Sadarboties pareizā zāļu lietošanā. Ambulatorā klīniskā farmaceita pieredze

 “Es gribētu, lai klīniskais farmaceits kļūst par noderīgu sadarbības partneri ārstam, jo mēs varam palīdzēt atklāt un samazināt ar zāļu lietošanu saistītas kļūdas, veicināt pareizu zāļu lietošanu un palielināt pacientu veselības un dzīves kvalitāti,” saka JEKATERINA LIVŠINA, Euroaptieka tīkla aptieku klīniskā farmaceite.

Jekaterina Livšina ir jauna, uzņēmīga farmaceite, klīniskās farmācijas maģistra programmu viņa apguvusi Rīgas Stradiņa universitātē. Strādājot ikdienā aptiekā un redzot, kā darbojas kolēģi citviet pasaulē, viņai radās ideja, ar kuru viņa devās pie sava darba devēja — Euroaptieka tīkla vadības. Vairākās aptiekās ir speciālas telpas, kur farmaceits var veikt mērījumus (izmērīt asinsspiedienu, noteikt cukura, holesterīna līmeni), konfidenciālā gaisotnē izrunāties ar pacientu. Kāpēc gan šajos kabinetos nevarētu organizēt klīniskā farmaceita konsultācijas?! Jekaterinas iniciatīva guva atbalstu, un jau gadu Euroaptieka piedāvā šo pakalpojumu.

“Ambulatorajā sektorā tas ir jaunums! Labs virziens, kā attīstīt kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi, jo nav jau noslēpums, ka farmaceitus daļa sabiedrības uztver kā pārdevējus, nevis veselības aprūpes speciālistus,” atzīst Livšina. “Taču esmu mācījusies septiņus ar pusi gadus: piecus gadus — farmāciju un divarpus gadus — klīnisko farmāciju. Klīniskās farmācijas studijas ir gastroenteroloģijas, nefroloģijas, endokrinoloģijas, kardioloģijas utt. cikli. Pirmajā studiju gadā apguvu teoriju, otrajā gadā biju praksē Stradiņa slimnīcā, kur sadarbībā ar ārstiem skatījāmies pacientus. Klīniskajam farmaceitam ir plašākas zināšanas farmakoloģijā, epidemioloģijā, slimību profilaksē, sociālajā sfērā, akcentējot īpašu pacientu grupu (geriatriski pacienti, pacienti ar diabētu u.c.) aprūpes īpatnības un principus.”

Sarunā Jekaterina vairākkārt uzsver: klīniskais farmaceits neko neizraksta un arī neko neatceļ ārsta parakstītajā terapijā. Klīniskais farmaceits kā eksperts par zālēm sniedz rekomendācijas, ko ārsts var izvērtēt un ņemt vērā.

Kā notiek pasaulē?

Livšina stāsta, ka pieredzi noskatījusi pie kolēģiem Tallinā. “Igauņi ar e–veselību mums ir desmit gadus priekšā un ir ļoti atsaucīgi. Arī Somijā e–veselības sistēma ir daudz vairāk attīstīta; izsniedzot zāles, farmaceiti var redzēt zāļu mijiedarbības, ir izveidotas shēmas ļoti piesardzīgi lietojamajiem medikamentiem, brīdinājumi par antiholīnerģisku un serotonīnerģisku slodzi, piemēram, ja pacientam izrakstīti vairāki medikamenti, kas iedarbojas uz serotonīna receptoriem, tad parādās brīdinājuma zīme, ka pacientam vecumā virs 70 gadiem jāsamazina devas. Ja farmaceits par zālēm grib uzzināt papildus, var atvērt medikamentu datubāzi.”

Daudzās valstīs veiksmīgi attīstās farmaceitiskā aprūpe. Aptiekās tiek piedāvāti pakalpojumi bez zāļu izsniegšanas — ekspress diagnostika, vakcinācija, hronisku pacientu novērošana, jaunu zāļu pakalpojums un daudzi citi. Starp tiem ir arī medikamentu pārskats, kas var būt nodrošināts dažādos līmeņos. Pirmā kategorija — pacientam izrakstītās terapijas pārskats, otrā — terapijas pārskats kopā ar pacienta interviju, jautājumi, kas saistīti ar zāļu pareizu lietošanu, identificējot ar zāļu lietošanu saistītas problēmas, trešā — paplašināti pacienta slimību anamnēzes un klīniskie dati, parasti šis pakalpojums tiek nodrošināts stacionārā.

Skandināvijā klīniskie farmaceiti strādā arī ambulatorajās praksēs. Vairākiem ārstiem ir viens klīniskais farmaceits, kas konsultē, ja mediķu uzmanības lokā nonācis pacients, kuram regulāri jālieto vairāk par sešiem dažādiem medikamentiem dienā. Eiropas valstīs klīniskie farmaceiti darbojas arī pretsāpju komandās, slimnīcās — intensīvās terapijas nodaļās, veido ārstiem pārskatus par zāļu klīniskajiem pētījumiem.

Klīniskajiem farmaceitiem Lielbritānijā piešķirtas neatkarīgas pilnvaras hroniskiem pacientiem izrakstīt medikamentus, bet Amerikā Veselības ministrija izsludina Brown Bag kampaņu, kad pacienti tiek aicināti atnest visas šobrīd lietotās zāles (recepšu un bezrecepšu), uztura bagātinātājus, dabas līdzekļus, lai pārskatītu terapiju un pārliecinātos par zāļu drošu lietošanu. “Amerikā ir “aptieciņu tīrītāji”, kas atbrauc uz mājām un izber aptieciņu uz galda, pusi izmet ārā, jo beidzies derīguma termiņš, — uztaisa revīziju zāļu skapītī! Ļoti noderīgi būtu arī pie mums,” secina Livšina. “Vēl klīniskais farmaceits ārstam varētu būt ļoti noderīgs, menedžējot medikamenta atcelšanu, proti, izvadot pacientu cauri procesam, kad vairāku mēnešu garumā pakāpeniski tiek samazināta zāļu deva. Šāds pakalpojums ir ieviests valstīs, kur farmaceitam ir tiesības izrakstīt receptes.”

Kabinetā pie klīniskā farmaceita LatvijāKlīniskais gadījums Nr. 1

Kā ambulatorā klīniskā farmaceita konsultācijas izskatās praksē Latvijā? Pašlaik primāri tiek pieņemti pacienti, kas pierakstījušies uz konsultāciju (to var izdarīt pa tālruni: 23991536), bet pārējo laiku aizpilda pacienti, ko Liv-šina uzaicina no rindas aptiekā, proti, tos, kam ir daudz recepšu, kas uzdod daudz jautājumu, izrāda interesi.

“Pacientu pieņemu speciāli aprīkotā telpā aptiekā, pašlaik tās ir četras aptiekas Rīgā, veselības centru tuvumā,” stāsta klīniskā farmaceite. “Konsultācija ilgst 20—40 minūtes un ir bez maksas. Nākotnes plānos ir konsultācijas arī reģionos. Konsultācijā pacientam tiek izmērīts asinsspiediens, iespējams veikt ekspress diagnostikas testus — noteikt cukura un kopējā holesterīna līmeni asinīs, tiek izrunāti viņu interesējošie jautājumi, izveidots medikamentu pārskats. Pārbaudīts, vai pacients ir informēts, kādam nolūkam zāles izrakstītas, vai izprot pareizu zāļu lietošanu. At-gādināts par regulāras zāļu lietošanas nozīmīgumu terapijas efektivitātes nodrošināšanā, tas palielina pacientu līdzestību terapijai. Tāpat tiek identificētas iespējamās ar zāļu lietošanu saistītas problēmas un rasti risinājumi, veikts blakusparādību monitorings. Bieži pacienti nāk ar jautājumiem, ko neuzdrošinās uzdot rindā pie farmaceita kases.”

Pacients konsultācijas laikā saņem pārskatu par mērījumu rezultātiem, ieteikumus profilakses pasākumiem (dzīvesveida paradumu maiņu, piemēram, smēķēšanas atmešanu, fiziskām aktivitātēm, diētas ieradumiem), rekomendācijas ārstējošajam ārstam — ja nepieciešama zāļu devas vai cita veida terapijas korekcija. Pacients pēc konsultācijas saņem ikdienā ērti lietojamu medikācijas plānu apkopotas tabulas veidā. Apgūst arī pareizu tehniku, kā veikt ekspress diagnostiku mājās (glikometri, asinsspiediena mērītāji).

Klīniskā farmaceite uzsver, ka pacientus pa tālruni nekonsultē, visiem ieteikumiem ir rekomendējošs raksturs. “Līdz šim man nav bijis tā, ka steidzami jāzvana ārstam. Bet esmu teikusi pacientam — nākamajā vizītē obligāti izrunājiet problēmu, iedodiet ārstam manas rekomendācijas, lai izvērtē. Gandarī, ka pēc laika saņemu atgriezenisko saiti no pacienta, kurš atkārtotā konsultācijā pastāsta, ka bijis pie ārsta un kopīgiem spēkiem atrasts vislabākais risinājums.”

 

Foto: Jānis Brencis

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2019. gada marta numurā

Uz augšu ↑
  • Smadzeņu dakteris. ANDREJS MILLERS, neirologs

    To, ka vēlas kļūt par ārstu, profesors ANDREJS MILLERS zināja jau padsmitnieka vecumā. Pirmo pieredzi un rūdījumu guva, skolas gados strādājot par sanitāru, bet, būdams students, izbaudīja ātrās palīdzības feldšera maizes garoziņu. Šo laiku tagadējais Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs un Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas katedras vadītājs Andrejs Millers atceras ar gandarījumu, jo ir pārliecināts — tie, kas daudz dara, arī daudz paspēj. “Esmu laimīgs cilvēks, jo daru to, kas man patīk.” Lasīt visu

  • Piecu laimes minūšu dēļ

    Ārsts narkologs JĀZEPS KORSAKS pēc dabas ir neatlaidīgs un taisns paša nospraustā ceļa gājējs. Spītīgs, izturīgs un mērķtiecīgs. Nebaidās zaudēt, jo nevairās no grūtībām — tāpat kā daudzi Latgales ļaudis. Iekarojis daudzas virsotnes pārnestā nozīmē, pērngad pievārēja arī savu pirmo augstkalnu smaili — Elbrusu, kas mākoņos sniedzas 5642 metrus virs jūras līmeņa. Lasīt visu

  • Trauslā robeža starp dzīvības glābšanu un miršanas pagarināšanu

    Senākā pagātnē, kad veselības aprūpe nebija tik attīstīta, cilvēki bieži cieta lielas sāpes, taču nāvei sagatavojās tuvinieku vidū. Mūsdienās miršanas procesā nereti pacientu anonīmi ieskauj slimnīcas aparatūra, par katru cenu cenšoties uzturēt dzīvības funkcijas, ļaujot dārgi un ilgi mirt un izvairoties runāt par izjūtām. Par to, ko patiesi domā un jūt pats pacients, viņa tuvinieki un ārsti. Lasīt visu