Māsas profesijas portrets. Kādas pārmaiņas gaidāmas?

2020. gadu Pasaules Veselības organizācija izsludinājusi par māsu un vecmāšu gadu. Šis būs gads, kurā atzīmēsim māsu profesijas pamatlicējas Florences Naitingeilas divsimto jubileju. Gads, kurā tiks aktualizēta māsas loma, ieguldījums, atdeve. Starptautiskās māsu padomes dati liecina, ka globāli 2030. gadā trūks 18 miljoni māsu. Latvija šai statistikai iedod savu melno artavu. Saruna ar Latvijas Māsu asociācijas prezidenti DITU RAISKU.

1. Nesen plašsaziņas līdzekļos izplatītā paziņojumā rakstījāt, ka nozare turas uz māsām entuziastēm. Ja filmas scenārists vaicātu pēc tipiskas Latvijas māsas portreta, kā jūs viņu raksturotu?

Četrdesmit piecus līdz piecdesmit gadus veca. Strādā divas slodzes. Dodas no vienas klīnikas uz otru klīniku. Cieš no bezmiega. Darba specifikas dēļ (nav bieži mājās), iespējams, ir šķīrusies, viena audzina bērnus. Darba ritma dēļ var būt liekais svars. Sirgst ar mugurkaula problēmām, alerģiju vai kādu citu arodslimību. Un iespējamas vēl daudzas lietas, par kurām mēs skaļi nerunājam...

2. Kāda ir vidējā darba intensitāte — cik pacientu māsai slimnīcā maiņā jāaprūpē?

Tas ļoti atkarīgs no slimnīcas. Tie var būt divdesmit, trīsdesmit pacienti, bet ir stāsti arī par piecdesmit pacientiem. Situācijas ir dažādas. Ja nav māsu palīga, var gadīties, ka māsa dala ēdienu vai slauka grīdu. Māsai ir tikai divas rokas un divas kājas. Viņa var paveikt tik, cik ir viņas spēkos.

Turklāt no māsas prasa kvalitāti. Bet iedomājaties — māsa ir nostrādājusi diennakti un ieradusies strādāt otru diennakti. Starptautisks pētījums atklāja interesantus datus: nostrādājot 24 stundas, cilvēka uzmanība ir tāda pati kā cilvēkam, kurš ir vienas promiles alkohola reibumā. Ar šādu alkohola koncentrāciju asinīs aizliegts braukt, bet māsa dodas strādāt nākamo diennakti.

Protams, darba intensitāte ir atkarīga no pacientiem — vai viņi paši var pārvietoties vai ir guloši un pilnībā aprūpējami. Taču tas, kā organizēt darbu, atkarīgs no katras veselības aprūpes iestādes. Šobrīd vairākas veselības aprūpes iestādes veic cilvēkresursu plānošanu un nosaka pacientu skaitu uz vienu māsu. Tas arī ir viens no galvenajiem uzdevumiem māsu profesionālajai organizācijai.

3. Ar kādām arodslimībām māsas slimo?

HIV, B hepatīts, C hepatīts. Mūsu darba vide nav droša. Jebkurš pacients māsai ir jāuzskata par potenciāli infekciozu. Māsai, darba procesā veicot invazīvas procedūras, ir iespēja traumēties. Viņa var nejauši sev kaitēt. Ja ir nogurums, tad vēl jo vairāk zūd uzmanība. Nākamais drauds — alerģijas, ko izraisa dažādi ķīmiskie elementi: medikamenti, virsmu apstrādes līdzekļi, aerogēni. Balsta un kustību aparāta arodslimības ergonomisko aspektu dēļ. Emocionālā spriedze, kas saistīta ar paaugstinātu stresa līmeni un izdegšanas sindromu. Nereti māsas gūst fizisku kaitējumu no agresīviem pacientiem un viņu tuviniekiem.Māsu profesija Latvijā skaitļos

Foto: NO DITAS RAISKAS ALBUMA

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2020. gada janvāra numurā

Uz augšu ↑
  • Smagais jaunā ārsta atbildības vieglums

    Vērtēšanas sistēmas pamats izglītībā ir pieļauto kļūdu daudzums. Nevis tas, cik daudz pareizu atbilžu esi sniedzis, bet tas, cik esi aizšāvis garām. Ja ir viena kļūda — esi teicamnieks. Ja trīs kļūdas, tad jau vairs tikai labinieks. Tās ir tikai trīs kļūdas! Sanāk, ka kļūdas diskreditē visu, ko esi teicis pareizi. Lasīt visu

  • Izkāpt no (dis)komforta zonas

    Pirmais cilvēks pasaulē, kurš airu laivā pievārēja Kluso okeānu — latvietis Kārlis Bardelis —, par izkāpšanu no komforta zonas saka: “Kāpēc jākāpj no tās ārā? Kāpēc jāaicina izkāpt? Ir vienkārši jāatrod tā!” Piedzīvojumā, jaunos mērķos, jaunās interesēs, sevis izaicināšanā. Sarežģītās operācijās. Par to trīs ārstu stāsti. Lasīt visu

  • Mīlestība, kas nepāriet. Otorinolaringoloģe GUNTA SUMERAGA

    Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ausu, kakla un deguna ārste GUNTA SUMERAGA intervijā atzīst, ka viņai ir ļoti paveicies, jo patīk viss, ko dara. Patīk operēt, patīk mācīt studentus un rezidentus, patīk mācīties pašai. Lasīt visu