Palielināts gaļas patēriņš saistīts ar astmas simptomiem bērniem

Doctus . | 2020. gada 29. decembris

Apstrādātā gaļā esošās vielas ir saistītas ar pastiprinātu sēkšanu bērniem, secināts pētījumā. Pētījums, kas publicēts Thorax, izceļ iekaisumu veicinošus savienojumus, ko dēvē par glikācijas galaproduktiem (AGE), kā agrīnu uztura riska faktoru piemēru, kuriem var būt plaša klīniska un sabiedrības veselības ietekme uz elpceļu iekaisuma slimību profilaksi.

Astmas izplatība bērnu vidū ASV pēdējās desmitgadēs ir pieaugusi. Pētnieki atklāja, ka uztura ieradumi, kas izveidojušies agrā bērnībā, var būt saistīti ar sēkšanu un, iespējams, ar astmas attīstību nākotnē.

Pētnieki pārbaudīja 4388 bērnus no 2 līdz 17 gadu vecumam no Nacionālā veselības statistikas centra 2003. – 2006. gada Nacionālā veselības un uztura aptaujas. Tā ir paredzēta, lai novērtētu pieaugušo un bērnu veselības un uztura stāvokli ASV, izmantojot intervijas un fiziskas pārbaudes. Pētnieki izmantoja aptaujas datus, lai novērtētu saistību starp uztura AGE un gaļas patēriņa biežumu un elpošanas simptomiem.

Lielāka AGE uzņemšana bija ievērojami saistīta ar paaugstinātām sēkšanas (koriģētai OR = 1,18; 95 % TI [1,02 - 1,36]), traucēta miega sēkšanas dēļ (OR=1,26; 95 % TI [1,05 - 1,51]), fiziskās slodzes (OR=1,34; 95 % TI [1,08 - 1,67]) izredzēm un bija lielākas izredzes, ka sēkšanas mazināšanai būs jālieto medikamenti (OR=1,35; 95 % TI [1,13 - 1,63]). Lielāka gaļas, kas nav jūras veltes, uzņemšana bija saistīta ar traucētu miegu sēkšanas dēļ (OR=2,32; 95 % TI [1,11 - 4,82]) un sēkšanu, kuras kupēšanai nepieciešamas recepšu zāles (OR=2,23; 95 % TI [1,10 - 4,54]).  

Pētījumā identificēja uztura faktorus, kas ietekmē elpošanas simptomus bērniem, jo šie riski ir potenciāli modificējami un var palīdzēt izstrādāt veselības ieteikumus. Pētījumi šajā jomā jāturpina, lai izpētītu, vai šiem īpašajiem uztura komponentiem ir nozīme bērnu elpceļu slimību, piemēram, astmas attīstībā.

AVOTS: Wang JG, Liu B, Kroll F, et al. Increased advanced glycation end product and meat consumption is associated with childhood wheeze: analysis of the National Health and Nutrition Examination Survey. Thorax, Nov 2020

Uz augšu ↑
  • Izkāpt no (dis)komforta zonas

    Pirmais cilvēks pasaulē, kurš airu laivā pievārēja Kluso okeānu — latvietis Kārlis Bardelis —, par izkāpšanu no komforta zonas saka: “Kāpēc jākāpj no tās ārā? Kāpēc jāaicina izkāpt? Ir vienkārši jāatrod tā!” Piedzīvojumā, jaunos mērķos, jaunās interesēs, sevis izaicināšanā. Sarežģītās operācijās. Par to trīs ārstu stāsti. Lasīt visu

  • HOPS. Svarīgākie aspekti pacienta dzīves kvalitātes labklājībai

    Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ir kompleksa, progresējoša slimība ar izteiktām plaušu un ārpusplaušu izpausmēm, un tā ir nozīmīgs saslimstības un mirstības cēlonis pasaulē. Mūsdienās arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts hronisku plaušu slimnieku dzīves kvalitātei un veselības stāvoklim, kas ir svarīgi mērķi slimības pārvaldībā, tāpēc noteikti jāpievēršas to uzlabošanai. Lasīt visu

  • Bronhiālā astma un HOPS. Kad ar klasiskiem diagnostikas kritērijiem ir par maz

    Astma un HOPS ir obstruktīvas elpceļu slimības ar augstu izplatības rādītāju. Tiek lēsts, ka Latvijā ar astmu slimo 2—5 % iedzīvotāju, [1] ar noteiktu HOPS diagnozi mūsu valstī 2017. gadā bijuši aptuveni 25 000 pacientu, tomēr, tā kā Latvijā smēķē gandrīz katrs trešais pieaugušais, bet HOPS attīstās līdz 50 % smēķētāju, ir pamats uzskatīt, ka patiesais HOPS pacientu skaits ir ievērojami lielāks. [2] Lasīt visu