērču encefalītu. 

Ērču encefalīts ir nozīmīgs centrālās nervu sistēmas infekcijas cēlonis, kas var rezultēties ilgstošās neiroloģiskās problēmās un pat beigties letāli.

Diagnostika galvenokārt balstās klīniskos simptomos un diagnoze tiek apstiprināta seroloģiski un molekulāri gan serumā, gan cerebrospinālā šķīdumā.  

Šobrīd nav pieejama specifiska pretvīrusa terapija ērču encefalīta izraisītas infekcijas ārstēšanai, turklāt atsevišķos gadījumos var būt nepieciešama papildus ārstēšana intensīvās terapijas nodaļā un mākslīgā elpināšana īpaši smagos gadījumos.

Ierobežoto ārstēšanas iespēju dēļ, ar slimību saistītas saslimstības un mirstības mazināšanā ļoti svarīga ir efektīva vakcinācija.

Galvenie secinājumi:

  • Ērču encefalīts ir nopietns veselības apdraudējums, kas izplatās daudzās Eiropas daļās;
  • Ērču encefalīts ir nopietns centrālās nervu sistēmas infekcijas cēlonis;
  • Nav pieejama specifiska pret vīrusa terapija;
  • Problēmas izpratne un efektīva vakcinācija ir svarīgākie stūrakmeņi, lai novērstu ar ērču encefalītu saistītu saslimstību un mirstību.

 

AVOTS: Riccardi N, Antonello AR, Luzzati R,et al. Tick-borne encephalitis in Europe: a brief update on epidemiology, diagnosis, prevention, and treatment. European Journal of Internal Medicine. Available online 22 January 2019

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu