Personām, kuras lieto asinsspiedienu pazeminošus medikamentus, ir zemāks risks nomirt no gripas un pneimonijas
Angiotenzīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoru vai angiotenzīna II receptora blokatoru (ARB) lietošana asinsspiediena mazināšanai, samazina mirstības risku no gripas un pneimonijas.
Pētījuma mērķis bija novērtēt AKE inhibitoru/ ARB ietekmi uz elpceļu infekciju iznākumiem.
Pētījumā iekļāva pacientus, kuri Dānijā tika hospitalizēti ar gripu vai pneimoniju 2005. – 2018.gadā. 30 dienu mirstība un risks tikt ievietotam intensīvās terapijas nodaļā AKE inhibitoru/ ARB lietotājiem tika salīdzināts ar risku pacientiem, kuri nelietoja šo grupu medikamentus, vai lietoja kalcija kanāla blokatorus.
No 568 019 pacientiem, kuri tika hospitalizēti ar gripu vai pneimoniju 100 278 lietoja AKE inhibitorus/ ARB un 37 961 lietoja kalcija kanāla blokatorus. Statistiskā analīze uzrādīja, ka AKE inhibitoru/ ARB lietotājiem ir zemāks 30 dienu mirstības rādītājs, salīdzinot ar kalcija kanāla blokatoru lietotājiem (13,9 % pret 14,5 %; riska atšķirība -0,6 %; RR=0,96; 95 % TI [0,93 – 0,99]) un zemāks risks, ka būs nepieciešama intensīvā terapija (8 % pret 9,6 %; riska atšķirība -1,6 %; RR=0,83; 95 % TI [0,8 – 0,87]). Salīdzinot ar tiem, kuri nelieto asinsspiedienu pazeminošus medikamentus, AKE inhibitoru/ ARB lietotājiem bija zemāka mirstība (riska atšķirība -2,4 %; RR=0,85; 95 % TI [0,83 – 0,87]), bet risks, ka būs nepieciešama intensīvā terapija bija līdzīgs (riska atšķirība 0,4 %; RR=1,04; 95 % TI [1 – 1,09]).
Starp gripas vai pneimonijas pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus/ ARB, tika novērots zemāks risks tikt ievietotiem intensīvās terapijas nodaļā un nedaudz zemāks mirstības risks.
AVOTS: Christiansen CF, Heide‐Jørgensen U, Rasmussen TB, et al. Renin–Angiotensin System Blockers and Adverse Outcomes of Influenza and Pneumonia: A Danish Cohort Study. Journal of the American Heart Association, 2020
-
Saaukstēšanās un Covid–19. Pirmā sezona kopā
Šobrīd sabiedrības ikdiena pasaulē valdošās Covid–19 pandēmijas dēļ būtiski mainījusies — un saaukstēšanās sezona praktiski ir pienākusi nemanot. Šogad sabiedrību un veselības aprūpes speciālistus gaida daļēji nezināmais, jo saaukstēšanās vīrusi dalīs vietu arī ar SARS–CoV–2. Lasīt visu
-
Latvija saņēmusi pirmo daļu BioNTech-Pfizer ražotās vakcīnas
26.decembrī Valsts asinsdonoru centrs (VADC) saņēmis ražotāja BioNTech-Pfizer vakcīnas Comirnaty pirmo daļu, kas sastāda 9750 devas. Līdz ar to 28.decembrī savas pirmās vakcīnas sāks saņemt slimnīcu ārstniecības personāls, kas strādā ar Covid-19 pacientiem, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki. Lasīt visu
-
Vīriešiem novēro sliktākus Covid-19 iznākumus
Lielā starptautiskā pētījumā ar Covid-19 pacientiem apstiprināts, ka vīriešiem biežāk nekā sievietēm ir smaga Covid-19 slimības gaita un vīrieši biežāk mirst no šīs slimības. Lasīt visu
-
Par ārkārtas situācijas turpināšanu varētu lemt pēc "luksafora principa"
Pēc 7. februāra par ārkārtas situācijas virzību varētu lemt pēc “luksofora principa”, nosakot konkrētus saslimstības rādītājus, proti, pirmā iespēja lemt par pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu būtu, ja 14 dienās tiktu reģistrēti ne vairāk kā 200 jauni saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Lasīt visu
-
Paaugstināts Pārkinsona slimības risks pacientiem ar šizofrēniju
Jaunā pētījumā pierādīts, ka šizofrēnija un šizotipiskie traucējumi paaugstina Pārkinsona slimības risku vēlāk dzīves laikā. Palielinātais risks var būt saistīts ar izmaiņām smadzeņu dopamīna sistēmā, ko izraisa dopamīna receptoru antagonisti, vai šizofrēnijas neirobioloģiskām sekas. Lasīt visu
-
ZVA skaidro Covid-19 vakcīnu atšķirības
Līdz šim Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ar nosacījumiem reģistrētas divu ražotāju (“Pfizer” un “BioNTech” un “Moderna”) vakcīnas pret Covid-19. Kas tām kopīgs, kas atšķirīgs? Lasīt visu