Podagra var paaugstināt nieru mazspējas risku

Doctus . | 2019. gada 30. augusts

Pacientiem ar podagru ir paaugstināts hroniskas nieru slimības un nieru mazspējas risks, secināts Īrijā veiktā pētījumā.

Pētījuma mērķis bija izvērtēt saistību starp podagru un hroniskas nieru slimības risku. Šis bija retrospektīvs kohorta pētījums, tajā iekļāva 68 897 pacientus ar podagru un 554 964 pacientus bez podagras. Pacienti bija 18 gadīgi un vecāki. Pētījumā neiekļāva pacientus ar hronisku nieru slimību, juvenīlu podagru, vēzi, HIV un vēl noteiktām slimībām. Nopietna hroniska nieru slimība tika definēta:

  • Dialīze, nieru transplantācija, pēdējās stadijas nieru slimība;
  • Aprēķinātais glomeruļu filtrācijas ātrums (eGFR) <10 mL/min/1,73 m²;
  • Seruma kreatinīna dubultošanās, salīdzinot ar sākotnējo līmeni;
  • Nāve saistīta ar hronisku nieru slimību.

Nopietnas hroniskas nieru slimības incidence  bija augstāka pacientiem ar podagru (8,54 uz 1000 pacientgadiem; 95 % TI [8,26 – 8,83]), salīdzinot ar pacientiem bez podagras (4,08 uz 1000 pacientgadiem; 95 % TI [4,00 – 4,16]). Podagra bija saistīta ar augstāku nopietnas hroniskas nieru slimības risku (bez samērošanas HR=2,00; 95 % TI [1,92 – 2,07] un pēc samērošanas HR=1,29; 95 % TI [1,23 – 1,35]). Saistība bija ciešāka attiecībā uz pēdējās stadijas nieru slimību (HR=2,13; 95 % TI [1,73 – 2,61]), eGFR < 10 mL/min/1.73 m² (HR=1,45; 95% TI [1,30 – 1,61] un seruma kreatinīna līmeņa dubultošanos (HR=1,13; 95 % TI [1,08 – 1,19]), bet nebija statistiski ticamas saistības ar nāvi saistītu ar hronisku nieru slimību (HR=1,14; 95 % TI [0,99 – 1,31]).

Pētnieki secināja, ka podagra ir saistīta ar paaugstinātu hroniskas nieru slimības risku. Pētījumi jāturpina, lai noskaidrotu, vai kontrolējot podagru var mazināt hroniskas  nieru slimības risku.

 

AVOTS: Stack AG, Johnson ME, Blak B, et al. Gout and the risk of advanced chronic kidney disease in the UK health system: a national cohort study. BMJ Open, 2019; 9 (8): e031550

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu