Melatonīns. Diennakts ritma regulētājs

Izskatot zinātniskās datubāzes un tur publicētos pētījumus, kļūst skaidrs, ka melatonīnam tiek meklētas jaunas darbības jomas ārpus jau ierastās miega—nomoda ritmu regulācijas funkcijas. Informācijas ir daudz, bet šobrīd pētnieki visaktīvāk meklē profilaktisku vai ārstniecisku melatonīna saistību ar Covid–19 un dažādām onkoloģiskām slimībām.

Kas ir melatonīns?

Melatonīns ir hormons, ko ražo hipofīze, un tā pamata darbības lauks ir diennakts ritmu un miega regulācija. Melatonīna daba plazmā ir cikliska: augstākā līmenī tas ir ziemas un rudens sezonā, kad tumšais periods ilgāks.

Melatonīna sintēzi ietekmē arī cilvēka vecums: organisms to sāk ražot 3.—4. dzīves mēnesī, pīķi sasniedz 1—3 gadu vecumā, tad nedaudz samazinās, bet diezgan ilgu dzīves posmu uztur nemainīgu plato fāzi. Taču seniora vecumā melatonīna līmenis nokrītas pat par ceturtdaļu, salīdzinot ar jauniešiem. [8]

Kādi produkti satur melatonīnu?

N–acetil–5–metoksitriptamīns jeb melatonīns sintezējas no triptofāna, kas zināmas kā neaizstājama aminoskābe cilvēka organismā. Gaisma ir pamata inhibējošais melatonīna producēšanās faktors, tāpēc tā pīķis organismā parasti ir naktī no plkst. 1.00 līdz 4.00, bet pa dienu gandrīz nav konstatējams.

No dzīvnieku produktiem melatonīnu var uzņemt ar olām, zivīm, gaļu, dzīvnieku un cilvēka pienu. No augu izcelsmes produktiem tas sastopams riekstos, dažādos augļos, sēklās, eļļās, arī kafijā, vīnā un alū. [4] Līdz galam gan nav pierādīts, vai konkrētu produktu lietošana varētu pacelt melatonīna koncentrāciju serumā. [8]

Kas ir jet lag un kā melatonīns mazina simptomus?

Mūsdienās daudzi cilvēki bieži ceļo, un lielākā daļa ceļotāju vismaz reizi ir pieredzējuši jet lag jeb laika zonu maiņas izraisītu nogurumu un miega traucējumus. Klīniski tas parasti izpaužas ar bezmiegu, izteiktu miegainību dienā, somatiskiem simptomiem, traucētu darbošanos un pienākumu veikšanu.

Viens no risinājumiem, ja jāceļo no rietumiem uz austrumiem un jāšķērso 12 laika zonas (jo, ceļojot otrā virzienā, jet lag simptomi nav tik izteikti), var noderēt melatonīns. Ieteiktās devas: 0,5—10 mg, pieņemot, ka 3 mg ir labākā devas izvēle lielākajā daļā gadījumu. [9]

Kādas ir iespējamās melatonīna preparātu blaknes?

Lai gan melatonīns lielākoties ir bezrecepšu medikaments un reģistrēts kā uztura bagātinātājs un tāpēc lietošanas izsekojamība ir apgrūtināta, jo pacienti to var lietot lielākās devās par ieteiktajām, nav ziņojumu par nopietnām blakusparādībām. Par melatonīna blaknēm ir daži ziņojumi (vienā no tiem iespējamajām melatonīna blakusparādībām sekots 35 gadus!), kuros teikts, ka 1—36 mg melatonīna devas lietotāji ziņojuši par tādām blaknēm kā galvassāpes, apjukums un fragmentēts miegs. Izteiktākas blaknes ziņotas par melatonīna agonistu ramelteonu. [8]

Vai meklē jaunas melatonīna izmantošanas iespējas?

Šobrīd liela daļa pētījumu veltīti Covid–19 tēmai, arī melatonīns tiek aplūkots kā potenciāls profilaktisks līdzeklis SARS–CoV–2 riska grupām. Kāds šā gada aprīlī sākts daudzcentru klīniskais pētījums ar dalībnieku iedalīšanu pēc nejaušības principa plāno iekļaut ~ 450 dalībnieku.

Primārais pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai melatonīns varētu būt profilaktisks līdzeklis medicīnas personālam, kas ir kontaktā ar augsta riska Covid–19 kontaktpersonām. Sekundārie mērķi — noskaidrot melatonīna profilaktisko spēju novērst asimptomātisku Covid–19 infekciju, novērst smagas gaitas Covid–19 attīstību, novērtēt simptomu ilgumu pacientiem, kas saņems melatonīnu. [1]

Vai melatonīns ietekmē karcenoģenēzi?

Kāds literatūras pārskats, kas šā gada augustā publicēts Journal of cancer research and clinical oncology, rāda, ka normāls melatonīna līmenis šūnās pasargā tās no vēža attīstības. Izrādās, ka melatonīns ne tikai regulē miega—nomoda ritmu, bet tam ir arī pretvēža īpašības.

Melatonīna onkostatisko darbību skaidro ar daudzdimensiju īpašību kopu, kuras pamatā ir antioksidatīvs efekts, metastāžu inhibēšana, šūnas cikla darbības un apoptozes regulācija. [2]

Bērns pēc galvas traumas — vai melatonīns uzlabo iznākumu?

Apmēram ¼ bērnu pēc galvas kontūzijas attīstās pēckontūzijas simptomi, kas ievērojami pasliktina bērna dzīves kvalitāti. Melatonīnam līdz šim konstatēts arī neiroprotektīvs efekts, tāpēc ir cerība, ka tas varētu pozitīvi iedarboties traumatiska smadzeņu bojājuma ārstēšanas gaitā.

Kāds nejaušināts, ar placebo kontrolēts divkārt maskēts pētījums neattaisnoja pētnieku cerības: 3 mg un 10 mg melatonīna uzņemšana, salīdzinot ar placebo, nepaātrināja un nekā citādi neietekmēja ārstēšanas rezultātu šiem bērniem. Blaknes netika novērotas ne placebo, ne melatonīna grupā. [3]

Kāds varētu būt profesionāla sportista ieguvums, lietojot melatonīnu?

Pētījumā sportisti (47 futbolisti, 19 airētāji) un kontroles grupa (n = 15) pirms miega 30 dienas saņēma 5 mg melatonīna. Sportisti šajā laikā aktīvi gatavojās sacensībām, tātad bija intensīvas slodzes fāzē. Pētījuma dalībniekiem gan pirms, gan pēc melatonīna sākšanas tika noteikti dažādi rādītāji: melatonīna līmenis serumā, izoprostāni, antioksidētās ZBLH antivielas, IL–6, CRO.

Melatonīna uzņemšana palielināja asinīs cirkulējošā melatonīna daudzumu, turklāt samazināja oksidatīvā stresa un iekaisuma marķieru līmeni asinīs. Tādējādi tiek pieņemts, ka melatonīns varētu pozitīvi aizsargāt audus sportistiem ar lielu fizisko slodzi. [5]

Vai pacientiem ar atkarību melatonīns uzlabo miega kvalitāti?

Metadons tiek uzskatīts par labu līdzekli ilgstošai lietošanai opioīdu atkarības mazināšanai vai hronisku spēcīgu sāpju kupēšanai. Speciālas metadona programmas veicina atkarību mazināšanos, atgriež pacientu sociālajā dzīvē, uzlabo mentālās veselības kvalitāti. Taču ir arī pierādīts, ka metadona lietotājiem ir paaugstināti oksidatīvā stresa marķieri serumā, kas var būt iemesls šūnu apoptozei, lipīdu peroksidācijai un DNS bojājumam.

Ja metadona programmas dalībniekiem terapijā pievieno 10 mg melatonīna, uzlabojas pacientu miega kvalitāte, mazinās trauksme, vīriešiem uzlabojas erektilā funkcija. Šiem pacientiem dinamikā bija samazinājies arī CRO rādītājs. [6]

Vai melatonīns varētu noderēt endokrinologa praksē?

Ja pacientiem, kam melatonīna deficīts ir, piemēram, staru terapijas vai epifīzes ķirurģiskas evakuācijas dēļ, var noderēt tā uzņemšana ar uztura bagātinātājiem. Pacientiem, kas trīs mēnešus lietoja 3 mg melatonīna dienā, pieauga brūno taukaudu masa, pazeminājās kopējā holesterīna un triglicerīdu līmenis. Kaut arī ne ar pārāk lielu statistisko ticamību, bet visiem pētījumā iekļautajiem pacientiem mazinājās insulīnrezistence.

Tā kā šis bija gadījumu kontroles pētījums ar mazu pacientu skaitu, šīs teorijas būtu jāapstiprina plašākos nejaušinātos, ar placebo kontrolētos, maskētos pētījumos. [7]

________________________________________________

Literatūra

  1. García IG, et al. A randomized multicenter clinical trial to evaluate the efficacy of melatonin in the prophylaxis of SARS-CoV-2 infection in high-risk contacts (MeCOVID Trial): A structured summary of a study protocol for a randomised controlled trial. Trials, 2020; 21(1): 466. doi: 10.1186/s13063-020-04436-6.
  2. Samanta S. Melatonin: an endogenous miraculous indolamine, fights against cancer progression. Journal of cancer research and clinical oncology, 2020; 146(8): 1893–1922. doi: 10.1007/s00432-020-03292-w.
  3. Barlow KM, et al. Efficacy of Melatonin in Children With Postconcussive Symptoms: A Randomized Clinical Trial., Pediatrics, 2020; 145(4). doi: 10.1542/peds.2019-2812.
  4. Pereira N, et al. Influence of Dietary Sources of Melatonin on Sleep Quality: A Review. Journal of food science, 2020; 85(1): 5–13. doi: 10.1111/1750-3841.14952.
  5. Czuczejko J, et al. Melatonin supplementation improves oxidative and inflammatory state in the blood of professional athletes during the preparatory period for competitions. Free radical research, 2019; 53(2): 198–209. doi: 10.1080/10715762.2018.1563688.
  6. Ghaderi A, et al. The effects of melatonin supplementation on mental health, metabolic and genetic profiles in patients under methadone maintenance treatment. Addiction biology, 2019; 24(4): 754–764. doi: 10.1111/adb.12650.
  7. Halpern B, et al. Melatonin Increases Brown Adipose Tissue Volume and Activity in Patients With Melatonin Deficiency: A Proof-of-Concept Study. Diabetes, 2019; 68(5): 947–952. doi: 10.2337/db18-0956.
  8. Richard Wurtman. Physiology and available preparations of melatonin. UpToDate, 2020.
  9. Cathy A Goldstein. Jet lag. UpToDate, 2020.
Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti