Nieze ietekmē veselību un dzīves kvalitāti daudziem pacientiem ar hronisku nieru slimību
Nieze ir novērojama ievērojamam pacientu skaitam ar hronisku nieru slimību. Pētījumā arī apraksta, kuriem pacientiem biežāk attīstās nieze un kā tā ietekmē dzīves kvalitāti un miegu.
Ir zināms, ka pacientiem, kuri saņem hemodialīzi, nieze ir saistīta ar sliktāku psihisko veselību un fizisko dzīves kvalitāti, miega kvalitāti, depresiju un mirstību. Šajā pētījumā analizēja pacientus ar hronisku nieru slimību, bet bez dialīzes, aprakstīja niezes izplatību, identificēja saistītos faktorus un izvērtēja saistību ar pacienta ziņotiem iznākumiem.
Pacientiem ar 3. – 5. stadijas hronisku nieru slimību bez dialīzes jautāja par niezi un to, cik lielā mērā tā ietekmē ikdienas aktivitātes. Pētījumā iesaistīja pacientus no ASV, Brazīlijas un Francijas.
Aptauju par niezi aizpildīja 3780 pacienti. Vidēji smagas – smagas niezes izplatība bija 24 %, biežāk tā tika novērota gados vecākiem pacientiem, sievietēm un tiem, kuriem bija 5.stadijas nieru slimība, plaušu slimības, cukura diabēts un ārsta diagnosticēta depresija. Pacientiem ar mērenu niezi fizisko un psihisko komponentu summa bija attiecīgi par 3,5 (95 % TI [-4,6 - -2,3]) un 2,3 (95 % TI [-3,2 - -1,5]) zemāka nekā pacientiem bez niezes, un šiem pacientiem bija arī augstāki depresijas izplatības rādītāji (izplatības attiecība 1,83; 95 % TI [1,58 – 2,11]) un miega traucējumi (izplatības attiecība 1,69; 95 % TI [1,49 – 1,91]), salīdzinot ar pacientiem bez niezes. Šie pacientu ziņotie iznākumi pasliktinājās pieaugot niezes stiprumam.
Pētnieki secina, ka niezes izplatība pacientiem ar hronisku nieru slimību bez dialīzes ir augsta. Nieze ir cieši saistīta ar sliktāku dzīves kvalitāti, pacientu ziņotu depresiju un sliktāku miega kvalitāti.
AVOTS: Sukul N, Speyer E, Tu Ch, et al. Pruritus and Patient Reported Outcomes in Non-Dialysis CKD. Clinical Journal of the American Society of Nephrology, 2019; CJN.09600818
-
Par ārkārtas situācijas turpināšanu varētu lemt pēc "luksafora principa"
Pēc 7. februāra par ārkārtas situācijas virzību varētu lemt pēc “luksofora principa”, nosakot konkrētus saslimstības rādītājus, proti, pirmā iespēja lemt par pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu būtu, ja 14 dienās tiktu reģistrēti ne vairāk kā 200 jauni saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Lasīt visu
-
Paaugstināts Pārkinsona slimības risks pacientiem ar šizofrēniju
Jaunā pētījumā pierādīts, ka šizofrēnija un šizotipiskie traucējumi paaugstina Pārkinsona slimības risku vēlāk dzīves laikā. Palielinātais risks var būt saistīts ar izmaiņām smadzeņu dopamīna sistēmā, ko izraisa dopamīna receptoru antagonisti, vai šizofrēnijas neirobioloģiskām sekas. Lasīt visu
-
ZVA skaidro Covid-19 vakcīnu atšķirības
Līdz šim Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ar nosacījumiem reģistrētas divu ražotāju (“Pfizer” un “BioNTech” un “Moderna”) vakcīnas pret Covid-19. Kas tām kopīgs, kas atšķirīgs? Lasīt visu