Aptaukošanās ir nozīmīgāks riska faktors cukura diabēta attīstībā nekā slikti gēni

Doctus . | 2019. gada 19. septembris

Aptaukošanās ir nozīmīgākais 2.tipa cukura diabēta riska faktors, tam ir lielāka loma nekā ģenētiskai predispozīcijai vai sliktiem veselības paradumiem, secināts Dānijā veiktā pētījumā.

Cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma, kuriem ir aptaukošanās ir sešas reizes lielāka iespējamība, ka nākamajās desmitgadēs attīstīsies 2. tipa cukura diabēts, nekā tiem, kuriem ir normāls svars. Šis risks ir lielāks nekā ģenētiskās predispozīcijas un neveselīga dzīvesveida risks.

Tika veikts gadījuma kontroles pētījums, kurā iekļāva 57 053 dalībniekus. No tiem, gandrīz 10 000 dalībniekiem bija pieejami arī ģenētiskie dati. Vidējais novērošanas laiks bija 14,7 gadi, 49,5 % attīstījās 2.tipa cukura diabēts. Pētnieki 4729 jauniem cukura diabēta gadījumiem piemeklēja 5402 dalībniekus bez diabēta. Pētījuma sākumā vidējais dalībnieku vecums bija 56,1 gads (50 – 65 gadi) un 49,6 % bija sievietes. Trešdaļai dalībnieku bija normāls ķermeņa masas indekss (ĶMI<25 kg/m2 ) un atlikušajiem bija liekais svars (43 %; ĶMI >25 un  <30 kg/m2) vai aptaukošanās (22, 8 %; ĶMI >30 kg/m2).

Pētnieki veselīgu dzīvesveidu definēja, ja bija vismaz trīs no četriem labiem ieradumiem: nesmēķē, regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, lieto veselīgu uzturu un lieto alkoholu nelielos daudzumos (līdz vienam dzērienam dienā sievietēm u 2 dzērieniem – vīriešiem). Balstoties šajos kritērijos, 53,3 % mēreni lietoja alkoholu, 64,1 % nesmēķēja, 50,3 % regulāri nodarbojās ar fiziskām aktivitātēm un  52,8 % ievēroja veselīgu uzturu. 40 % bija veselīgs dzīvesveids, 25 % - slikts un 35 % vidējs. Pētnieki katram dalībniekiem aprēķināja ģenētisko risku un visus dalībniekus iedalīja kategorijās: zems (20 %), vidējs (60 %) un augsts (20 %) ģenētiskais risks. Dalībniekiem ar augstu ģenētisko risku bija divas reizes lielāks 2.tipa cukura diabēta attīstības risks (HR=2), salīdzinot ar dalībniekiem ar zemu risku.

Neveselīgs dzīvesveids pa 18 % paaugstināja diabēta attīstības risku (HR=1,18) , salīdzinot ar veselīgu dzīvesveidu. Savukārt aptaukošanās paaugstināja 2.tipa cukura diabēta risku gandrīz sešas reizes (HR=5,81), salīdzinot ar normālu svaru. Pat tiem dalībniekiem, kuriem bija zems ģenētiskais risks, aptaukošanās paaugstināja diabēta risku vairāk kā sešas reizes (HR=6,63), salīdzinot ar dalībniekiem ar normālu svaru.

Pētnieki secināja, ka aptaukošanās ir nozīmīgākais 2.tipa cukura diabēta riska faktors. Svara pārvaldībai ir jāpievērš liela nozīme 2.tipa cukura diabēta profilaksē. Svara samazināšana aizkavē diabēta attīstību arī tiem pacientiem, kuriem jau ir glikozes tolerances traucējumi.

 

AVOTS: EASD 2019 Annual Meeting. Presented September 19, 2019. Abstract 376.

Uz augšu ↑