Apstiprināta saistība starp celiakijas slimību un glutēna uzņemšanu
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai apēstā glutēna daudzums ir saistīts ar celiakijas slimības attīstību bērniem a augstu risku.
Pētījumā iekļāva bērnus no 6 klīniskajiem centriem Somijā, Vācijā, Zviedrijā un ASV. Laika periodā 2004. – 2010.gads pētījumā iekļāva 8676 jaundzimušos, kuri bija HLA antigēna nēsātāji, šis antigēns ir saistīs ar 1.tipa cukura diabēta un celiakijas slimības attīstību. Celiakijas slimības sijājošā atlase tika veikta katru gadu 6757 bērniem no 2 gadu vecuma. Dati par glutēna uzņemšanu bija zināmi par 6605 bērniem. Glutēna uzņemšana tika rēķināta no trīs dienu uztura pierakstiem, kas tika veikti 6, 9 un 12 mēnešu vecumā, kā arī divas reizes gadā līdz 5 gadu vecumam. Pētījuma primārais iznākums bija celiakijas slimība.
No 6605 bērniem (49 % sievietes; mediānais novērošanas laiks 9 gadi) 1216(18 %) attīstījās celiakijas slimība. Celiakijas slimības pīķis bija bērnu divu trīs gadu vecumā. Ikdienas glutēna uzņemšana bija saistīta ar augstāku celiakijas slimības risku, risks pieauga uz katru apēsto glutēna gramu dienā (HR=1,30; 95 % TI [1,22 – 1,38]); absolūtais risks 3 gadu vecumā, ja tika patērēts gluēna references daudzums, bija 28,1 %; ja glutēns tika apēst par 1 g/ dienā vairāk nekā references daudzums, tad risks bija 34,2 %; absolūtā riska atšķirība bija 6,1 % (95 % TI [4,5 % - 7,7 %]).
Pētnieki secināja, ka lielāks glutēna patēriņš pirmajos piecos dzīves gados ir saistīts ar lielāku celiakijas slimības risku bērniem ar ģenētisku predispozīciju uz šo slimību.
AVOTS: Aronsson CA, Lee HS, Hård af Segerstad EM, et al. Association of Gluten Intake During the First 5 Years of Life With Incidence of Celiac Disease Autoimmunity and Celiac Disease Among Children at Increased Risk. JAMA, 2019; 322 (6): 514