Paaugstināts ātriju fibrilācijas risks pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu

Doctus . | 2020. gada 5. februāris

Zviedrijā veiktā pētījumā analizēja ātriju fibrilācijas incidenci pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu un salīdzināja to ar kontroles grupu.

Pētījumā iekļāva 421 855 pacientus ar 2.tipa cukura diabētu un 2 131 223 kontroles grupas dalībniekus, kontroles grupa tika pielāgota tāda paša vecuma, dzimuma un dzīvesvietas. 

Kopumā 8,9 % 2.tipa cukura diabēta pacientu un 7 % kontroles grupā tika konstatēta ātriju fibrilācija, nesamērota incidences riska attiecība (IRR) bija 1,35 (95 % TI [1,33 0 1,6]). Sievietēm, kuras jaunākas par 55 gadiem un kurām ir 2.tipa cukura diabēts, IRR=2,36 (95 % TI [2,10 - 2,66]), savukārt vīriešiem jaunākiem par 55 gadiem un ar 2.tipa cukura diabētu IRR=1,78 (95 % TI [1,67 - 1,9]). Pilnībā samērotā Cox regresijas analīzē 2.tipa cukura diabēta pacientiem ir par 28 % augstāks ātriju fibrilācijas risks nekā kontroles grupā (HR=1,28; 95 % TI [1,26 - 1,3]; p<0,0001).  Ātriju fibrilācijas risks pieaug līdz ar glikozes kontroles pasliktināšanos un nieru komplikāciju attīstību. Tomēr indivīdiem ar HbA1c <=6,9 % un normoalbuminūriju tāpat ir paaugstināts ātriju fibrilācijas risks (HR=1,16; 95 % TI [1,14 - 1,19], p<0,0001).

Pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu ir par 35 % augstāks ātriju fibrilācijas risks, salīdzinot ar kontroles grupu. Risks pieaug, ja ir nieru komplikācijas vai slikta glikēmijas kontrole. Tomēr tiem pacientiem, kuriem ir laba glikozes kontrole un normoalbuminūrija, tāpat ir nedaudz paaugstināts risks.

AVOTS: Seyed A, Svensson AM, Pivodic A, et al. Risk of atrial fibrillation in persons with type 2 diabetes and the excess risk in relation to glycaemic control and renal function: a Swedish cohort study. Cardiovasc Diabetol, 2020 Jan 18;19(1):9.

Uz augšu ↑