HIV/AIDS. Globāla solidaritāte, dalīta atbildība

Katru gadu 1. decembrī tiek atzīmēta Pasaules AIDS diena, kad cilvēki visā pasaulē vienoti atbalsta tos, kas slimo ar HIV, un piemin tos, kas AIDS dēļ zaudējuši dzīvību. Šā gada tēma — “Globāla solidaritāte, dalīta atbildība”, jo pasauli skārusi Covid–19 pandēmija, tādējādi uzsverot —kamēr drošībā nav visi, neviens nav drošībā.

Kā izpaužas globāla solidaritāte un dalīta atbildība?

Iniciatīvas autori uzskata, ka ir nepieciešama pilnībā finansēta veselības aprūpe un ka veselības aprūpes sistēmas jāstiprina, atrodot papildu finansējumu ne tikai HIV/AIDS pacientu aprūpei, bet vispār, nodrošinot lielāku veselības aprūpes speciālistu aizsargātību.

Vajadzīga pieejamība dzīvību glābjošai terapijai, vakcīnām un diagnostiskiem rīkiem visā publiskajā telpā. Jārespektē cilvēktiesības, īpaši sieviešu dzimumvienlīdzība. Covid–19 pandēmija izgaismo problēmu, ko radījusi papildu izolēšanās un dzīve no mājām — pieaugusi vardarbība ģimenē, kur biežāk cieš tieši sievietes.

Šī Pasaules AIDS diena izskanējusi citādi — runājot par tiesībām uz veselību visiem, neko nešķirojot, apvienojot spēkus cīņā par vienlīdzību. [1]

2019. gads — kādas izmaiņas HIV infekcijas izplatībā?

Pasaulē pagājušajā gadā ar HIV inficējušies aptuveni 1,7 miljoni cilvēku, tādējādi sasniegts apmēram 23 % samazinājums jaunu ar HIV inficēto skaita ziņā kopš 2010. gada. Taču joprojām progress, lai novērstu šo STS, ir pārāk lēns, jo 2019. gadā konstatēto infekcijas gadījumu skaits cerēto tāpat pārsniedz vairāk nekā trīskārt! 2020. gadā vēlamais sasniedzamais punkts bija 500 000 jaunu HIV gadījumu. Ir mazāk infekcijas gadījumu sievietēm (48 % no visiem), arī kopumā globāli lielāks infekcijas kritums novērojams tieši uz sieviešu rēķina (27 % kopš 2010. gada), vīriešu vidū infekcijas biežums mazinājies vien par 18 %. [2]

Vai vīrieši ir augstāka riska grupa?

Gandrīz visos pasaules reģionos novērots fakts, ka sievietes vieglāk piekļūst HIV testēšanas iespējām un antivirālai terapijai. Daļēji tas skaidrojams ar sieviešu uzvedības modeli — vairāk raksturīga tendence meklēt veselības aprūpes iespējas un tās izmantot. Tāpat ir izstrādāti vairāki pakalpojumi tieši sievietēm, piemēram, HIV testēšana grūtniecības aprūpē, vertikālās transmisijas novēršana HIV pozitīvai mātei.

2019. gadā HIV ārstēšanas aptvere ar HIV inficētajām sievietēm bija par 12 % augstāka nekā vīriešiem. Un vīrusa slodze mazināta par 10 % vairāk sieviešu nekā vīriešu. [2]

Vai HIV pacients noveco?

Tiek pieļauts, ka antiretrovirālās terapijas dēļ HIV pacients dzīvo ilgāk, tāpēc arī pacientu vecums praksē pieaug. Kā piemēru varam izmantot Nīderlandi, kur 2010. gadā vidējais HIV pacienta vecums bija 43,9 gadi. Pētnieki pieļauj, ka 2030. gadā vidējais vecums būs 56,6 gadi! Piecdesmitgadnieku proporcija no 28 % 2010. gadā augs līdz 73 % 2030. gadā.

Tas nozīmē, ka lielai daļai šo HIV pacientu būs citas hroniskas, ar HIV/AIDS nesaistītas slimības (arteriāla hipertensija, cukura diabēts, hiperholesterinēmija utt.). Pētnieki paredz, ka ap 2030. gadu ~ 84 % HIV pacientu būs vismaz viena hroniska, ar HIV nesaistīta slimība un 54 % lietos medikamentus šo slimību ārstēšanai. Tāpēc jākrāj zināšanas, lai starp zāļu mijiedarbības līkločiem atrastu piemērotu antiretrovirālu terapiju kombinācijā ar citām zāļvielām. [10]

Kā mainās HIV saslimstības dati Latvijā?

Latvijā publiski pieejamos datus apkopo un publicē Slimību un profilakses kontroles centrs.

2018. gadā Latvijā reģistrēti 326 jauni HIV gadījumi (221 vīrietim, 105 sievietēm), 2019. gadā 295 gadījumi (115 sievietēm, 180 vīriešiem), no tiem 88 cilvēki AIDS stadijā.

Informācija Veselības statistikas datubāzē rāda, ka līdz 2020. gada septembrim Latvijā zināms jau 191 jauns HIV gadījums. Arī Latvijā infekcija biežāk sastopama vīriešiem — šī tendence gadu gaitā nav mainījusies, bet ir vērojama satraucoša tendence, ka pieaug sieviešu saslimšanas gadījumu skaits (2019. gadā teju 39 % jaunatklātu gadījumu ir tieši sievietēm).

Transmisijas ceļš 2018. gadā lielai daļai (120 gadījumos) nav noskaidrots, 109 cilvēki HIV infekciju ieguvuši heteroseksuālā kontaktā, 73 — i/v narkotiku lietošanas dēļ, 19 — homoseksuālā kontaktā, diemžēl ir arī pieci vertikālās transmisijas gadījumi.

Visievērojamākā gadījumu skaita mazināšanās ir i/v narkotiku lietotāju grupā, jo, piemēram, 2001. gadā no narkotikām atkarīgo grupā bijuši 666 jaunatklāti HIV gadījumi. [3]

Ko varētu mācīties no Covid–19 pandēmijas?

Vispārzināms ir fakts, ka PVO pagājušā gadsimta 80. gados pasludināja HIV par pandēmiju. Šo gadu laikā pasaulē inficējušies vairāk nekā 75 miljoni cilvēku, bet miruši ~ 32 miljoni; Latvijā ar HIV asociēto nāvju skaits ir ap 2000, piemēram, 2018. gadā — 177.

Covid–19 infekcija jau pirmajā mēnesī izpelnījās gan sabiedrības, gan valdības uzmanību, visi, saprotot situācijas nopietnību, ievēro noteiktos ierobežojumus infekcijas kontrolei, sabiedrība katru dienu saņem detalizētu informāciju par inficēšanās gadījumiem.

Diemžēl HIV gadījumā 2020. gada nogalē joprojām publiski pieejami ir tikai dati par 2018. gadu, pavisam neliela informācija par 2019.gadu, tāpat arī cīņa par ārstēšanu un dažādām atbalsta sistēmām ir burtiski vai jāizkaro. Nevalstiskais sektors ir noraizējies, ka HIV un citu infekcijas slimību ierobežošana 2021. gadā var palikt novārtā. [4]

Kādas sociālās kampaņas notiek Latvijā un ārpus tās?

2016. gadā sākta sociālā kampaņa #REIZIGADĀ, ko vada Baltijas HIV asociācija. Tās mērķis ir informēt sabiedrību, veicināt iedzīvotāju vēlmi testēties uz HIV un mazināt aizspriedumus par šo slimību un slimniekiem.

Šo tēmturi sociālajā vietnē Facebook plaši izmanto gan sabiedrībā zināmi ļaudis, gan dažādas nevalstiskas organizācijas, aicinot testēties, lietot prezervatīvu dzimumakta laikā, narkomāniem lietot tīras šļirces. [6]

2019. gadā iegūts ASV vēstniecības atbalsts projektam — testpunkta uzturēšanai un bezmaksas HIV, C hepatīta, B hepatīta un sifilisa testu veikšanai Latvijas iedzīvotājiem. Testpunkts atvērts Rīgā, Merķeļa ielā 11, kur testēšana tiek nodrošināta četras reizes nedēļā.

Šobrīd sākta sociālā kampaņa Krievijā “Tavos spēkos ir dzīvot”, ar kuru HIV pacienti tiek iedrošināti lietot antiretrovirālo terapiju. Kampaņas rīkotāju tīmekļa vietnē (https://vsilah.ru/) ir 12 “kapsulas” ar iedvesmojošiem stāstiem par HIV pacientiem. Atverot katru no šīm kapsulām, var iepazīties ar konkrētā cilvēka dzīvesstāstu, uzzināt par antiretrovirālo terapiju, uzdot jautājumus un iegūt palīdzību no konsultantiem. [5]

Kā strādā Testpunkti un kāda ir apmeklētība?

Testpunkts ir vieta, kur 20 minūtēs anonīmi var veikt HIV eksprestestu. Rīgā ir divas vietas: Stabu iela 19 k-2 un Merķeļa iela 11, 212. telpa.

2020. gada pirmajos deviņos mēnešos no Testpunktu apmeklētājiem 42,9 % bija vīrieši, 57,1 % — sievietes. Visvairāk apmeklētāju bijis februārī (223), bet aprīlī Testpunkts bija slēgts. 83,2 % apmeklētāju ir pirmreizēji klienti.

2019. gadā kopā veikti 2626 HIV, B hepatīta, C hepatīta un sifilisa testi, 548 no tiem veikti 21—30 gadu vecumgrupā. Dažādu kampaņu ietvaros 2019. gadā testēties bija iespējams ne tikai Testpunktos, bet arī Centrālajā dzelzceļa stacijā, sarunu festivālā Lampa (jūnijā), Latvijas Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē (februārī), Valsts probācijas dienestā, ieslodzījuma vietās, naktsklubā Golden.

Vairāki HIV profilakses punkti ir arī ārpus Rīgas: Tukumā, Talsos, Olainē, Ogrē, Liepājā, Kuldīgā, Rēzeknē, Daugavpilī un citās pilsētās.

Šobrīd Covid–19 pandēmijas dēļ testēšanās uz HIV ir mazinājusies, izpalikušas arī dažādas tematiskās nedēļas, kuru norisēs parasti iesaistās liela daļa sabiedrības. [7; 8]

Vai primārās aprūpes speciālistiem ir loma HIV testēšanā?

Labā ziņa ir tāda, ka šobrīd pieejamā un uzlabotā aprūpe, jaunā medikamentozā terapija HIV pacientiem varētu būt iedrošinājums savus pacientus testēt, tādējādi atverot logu pretī agrīnai diagnostikai un veiksmīgai ārstēšanai.

Ģimenes ārstam jāsaprot, ka ļoti liela daļa HIV pacientu nav diagnosticēti un vizītē, visticamāk, atnāk arī bez jebkādiem simptomiem. Ir pierādīts, ka HIV testēšanas iekļaušana rutīnas praksē (piemēram, pacientam piereģistrējoties pie māsiņas) palielina testēto un diagnosticēto, tātad arī ārstēto skaitu.

Ģimenes ārsta prakse ir vieta, kur pacientam uzzināt visu informāciju par savu veselību, HIV statusu, izglītoties par seksuālo veselību un paradumiem; ģimenes ārsts ir pirmais speciālists, kurš var destigmatizēt sabiedrību pret šo infekcijas slimību. [9]

Kas jāņem vērā, pirms testēt pacientu uz HIV?

Latvijā spēkā ir MK noteikumi Nr. 628 “Cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas un ar HIV inficētu personu un AIDS slimnieku ārstēšanas organizatoriskā kārtība”, kas jāievēro ārstniecības personālam, lemjot par nepieciešamību veikt HIV analīzes.

Noteikumi paredz, ka “personu HIV infekcijas noteikšanai izmeklē tikai pēc personas apzinātas piekrišanas, ievērojot konfidencialitāti, izņemot gadījumus, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā to pieprasa tiesībaizsardzības institūcijas”. Tāpat svarīgi atzīmēt, ka ārstniecības personai jāsniedz gan pirmstesta, gan pēctesta konsultācija.

Tāpat MK noteikumi paredz, ka “nepilngadīgas personas HIV infekcijas noteikšanai izmeklē uz personiska lūguma, nepilngadīgas personas vecāku lūguma, aizbildņa un pagasttiesas lūguma pamata vai pēc tiesībaizsardzības institūciju rakstiska pieprasījuma”.

Jāievēro stingra konfidencialitāte par konstatētu inficēšanos ar HIV, un ārsts šo informāciju piederīgajiem nevar sniegt, kamēr no ar HIV inficētā pacienta nav saņemta rakstiska atļauja šo informāciju izpaust. [11]

________________________________________________

Literatūra

  1. https://www.unaids.org/en/resources/campaigns/world-aids-day-2020
  2. Number of new HIV infections by sex, global, 2019-2019. UNAIDS epidemiological estimates, 2020.
  3. Slimību un profilakses kontroles centrs. HIV/AIDS statistika, 2020.
  4. https://balthiv.com/aktualitates/zinu-lapas/covid-19-un-hiv-kopigais-atskirigais-un-gutas-macibas
  5. UNAIDS, 2020. Community-led campaign encourages people living with HIV to start treatment.
  6. https://balthiv.com/kampana-reizigada
  7. http://testpunkts.lv/wp/home-lv/
  8. Slimību un profilakses kontroles centrs. HIV profilakses punkti, 2020.
  9. Leber W, Anderson J, Griffiths C. HIV testing in Europe: how can primary care contribute? Sexually Transmitted Infections, 2015; 91: 464–465.
  10. Smit M, Brinkman K, Geerlings S, et al. Future challenges for clinical care of an ageing population infected with HIV: a modelling study. The Lancet Infectious Diseases, 2015; 15(7): 810–818.
  11. MK 2003. g. 4. nov. noteikumi Nr. 628 “Cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas un ar HIV inficētu personu un AIDS slimnieku ārstēšanas organizatoriskā kārtība”. Latvijas Vēstnesis, 157, 07.11.2003.
Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti