Trauksme saistīta ar ātrāku Alcheimera slimības sākumu
Trauksme saistīta ar paaugstinātu kognitīvu traucējumu risku un Alcheimera slimības risku, secināts pētījumā.
Alcheimera slimība rada nozīmīgu sabiedrības veselības krīzi visā pasaulē. Nāves gadījumu skaits no šīs slimības ir dubultojusies, salīdzinot ar 2000.gadu, un šobrīd tas ir piektais vadošais nāves cēlonis cilvēkiem virs 65 gadu vecuma. Daudz cilvēki ar Alcheimera slimību vispirms cieš no viegliem kognitīviem traucējumiem, tiem pasliktinoties, pavājinās atmiņa un domāšanas spējas. Trauksme ir bieži novērojama cilvēkiem ar viegliem kognitīviem traucējumiem, tomēr tās loma slimības progresēšanā nav zināma.
Pētījumā iekļāva 339 pacientus, vidējais vecums bija 72 gadi. Visiem dalībniekiem sākotnēji bija viegli kognitīvi traucējumi; 72 progresēja Alcheimera slimība, savukārt 267 stāvoklis saglabājās stabils.
Pacientiem ar viegliem kognitīviem traucējumiem un trauksmi ātrāk attīstījās Alcheimera slimība, nekā indivīdiem bez trauksmes, šis efekts bija neatkarīgi no ģenētiskajiem riska faktoriem vai smadzeņu apjoma zuduma.
Pētnieki norāda, ka labāk jāizprot saistība starp trauksmi un kognitīviem traucējumiem. Vēl arvien nav zināms, vai trauksme ir Alcheimera slimības simptoms vai arī trauksme veicina kognitīvo spēju pasliktināšanos.
Lielā daļā pasaules valstu geriatriskā populācija tiek skrīnēta uz depresiju, bet iespējams ir nepieciešams novērtēt arī trauksmi. Cilvēkiem pusmūžā un gados vecākiem cilvēkiem ar trauksmi varētu būt ieguvumi no intervences, kas mazina trauksmi, tādejādi palēninot kognitīvo spēju pasliktināšanos.
AVOTS: Radiological Society of North America. Anxiety associated with faster Alzheimer's disease onset. ScienceDaily, 24 November 2020.
-
Paaugstināts Pārkinsona slimības risks pacientiem ar šizofrēniju
Jaunā pētījumā pierādīts, ka šizofrēnija un šizotipiskie traucējumi paaugstina Pārkinsona slimības risku vēlāk dzīves laikā. Palielinātais risks var būt saistīts ar izmaiņām smadzeņu dopamīna sistēmā, ko izraisa dopamīna receptoru antagonisti, vai šizofrēnijas neirobioloģiskām sekas. Lasīt visu
-
Pētnieki izstrādā algoritmu psihožu prognozēšanai
Zinātnieki apvienoja psihiatriskos novērtējumus ar mašīnmācīšanās modeļiem, kas analizē klīniskos un bioloģiskos datus, un izveidoja algoritmu, ar kuru var prognozēt psihožu iestāšanos. Kaut arī psihiatri ļoti precīzi prognozē slimības iznākumus, viņi var nenovērtēt nelabvēlīgo gadījumu biežumu, kas izraisa recidīvus. Algoritmiskais modelis palīdz vieglāk atpazīt un prognozēt slimības gaitu. Lasīt visu
-
Depresija bērniem un pusaudžiem saistīta ar priekšlaicīgu nāvi un 66 slimību paaugstinātu risku vēlākos gados
Depresīviem bērniem un pusaudžiem ir lielāks risks ciest no priekšlaicīgas nāves un plaša spektra slimībām vēlāk dzīves laikā. Tie ir liela novērojuma pētījuma, kas veikts Karolinska institūtā Zviedrijā, rezultāti. Galvenie secinājumi norāda uz nepieciešamību meklēt citas iespējamās slimības pēc bērnībā vai pusaudžu vecumā bijušas depresijas. Pētījums ir publicēts žurnālā JAMA Psychiatry. Lasīt visu
-
Paaugstināts Pārkinsona slimības risks pacientiem ar šizofrēniju
Jaunā pētījumā pierādīts, ka šizofrēnija un šizotipiskie traucējumi paaugstina Pārkinsona slimības risku vēlāk dzīves laikā. Palielinātais risks var būt saistīts ar izmaiņām smadzeņu dopamīna sistēmā, ko izraisa dopamīna receptoru antagonisti, vai šizofrēnijas neirobioloģiskām sekas. Lasīt visu
-
ZVA skaidro Covid-19 vakcīnu atšķirības
Līdz šim Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ar nosacījumiem reģistrētas divu ražotāju (“Pfizer” un “BioNTech” un “Moderna”) vakcīnas pret Covid-19. Kas tām kopīgs, kas atšķirīgs? Lasīt visu
-
Smēķēšana saistīta ar paaugstinātu Covid-19 simptomu un smagākas slimības gaitas risku
Smēķēšana ir saistīta ar paaugstinātu Covid-19 simptomu risku, un smēķētājiem var būt smagāka slimības gaita un biežāk ir nepieciešama hospitalizācija, liecina Thorax publicētais pētījums Lasīt visu