Miega traucējumi. Iemeslus un risinājumus meklējot

Labs miegs ir viens no dzīves kvalitātes rādītājiem. Nav iedomājama veiksmīga un produktīva darba diena, ja nakts pavadīta, cenšoties nogulēt līdz rīta modinātājam bez skatīšanās griestos divos naktī. Speciālistam, kas konsultē par miega traucējumiem, jābūt īpaši uzmanīgam un vērīgam. Pacienta sūdzības par sliktu miegu var saistīt gan ar somatisku cēloni, gan mentālās veselības traucējumiem.

Miega traucējumi pēc dabas kataklizmas — cik nozīmīgi?

Cefalonijas sala Jonijas jūrā zināma kā visizteiktākā seismiskās aktivitātes zona Balkānu pussalā un visas Eiropas teritorijā. Vispostošākā zemestrīce Cefalonijā notika 1953. gadā, paņemot 455 dzīvības un smagi ievainojot 4400 cilvēku. Arī 2014. gads Cefalonijas apriņķī bija seismiski ļoti aktīvs: no 26. janvāra līdz augustam notika 2055 zemestrīces stiprumā līdz 6,1 ballei pēc Rihtera skalas!

Jāņem vērā, ka dabas katastrofas (tātad arī zemestrīces) ir notikums, kas traumē cilvēka psihi un ir iemesls gan akūtam, gan hroniskam stresam. Bailes nomirt, savainoties pašam vai piederīgajiem, finansiālās grūtības pēc sadzīves zaudēšanas — tie visi ir iemesli pēctraumas stresa sindroma, depresijas, ģeneralizētas trauksmes un citu blakusslimību attīstībai. Arī miega traucējumi (izolēti vai kontekstā ar pēctraumas stresa sindromu) ir sastopami bieži. Visbiežāk sūdzas par grūtībām aizmigt un uzturēt miegu, miegs ir īsāks, no rīta nav atpūtas sajūtas, ir nepatīkami, trauksmaini sapņi vai pat murgi.

Pētot Cefalonijas salas iedzīvotājus sešus mēnešus pēc pēdējās zemestrīces 2014. gada augustā, noskaidrojās, ka miega traucējumi pirms zemestrīces bijuši 26,5 % aptaujāto, bet pēc tās — 55,3 %! [1]

Kā onkoloģiska slimība ietekmē senioru miegu?

Lielākā daļa ļaundabīgo audzēju dzīves laikā attīstās pacientiem seniora vecumā. Šobrīd uzskata, ka līdz 2030. gadam apmēram 70 % no visām onkoloģiskajām diagnozēm būs pacientiem pēc 65 gadu vecuma. Tā kā medicīnas attīstība ir strauja un praksē ienāk jaunas terapeitiskas metodes, tad savu veselības stāvokli uzlabos arvien vairāk pacientu.

Ļaundabīgs audzējs palielina risku miega traucējumu attīstībai, pētījumu dati rāda, ka 30—72 % gadījumu. Senioriem šis skaitlis ir apmēram 60 %.

Onkoloģiskajiem pacientiem ikdienas funkcijas un kognitīvās spējas vēl jo vairāk iespaido miega traucējumi.

Lielapjoma krusteniskā pētījumā par vairāk nekā 900 pēc vēža izdzīvojušiem senioriem apstiprinājās, ka pacientiem, kam ir miega traucējumi, ikdienas dzīvē ir vairāk fiziskās aktivitātes ierobežojumu, plašāka fizisko/somatisko simptomu sastopamība, viņi biežāk ikdienā lieto līdzekļus pret bezmiegu.

Pētījumā, kurā izzināja 389 vecāka gadagājuma pacientus ar onkoloģisku diagnozi, miega traucējumus konstatēja 40 %, un 68 % no tiem bija grūtības veikt ikdienā nepieciešamās instrumentālās aktivitātes, 76 % bija ierobežotas fiziskās aktivitātes, 37 % vismaz reizi bija krituši, bet kognitīvo funkciju pasliktināšanos sijājošā diagnostika apstiprināja 47 % senioru. [2]

Juvenīls idiopātisks artrīts — iemesls miega traucējumiem?

Gan akūtas, gan hroniskas slimības var būt iemesls dažādiem miega traucējumiem bērniem. Elpošanas traucējumus miegā (sleep disordered breathing, SBD) ļoti bieži saista ar hroniskām slimībām, piemēram, bronhiālo astmu, artrītu. Ir atrasti pierādījumi tam, ka noturīgāki un ilgstošāki miega traucējumi ir bērniem, kas sirgst ar hroniskām slimībām.

Kādā pētījumā salīdzināja skolas vecuma bērnus ar vai bez juvenīla idiopātiska artrīta (JIA) diagnozes un secināja, ka miega traucējumu spektrs bērniem ar JIA ir ievērojami lielāks nekā kontroles grupai. Miega traucējumi tiek saistīti arī ar uzvedības traucējumiem dienas laikā. [3]

Kādi faktori darba vidē ietekmē miega kvalitāti?

Ļoti izplatīta problēma rietumvalstīs ir dažādi miega traucējumi un bezmiegs. Eiropas valstīs par vismaz vienu bezmiega simptomu ziņo apmēram 34,5 % iedzīvotāju. Miega traucējumi tiek saistīti ne tikai ar sliktāku nākamās dienas kvalitāti, bet arī ietekmi uz veselības stāvokli ilgtermiņā (lielāka mirstība, sirds—asinsvadu sistēmas slimības), biežākiem negadījumiem mājās, ar transportlīdzekli vai darba vietā.

Pēc kādas lielapjoma aptaujas Francijā noskaidrojās galvenie faktori darba vidē, kas ietekmē strādājošo miega kvalitāti. Augstas prasības, slikts sociālais atbalsts, darbinieka nenovērtēšana, emocionālās un psiholoģiskās prasības darba vidē, bīstamas, dzīvību apdraudošas situācijas darba vidē, darba—privātās dzīves līdzsvara trūkums un naktsmaiņas bija galvenie iemesli, kuru dēļ darbiniekiem attīstījušies miega traucējumi. Jo biežāk iznāk saskarties ar kādu no šiem faktoriem, jo izteiktāki ir miega traucējumi. [4]

Kāds miega traucējumu veids visvairāk ietekmē uzvedību dienā bērniem ar autismu?

Bērni ar autiskā spektra traucējumiem ir augstas riska pakāpes grupā miega traucējumu attīstībai un uzvedības traucējumiem dienas laikā. Tomēr jāatzīmē, ka šī saistība līdz galam vēl nav izprasta. Kādā pētījumā, kur piedalījās 81 bērns ar autiskā spektra traucējumiem, noskaidroja biežākos uzvedības traucējumus dienā un to saistību ar miegu.

Konstatēja, ka nekvalitatīvs miegs ir iemesls fiziskai agresijai, aizkaitināmībai, uzmanības trūkumam un hiperaktivitātei. Tieši konstantas celšanās epizodēm naktī (night awakenings) noskaidrojās visciešākā korelācija ar uzvedību dienas laikā neatkarīgi no bērna vecuma vai dzimuma. [5]

Fitoterapija miega uzlabošanai?

PVO dati liecina, ka apmēram 80 % pasaules iedzīvotāju kā papildu terapiju savu slimību (arī miega traucējumu) ārstēšanai lieto dažādas alternatīvās medicīnas metodes. Visbiežāk izmantotie augi, kam atrasts pozitīvs terapeitisks efekts miega traucējumu, trauksmes un garastāvokļa traucējumu uzlabošanai, ir pasiflora, baldriāns, citronu ekstrakts, kumelītes, piparmētra, liepziedi, citronverbēna, lavanda, magones, parastais apinis. [6]

Ir daudzi pētījumi, kuros kā risinājumu miega traucējumiem sievietēm ap menopauzes vecumu piedāvā fitoterapiju. Pozitīvs efekts uz miega uzlabošanu atklāts gan preparātiem, kas satur lavandas vai apelsīna ekstraktu, [7] gan baldriānu/citronu saturošiem līdzekļiem. [8] Sievietēm pēc dzemdībām lietderīga izrādās kumelīšu tēja. [9]

Vai melatonīns derēs arī smadzeņu traumas gadījumā?

Bezmiegs un hipersomnija ir biežākie miega traucējumi pacientiem pēc smadzeņu traumas. Lai gan problēma aktuāla un visai izplatīta, ar pierādījumiem pamatotu ārstēšanas metožu trūkst.

Jāņem vērā, ka ieilguši, neārstēti miega traucējumi, īpaši pacientiem pēc galvaskausa traumas, veicina kognitīvo spēju pasliktināšanos, sliktāku rehabilitācijas iznākumu, pavājinātu ikdienas produktivitāti un funkcionālo statusu.

Viens no mehānismiem, kas attīsta miega traucējumus galvas smadzeņu traumas gadījumā, saistīts ar melatonīna novēlotu produkciju un izdalīšanos. Endogēnais melatonīns ir iekļauts diennakts ritma kontrolē katra cilvēka organismā, tā izraisīti funkcijas traucējumi rada miega traucējumus.

Viens no risinājumiem miega traucējumu mazināšanai ir melatonīna uzņemšana ar uztura bagātinātājiem. 2 mg melatonīna dienā, lietojot četras nedēļas regulāri, uzlabo objektīvo miega kvalitāti pacientiem ar galvas smadzeņu traumu anamnēzē. [10]

Kā bezmiegu ārstē britu ģimenes ārsti?

Apmēram trešdaļa Lielbritānijas iedzīvotāju dzīves laikā cieš no bezmiega. Ģimenes ārsti parasti ir pirmie speciālisti, pie kā pacients vēršas ar sūdzībām par sliktu miega kvalitāti un lūdz palīdzību.

Ir maz zināms par to, kādas metodes visbiežāk izmanto ģimenes ārsts un kas to ietekmē. Miega higiēnas ieteikumi, kognitīvi biheiviorālā terapija, medikamenti (benzodiazepīni, z–zāles, antihistamīni, antidepresanti), citas alternatīvas — kas gan ir ģimenes ārsta ieteikumu groziņā?

Vispirms ģimenes ārsts novērtē, vai miega traucējumi ir atsevišķs simptoms vai tomēr radušies kādu somatisku vai psihiatrisku blakusslimību dēļ. Bieži vien jāizvērtē, vai miega traucējumu pamatā nav de-presija vai trauksme.

No nefarmakoloģiskajiem risinājumiem liela daļa ģimenes ārstu atzīst, ka miega higiēnas ieteikumi lielākoties ir neefektīvi, kaut arī ieteikti kā pirmā ārstēšanas metode. Trūkst zināšanu par psiholoģiskas iejaukšanās iespējām, uzskata, ka pacients pie ārsta vērsies pēc medikamentozas terapijas.

Ļoti bieži tiek izrakstīti bezrecepšu medikamenti un antihistamīni. Sarežģījumi lielākoties novēroti, ja pacientam ir nepanesība pret kādu no izrakstītajiem līdzekļiem. Benzodiazepīni un z–zāles (ne–benzodiazepīni) atzīmēti kā efektīvi, taču iespējams pierašanas risks, tāpēc tos izraksta tikai lietošanai īstermiņā, kā tas ir paredzēts. Bieži izrakstīts amitriptilīns, ko uzskata par pārsvarā drošu un ilgstoši lietojamu medikamentu, ja vien pacients to panes. [11]

Zolpidēms vai zopiklons — no kura mazāks atkarības risks?

No z–zāļu grupas visbiežāk izrakstītie medikamenti bezmiega ārstēšanai ir zolpidēms un zopiklons. Z–zāles strukturāli atšķiras no benzodiazepīniem, taču darbības mehānisms ir līdzīgs. Efektivitātes un drošuma ziņā z–zāles ir pārākas par klasiskajiem benzodiazepīniem, taču arī z–zāļu gadījumā ir pierašanas un atkarības risks, kaut arī ziņojumi par šādu iespēju norāda, ka tas lielākoties nav liels. Jāņem vērā, ka atkarība pieaug gan tad, ja lieto lielas devas, gan tad, ja medikamentu lieto mazās devās, taču ilgstoši vai ilgāk, nekā nepieciešams.

Aptaujā piedalījās pacienti no Taivānas, kas bezmiega terapijā vismaz trīs mēnešus bija lietojuši zopiklonu vai zolpidēmu (arī pagarinātās darbības). Noskaidrojās, ka zolpidēma lietotāji atzīmē daudz lielāku atkarību no medikamenta, kaut arī nepieciešamība pēc tā lietošanas ir mazinājusies.

Pacienti ar smagāku depresiju bija ar izteiktāku atkarību, mazāku reālo nepieciešamību pēc medikamenta, vienlaikus izsakot mazāk uztraukumu par atkarības riskiem kā tādiem. Arī izglītības līmenis korelēja ar atkarību un nepieciešamību pēc medikamenta. [12]

Depresija un miega traucējumi — kā palīdzēt?

Bieža problēma pacientiem ar depresiju ir miega—nomoda cikla traucējumi. Visbiežāk pacienti cieš no bezmiega. Statistikas dati rāda, ka apmēram 80 % depresijas pacientu vairāk vai mazāk regulāri pieredz bezmiega epizodes.

Lielākā daļa antidepresantu kaut kādā mērā iedarbojas arī uz miega kvalitāti. Tādi medikamenti kā tricikliskie antidepresanti (amitriptilīns, klomipramīns) vai noradrenerģiskie un serotonīnerģiskie antidepresanti (mirtazapīns) darbojas sedējoši vai pagarina miega ilgumu, taču tiem var būt nevēlama blakne — miegainība dienas laikā. SSAI un SSNAI antidepresanti diemžēl var veicināt bezmiegu, tāpēc pacientiem ar miega traucējumiem nav rekomendējami.

Agomelatīns, salīdzinoši jaunākas grupas antidepresants, darbojas kā melatonerģisks MT1 un MT2 agonists, kā arī 5HT2C receptoru antagonists. Eksperimentāli pētījumi rāda, ka šādas īpašības var būt lietderīgas diennakts ritma normalizēšanai.

Agomelatīna iedarbību mērot ar polisomnogrāfijas palīdzību, noskaidrojās, ka miegs kļūst ievērojami kvalitatīvāks, uzlabojoties lēno viļņu miegam (slow–wave sleep, SWS), kontrolējot delta viļņu izplatīšanos nakts laikā. Izmaiņas REM (rapid eye movement) miega fāzē netika novērotas. Pašsajūta dienas laikā netika ietekmēta. [13]

________________________________________________

Literatūra

  1. Lazaratou H, Paparrigopoulos T, Anomitri C, et al. Sleep problems six-months after continuous earthquake activity in a Greek island. Psychiatrike = Psychiatriki, 2018; 29(1): 25–33.
  2. Loh KP, Pandya C, Zittel J, et al. Associations of sleep disturbance with physical function and cognition in older adults with cancer. Supportive Care In Cancer: Official Journal Of The Multinational Association Of Supportive Care In Cancer, 2017; 25(10): 3161–3169.
  3. Ward TM, Sonney J, Ringold S, et al. Sleep disturbances and behavior problems in children with and without arthritis. Journal Of Pediatric Nursing, 2014; 29(4): 321–328.
  4. Chazelle E, Chastang J-F, Niedhammer I. Psychosocial work factors and sleep problems: findings from the French national SIP survey. International Archives Of Occupational And Environmental Health, 2016; 89(3): 485–495.
  5. Mazurek MO, Sohl K. Sleep and Behavioral Problems in Children with Autism Spectrum Disorder. Journal Of Autism And Developmental Disorders, 2016; 46(6): 1906–1915.
  6. Fernández–Rodríguez M, Rodríguez-Legorburu I, López-Ibor Alcocer MI. Nutritional supplements in Anxiety Disorder. Actas Espanolas De Psiquiatria, 2017; 45(Supplement): 1–7. http://search.ebscohost.com.db.rsu.lv/
  7. Kamalifard M, Farshbaf-Khalili A, Namadian M, et al. Comparison of the effect of lavender and bitter orange on sleep quality in postmenopausal women: A triple-blind, randomized, controlled clinical trial. Women & Health, 2018; 58(8): 851–865.
  8. Taavoni S, Nazem Ekbatani N, Haghani H. Valerian/lemon balm use for sleep disorders during menopause. Complementary Therapies In Clinical Practice, 2013; 19(4): 193–196.
  9. Chang S-M, Chen C-H. Effects of an intervention with drinking chamomile tea on sleep quality and depression in sleep disturbed postnatal women: a randomized controlled trial. Journal Of Advanced Nursing, 2016; 72(2): 306–315.
  10. Grima NA, Rajaratnam SMW, Mansfield D, et al. Efficacy of melatonin for sleep disturbance following traumatic brain injury: a randomised controlled trial. BMC Medicine, 2018; 16(1): 8.
  11. Everitt H, McDermott L, Leydon G, et al. GPs’ management strategies for patients with insomnia: a survey and qualitative interview study. The British Journal Of General Practice: The Journal Of The Royal College Of General Practitioners, 2014; 64(619): e112–e119.
  12. Yen C-F, Yen C-N, Ko C-H, et al. Correlates of dependence and beliefs about the use of hypnotics among zolpidem and zopiclone users. Substance Use & Misuse, 2015; 50(3): 350–357.
  13. Quera-Salva M-A, Lemoine P, Guilleminault C. Impact of the novel antidepressant agomelatine on disturbed sleep-wake cycles in depressed patients. Human Psychopharmacology, 2010; 25(3): 222–229.
Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Risinājumi cīņā ar miega traucējumiem

    Miegs ir periodisks fizioloģisks organisma miera stāvoklis, kura laikā pilnīgi vai daļēji tiek pārtraukta apziņas darbība un pavājinās fizioloģiskie procesi. Tas ir svarīgs normālai cilvēka funkcijai no dzimšanas līdz  sirmam vecumam. Lasīt visu

  • Miega traucējumi. Parasomnijas un obstruktīvā miega apnoja

    Apzināts kontakts ar apkārtējo pasauli cilvēkam miega laikā zūd, miegs ir vitāli svarīgs organisma stāvoklis un nepieciešamība pēc tā ir nepārvarama. Apmēram trešdaļu dzīves cilvēks pavada miegā. Miega laikā samazinās visu CNS daļu aktivitāte, īpaši garozā, kas spilgti izpaužas galvas smadzeņu biopotenciālu pierakstā — elektroencefalogrammā. Lasīt visu

  • Miegs un veselība

    Ikvienam cilvēkam bijušas mokošas naktis, kad nevar iemigt, vai gadījies pamosties nakts vidū. Problēmas rodas tad, ja šādi notikumi atkārtojas. Bezmiega nakšu dēļ ne tikai pasliktinās pašsajūta, tāpēc var rasties arī ilgtermiņa kaitējums veselībai. Miega traucējumi var piemeklēt ikvienu – un vecumam šeit nav nozīmes. Rakstā sīkāk gan par to, kāpēc miegs ir svarīgs labai veselībai, gan par iespējām, ja miega paradumus tomēr neizdodas uzlabot paša spēkiem. Lasīt visu