Kā pasargāt mediķus no inficēšanās ar Covid–19?
Palielinoties veselības aprūpes darbinieku skaitam, kuri inficējas ar Covid–19 vai tiek atzīti par Covid–19 pacientu kontaktpersonām, pieaug slogs veselības aprūpes sistēmai. Satraucoši, jo Latvijā visbiežāk ar Covid–19 inficējas māsas, bet viņu skaits ir katastrofāls: 4,3 māsas uz 1000 iedzīvotājiem (OECD vidēji — 8,8 māsas) jeb 1,3 māsas uz vienu ārstu.
Mediķiem saslimstība divreiz augstāka
SANTA PILDAVA, Slimību profilakses un kontroles centra Pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes pilnveides nodaļas vadītāja
“Lielākajā daļā valstu, pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, veselības aprūpes darbinieku ir nepilni 3 % no iedzīvotāju kopskaita, tomēr apmēram 14 % no visiem PVO ziņotajiem Covid–19 gadījumiem ir diagnosticēti veselības aprūpes darbiniekiem, dažās valstīs šī proporcija ir vēl augstāka un sasniedz 35 %. Datu pieejamība un kvalitāte ir ierobežota, nav iespējams atšķirt, vai inficēšanās notikusi darbvietā vai sabiedrībā. [1]
Latvijā no marta līdz 20. novembrim Covid–19 diagnoze apstiprināta 654 ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, tie ir 5 % no visiem apstiprinātajiem Covid–19 gadījumiem. Tomēr, ja salīdzina veselības aprūpes darbinieku un pārējās sabiedrības saslimstību, tad redzams, ka veselības aprūpes darbiniekiem tā ir divreiz lielāka (12,43 iepretī 6 saslimušajiem pārējā sabiedrībā uz 1000 personām).
Biežāk slimo sievietes, bet tas neizbrīna, ņemot vērā dzimumu sadalījumu veselības aprūpē (87,8 %), visvairāk saslimušo ir vecumgrupā no 40 līdz 59 gadiem, gandrīz 40 % no visiem saslimušajiem dzīvo Rīgas reģionā. Biežāk inficējas, kontaktējoties ar zināmiem saslimušajiem.
Pētījumā ASV konstatēts, ka no visiem inficētajiem veselības aprūpes darbiniekiem 62 % ir medicīnas māsas. [2] Latvijā šī proporcija nav tik izteikta, bet arī pie mums visbiežāk inficējas tieši medicīnas māsas (38 %; ārsti — 23 %, māsu palīgi — 12 %, ārstu palīgi — 11 %).”
Ievērosim rekomendācijas, sargāsim cits citu!
AIJA VILDE, infektoloģe, Paula Stradiņa KUS Infekciju slimību un hospitālās epidemioloģijas konsultatīvais dienests
“Slimnīcā, īpaši šobrīd, saskaramies ar māsu, bet vēl izteiktāk — ar māsu palīgu trūkumu, jo arī mediķi slimo ar Covid–19 vai atrodas karantīnā kā kontaktpersonas.
Divas biežākās situācijas, kad mediķi inficējas, ir sadzīves kontakts (kopā pusdienojot, atpūšoties, braucot vienā mašīnā uz darbu) vai no pacientiem, kuriem, iestājoties slimnīcā, SARS–CoV–2 tests bijis negatīvs, bet pēc laika ir pozitīvs (pacients vai nu iestājies inkubācijas periodā, vai arī, ilgstoši ārstējoties nodaļā, inficējies no personāla). Šajās situācijās mediķi inficējas biežāk, jo atšķirībā no Covid–19 nodaļas neviens negaida, ka pacients būs pozitīvs, tāpēc kolēģi ne vienmēr ievēro visus piesardzības pasākumus (piemēram, nepalūdz pacientam uzlikt masku). Vislielāko risku rada kopjamie pacienti, jo medicīnas personāls tad ir ilgstošā kontaktā, un pacienti, kuriem nepieciešama skābekļa pievade.
Attiecībā uz sadzīves kontaktu esam rekomendējuši: ēst pa vienam (jo ēšanas laikā, protams, maskas nav un laiks > 15 min. izteikti palielina inficēšanās risku); ievērot distanci, lai gan uzlikta maska; bieži vēdināt telpas. Arī kolēģi no Zviedrijas atzīmē, ka mediķi inficējas sadzīves kontaktu ceļā. Jāatzīst gan, ka, pieaugot saslimušo skaitam, pieaug arī līdzestība rekomendācijām.
Jau pavasarī RSU MITC sagatavoja video, kā pareizi apģērbties/noģērbties, dodoties pie Covid–19 pacienta. LĀB mājaslapā ir bezmaksas kursi/lekcijas saistībā ar Covid–19. Kopā ar dakteri Alisi Grāmatnieci esam izveidojušas vietni www.idready.lv (ar Veselības ministrijas un PSKUS atbalstu), kur izvietojam informāciju par Covid–19 latviešu valodā: šeit ir arī video, kādus individuālos aizsarglīdzekļus lietot, aprūpējot pacientu terapijas nodaļā, intensīvās terapijas nodaļā, informācija par telpu tīrīšanu, pacientu plūsmu utt.”
Kādas ir galvenās rekomendācijas slimnīcu vispārējā nodaļā, ambulatorā praksē?
- Sekot, lai visiem mediķiem visu laiku ir ķirurģiskā maska.
- Saskarē ar pacientu vienmēr lūgt, lai arī pacients uzliek ķirurģisko masku.
- Sekot, lai māsu palīgi vienmēr ar pacientiem strādā ķirurģiskajā maskā un ar sejas aizsargu.
- Ēdot telpā esam vieni. Uzturamies vēdinātās telpās. Arī atpūtas telpās lietojam masku un ievērojam distanci.
- Roku dezinfekcija! Latvijā ir viens no zemākajiem roku dezinfekcijas līdzekļu patēriņa rādītājiem uz pacientu Eiropā! Cimdu vilkšana neaizstāj roku dezinfekciju!
- Vakcinēties pret gripu!
________________________________________________
Literatūra
- https://www.who.int/news/item/17-09-2020-keep-health-workers-safe-to-keep-patients-safe-who
- Barrett ES, Horton DB, Roy J, et al. Prevalence of SARS-CoV-2 infection in previously undiagnosed health care workers in New Jersey, at the onset of the U.S. COVID-19 pandemic. BMC Infectious Diseases, 2020; 20(1).
-
Saaukstēšanās un Covid–19. Pirmā sezona kopā
Šobrīd sabiedrības ikdiena pasaulē valdošās Covid–19 pandēmijas dēļ būtiski mainījusies — un saaukstēšanās sezona praktiski ir pienākusi nemanot. Šogad sabiedrību un veselības aprūpes speciālistus gaida daļēji nezināmais, jo saaukstēšanās vīrusi dalīs vietu arī ar SARS–CoV–2. Lasīt visu
-
Latvija saņēmusi pirmo daļu BioNTech-Pfizer ražotās vakcīnas
26.decembrī Valsts asinsdonoru centrs (VADC) saņēmis ražotāja BioNTech-Pfizer vakcīnas Comirnaty pirmo daļu, kas sastāda 9750 devas. Līdz ar to 28.decembrī savas pirmās vakcīnas sāks saņemt slimnīcu ārstniecības personāls, kas strādā ar Covid-19 pacientiem, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki. Lasīt visu
-
Vīriešiem novēro sliktākus Covid-19 iznākumus
Lielā starptautiskā pētījumā ar Covid-19 pacientiem apstiprināts, ka vīriešiem biežāk nekā sievietēm ir smaga Covid-19 slimības gaita un vīrieši biežāk mirst no šīs slimības. Lasīt visu
-
Akūts rinosinusīts. Ārstēšanas algoritms pieaugušajiem
Akūts deguna blakusdobumu iekaisums jeb akūts rinosinusīts ir aktuāla problēma, kas var piemeklēt ikvienu no mums. Nosaukums “rinosinusīts” nozīmē, ka sinusīts un rinīts līdzpastāv vienlaicīgi un ka fizioloģiski un patofizioloģiski ir grūti noteikt atšķirību. Lasīt visu
-
Miofasciālo sāpju sindroms. Sistēmiskā farmakoterapija
Miofasciālo sāpju sindroms (MFS) ir jaukts sāpju sindroms ar prevalējoši somatomotoriskās sistēmas traucējumiem (motoriskās galaplātnītes disfunkciju), raksturīgi arī somatosensoriskās sistēmas traucējumi (neiropātisko sāpju komponents) un centrālas sensibilizācijas mehānisms. Lasīt visu
-
Solitāri fibrozs pleiras audzējs
Tas ir rets mezenhimālas izcelsmes audzējs. Visbiežāk labdabīgs, malignitātes risks 10 % gadījumu. Ļaundabīgie gadījumi saistīti ar paraneoplastisko sindromu, hipertrofiskām osteoartropātijām (14—19 %) un hipoglikēmijām (Doege Potter sindroms, 4—14 %), jo audzēji producē insulīnam līdzīgo augšanas faktoru–2. Pēc audzēja izņemšanas simptomi izzūd. [2] Lasīt visu