Paredzēt epilepsijas lēkmi pirms tā ir notikusi

Doctus . | 2019. gada 13. jūnijs

Jaunā pētījumā atklātas molekulas, kuru daudzums paaugstinās asinīs pirms epilepsijas lēkmes. Šis atklājums var palīdzēt izstrādāt agrīnās brīdināšanas sistēmu pacientiem ar epilepsiju, ali viņi zinātu, kad tuvojas lēkme.

Pētnieki ir atklājuši asinīs molekulas, kuru daudzums paaugstinās pirms lēkmes pacientiem ar epilepsiju. Šīs molekulas ir fragmenti no transporta RNS (tRNS), tie ķīmiski ir līdzīgi DNS, kam ir nozīmīga loma proteīnu būvēšanā šūnās. Kad šūnas ir stresā, tRNS sadalās fragmentos. Augsts šo fragmentu līmenis asinīs var norādīt uz to, ka šūnas ir stresā, stresa apstākļos tie var izraisīt lēkmi.

Izmantojot asins paraugus no cilvēkiem ar epilepsiju, pētnieki atklāja, ka trīs tRNS fragmentu līmenis sasniedz pīķi asinīs vairākas stundas pirms lēkmes.

Cilvēki ar epilepsiju atzīst, ka grūtākais, sadzīvojot ar šo slimību, ir neziņa, kad piemeklēs jauna lēkme. Šī pētījuma rezultāti ir ļoti daudzsološi, pētnieki cer, ka šis pētījums būs pirmais solis agrīnas brīdināšanas sistēmas izstrādei.  

Pasaules Veselības organizācija ir aprēķinājusi, ka pasaulē vairāk kā 50 miljoni cilvēku cieš no epilepsijas.

Pētnieki turpinās darbu pie jaunas tehnoloģijas izstrādes, kas būs līdzīga glikometram, ar ko mēra cukura līmeni, tikai šajā gadījumā, izmantojot asins paraugu būs iespējams prognozēt epilepsijas lēkmi.

AVOTS: Marion C. Hogg, Rana Raoof, Hany El Naggar, Naser Monsefi, Norman Delanty, Donncha F. O’Brien, Sebastian Bauer, Felix Rosenow, David C. Henshall, Jochen H.M. Prehn. Elevation of plasma tRNA fragments precedes seizures in human epilepsy. Journal of Clinical Investigation, 2019.

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu