PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Antidepresanti mijiedarbojas ar opioīdiem un mazina sāpju atvieglošanu

Doctus
Biežāk lietotie antidepresanti mijiedarbojas ar opioīdu tramadolu un padara to mazāk efektīvu sāpju mazināšanā, secināts pētījumā.

Šim atklājumam var būt nozīmīga ietekme uz opioīdu atkarību, iespējams, ka daļa pacientu, kurus uzskata par atkarīgiem no opioīdiem patiesībā ir nepietiekami ārstēti un tie meklē efektīvāku sāpju mazināšanu. Šis atklājums varētu izskaidrot arī faktu, kāpēc daži pacienti pārsniedz izrakstīto tramadola devu, palielinot atkarību risku.

Pētnieki analizēja 152 pacientu, kuri saņēma tramadolu vismaz 24 stundas, medicīniskos ierakstus.

Pētījumā novēroja, ka pacientiem, kuri lietoja antidepresantu fluksetīnu, paroksetīnu vai bupropionu bija nepieciešama trīs reizes vairāk pretsāpju līdzekļa nekā pacientiem, kuri nelietoja antidepresantus. Pētnieki šo mijiedarbību skaidro ar to, ka tramadols darbojas, aktivizējoties CYP2D6 enzīmam, šo enzīmu var inhibēt medikamenti, kas ir spēcīgi CYP2D6 inhibitori, piemēram, fluksetīns, paroksetīns un bupropions. Pētnieki norāda, ka miljoniem cilvēku var ciest no šīs medikamentu mijiedarbības. Šos medikamentus lieto ļoti bieži, jo hroniskas sāpes un depresija, trauksme iet roku rokā. Daudzi pacienti ar hroniskām sāpēm lieto antidepresantus, lielākoties selektīvos serotonīna atpakaļsaistes inhibitorus, kuri var inhibēt CYP2D6. Pētnieki norāda, ka labā ziņa ir tā, ka šo problēmu var viegli risināt, jo ir pieejami arī citu klašu antidepresanti, kas neinhibē šo konkrēto enzīmu. Tāpat sāpju kontrolei var izmantot citus pretsāpju medikamentus, kas nemijiedarbojas ar konkrētajiem antidepresantiem.

Ārstiem jāatceras par šo mijiedarbību, nozīmējot medikamentus pacientiem ar depresiju vai trauksmi un hroniskām sāpēm.

 

AVOTS: Frost DA, Soric MM, Kaiser R, Neugebauer RE. Efficacy of Tramadol for Pain Management in Patients Receiving Strong Cytochrome P450 2D6 Inhibitors. Pharmacotherapy: The Journal of Human Pharmacology and Drug Therapy, 2019; 39 (6): 724.