Klimata krīzes priekšvakarā. Kāda būs mūsu bērnu veselība?

Šodien dzimis bērns dzīvos vidēji līdz 2090. gadam, un tad, ja pasaulē nekas nemainīsies, planētas temperatūra būs pieaugusi vidēji par četriem grādiem. Bērnu veselība būs tā, par ko maksāsim visaugstāko cenu — liecina Lancet pērnā gada nogalē publiskotais ziņojums par klimata pārmaiņām.

Divi pasaules scenāriji

Pagājušajā gadā pasauli saviļņoja 16 gadus vecā zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga, kura, protestējot pret klimata krīzes ignorēšanu, divu nedēļu garumā katru dienu sēdēja uz parlamenta ēkas kāpnēm Stokholmā un dalīja bukletus ar saukli: “Es esmu šeit tāpēc, ka jums, pieaugušajiem, nospļauties par manu nākotni.” Lai gan mums šķiet, ka Latvija līdzīgi kā Zviedrija ir salīdzinoši “zaļa”, tā nemaz nav. Latvijā viens cilvēks gadā rada vidēji piecas tonnas oglekļa dioksīda, bet, lai saglabātu līdzsvaru dabā, tām vajadzētu būt trim tonnām.

Pēdējos 30 gados gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā ir pieaugusi par 0,7 grādiem. Latvijā novērojami intensīvāki nokrišņi, kam nav piemērota lielākā daļa kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmu pilsētās. Kokiem tiek reģistrēts agrāks ziedēšanas periods, toties aukstuma periods iestājas vēlāk. Lancet ziņojumā salīdzināti divi scenāriji. Viens, kurā pasaule pilda Parīzes nolīgumu: 195 valstis samazina siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu, lai nepieļautu globālo sasilšanu, kas pārsniegtu 2 °C. Zinātnieki jau brīdinājuši, ka, pārsniedzot divu grādu slieksni, katastrofālas klimata izmaiņas būs neizbēgamas. Un otrs scenārijs — mūsu planēta turpina uzsilt.

Tas nozīmē ekstrēmākus laikapstākļus (plūdus, vētras, karstuma viļņus), ledus kušanu Grenlandē, biežākus ugunsgrēkus, vēl vairāk piesārņotu gaisu, samazinātu bioloģisko daudzveidību, garāku ziedputekšņu sezonu, ar klimata pārmaiņām saistītās veselības problēmas (attēlā). Ja pasaule attīstītos pēc pirmā — pozitīvā — scenārija, tad šodien dzimušie bērni, kas dzīvotu Anglijā, sešu gadu vecumā pieredzētu, ka viņu valsts vairs neizmanto ogles. Ja viņi dzīvotu Francijā, tad viņu 21. dzimšanas dienā valstī vairs nebūtu ar benzīnu darbināmu auto. Diemžēl daudzas valstis ignorē un nepilda Parīzes nolīgumā rakstīto.

Kāpēc bērnu veselība?

Piedzimstot bērna termoregulācija attīstīta vāji, bērni ir pakļauti gan pārkaršanai, gan atdzišanai. Bērni ieelpo un lieto šķidrumu proporcionāli vairāk pret savu ķermeņa masu, salīdzinot ar pieaugušajiem.

Bērni ir īsāki augumā, vairāk laika pavada uz zemes, tuvāk zemes līmenim, ir lielākā saskarē ar zemes piesārņojumu. Viņiem ir citāda uzvedība (rāpo, ceļ lietas no zemes, spēlējas laukā), tāpēc viņus ilgāk ietekmē piesārņojams. Gan imunitāte, gan citas bērna orgānu sistēmas ir nenobriedušas.

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2020. gada februāra numurā

Uz augšu ↑
  • Emocijas aiz SARS maskas [pārpublicēts no DOCTUS arhīva]

    Ričika D. | 2020. gada 20. marts

    Pirms 17 gadiem SARS bija Āzijā un Kanādā, tagad COVID-19 ir tepat pie mums ­­− Eiropā un Latvijā. Apkārt esošais emociju spektrs ir ļoti tuvs tam, ko žurnāla lappusēs aprakstījām toreiz. Tāpēc nolēmām pārpublicēt 2003. gada DOCTUS rakstu (šie numuri nav digitalizēti portālā doctus.lv) par tā laika ārstu stāstiem no infekcijas epicentra. Daudz līdzību. Lasīt visu

  • Simulāciju medicīna. No Anniņas līdz virtuālajai realitātei

    Ir pagājuši sešdesmit gadi, kopš tika izgudrots pirmais manekens — Leardal slavenā Anniņa. Rotaļlietu ražotājs Asmund Leardel to radīja kopā ar diviem anesteziologiem Dr. Bjorn Lind un Dr. Peter Safar. Kardiopulmonālās reanimācijas prasmes uz manekena kopš tā izgudrošanas apguvuši vairāk nekā 500 miljoni mediķu, bet mulāžu un simulāciju attīstība piedzīvojusi milzu lēcienu. Kāda ir moderno simulāciju šodiena? Un ko var Latvija? Lasīt visu

  • Ar matemātiķes un šahistes prātu. Prof. LUDMILA VĪKSNA, infektoloģe

    Kad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas galvenā speciāliste RSU profesore LUDMILA VĪKSNA spēra pirmos soļus ārstes profesijā, viņa piedzīvoja pamatīgas ugunskristības, jo meningokoka epidēmija pļāva jaunus un vecus, slimnīcas gaiteņi bija pārpildīti ar slimniekiem, arī mirstošajiem. Pēc tam sekoja difterijas epidēmija. Lasīt visu