Probiotikas mūsdienu skatījumā. Profilaktiskas lietošanas nozīme

Zarnu lūmenā ir miljardiem dzīvo baktēriju, aptuvenais šobrīd zināmais skaits tikai resnajā zarnā vien ir 1014, kas ir vairāk nekā pieauguša cilvēka šūnu skaits. Pilnvērtīga un sabalansēta baktēriju ekosistēma ir svarīga pareizai zarnu trakta funkcijai, kas organismu pasargā kā no gremošanas traucējumiem, tā citām hroniskām slimībām.

Vai probiotikām ir nozīme Helicobacter pylori izraisītu slimību terapijā?

AVOTS: Eslami M, et al. Are probiotics useful for therapy of Helicobacter pylori diseases? Comparative Immunology, Microbiology And Infectious Diseases, 2019; 64: 99–108.

Hroniska Helycobacter pylori (HP) infekcija ir viens no kuņģa vēža riska faktoriem. Pēc HP eradikācijas jeb izskaušanas atjaunojas kuņģa gļotāda, dzīst čūlas, tādējādi pasargājot no jaunu čūlu veidošanās un samazinot varbūtību onkoloģiska procesa attīstībai kuņģī.

Diemžēl HP izskaušanas efekts ar standarta trīskāršo terapiju, lietojot protonu sūkņu inhibitorus (PSI) un antibiotikas, ir zems. Faktori, kas ietekmē HP izskaušanas neveiksmi, ir pacienta sliktie diētas ieradumi, līdzestības trūkums, liels baktērijas daudzums kuņģī, kuņģa skābe, gēnu polimorfisms un vissvarīgākais — antibakteriālā rezistence. Šobrīd reģionos ar augstu rezistenci pret klaritromicīnu tiek rekomendēts bismuta subsalicilāts, PSI, tetraciklīns un metronidazols.

Probiotikas

Probiotikas pozitīvi ietekmē kuņģa—zarnu traktu, uzlabojot zarnu mikroklimatu. Visvairāk pētītās ir pienskābās baktērijas, īpaši Lactobacillus celmi, arī bifidobaktērijas, saharomīces un Bacillus spp.

Lactobacillus ir rezistentas pret skābi un komensālismu, to koncentrācija normālā cilvēka kuņģī ir 0—103 ml, parasti kuņģī tās izdzīvo divas stundas. Probiotikas noder, ārstējot akūtu caureju, ar antibiotikām asociētu caureju, funkcionālus gremošanas traucējumus, iekaisīgu zarnu slimību. Šobrīd pastiprināta uzmanība pievērsta probiotiku potenciālajam efektam, tās pievienojot standarta trīskāršai HP izskaušanas terapijai.

Kā probiotikas varētu strādāt pret Hpylori?

Probiotikas inhibē HP caur imunoloģiskiem vai fizioloģiskiem/nespecifiskiem mehānismiem:

  • antibakteriālu peptīdu produkcija (Lrhamnosus),
  • pazemina pH līmeni (Lactobasilous spp.),
  • inhibē patogēnu adhēziju (Lplantarum, Blongum),
  • nostiprina epiteliālās barjeras veselumu (Bbifidum, Sboulardii),
  • veicina mucīna producēšanos (Lplantarum, Lrhamnosus),
  • inhibē IL–8 producēšanos (Lcasei),
  • ražo pretiekaisuma citokīnus (Llactis, Binfantis),
  • veicina IgA producēšanos (Blongum, Lacidophilus).

Secinājumi

Šobrīd probiotikas netiek rekomendētas kā monoterapija HP izskaušanai, bet, lietojot tās kā palīgu standarta terapijā, uzlabojas terapeitiskais efekts un tiek novērstas nevēlamās blaknes.

________________________________________________

Dr. I. Kikuste: “Pierādīts, ka probiotiku pievienošana H. pylori izskaušanas terapijai palielina eradikācijas kursa efektivitāti. Eiropas H. pylori eradikācijas Māstrihtas V vadlīnijas norāda, ka probiotikas palielina eradikācijas efektivitāti, bet tas attiecināms tikai uz konkrētām probiotikām (atsevišķām Lactobacillus, Bifidobacterium dzimtas baktērijām un S. boulardii), par kurām ir pētījumu meta–analīžu rezultātu dati. Eradikācijas efektivitātes pieaugumu pētījumu dati apliecina galvenokārt tādējādi, ka probiotiku pievienošana H. pylori izskaušanas kursam samazina blakusparādību risku un attīstības biežumu, tāpēc uzlabo pacientu līdzestību terapijai, nevis tieša probiotiku efekta dēļ.”

Probiotikas migrēnas profilaksē

AVOTS: Straube A, et al. Migraine prophylaxis with a probiotic. Results of an uncontrolled observational study with 1,020 patients. MMW Fortschritte Der Medizin, 2018; 160(Suppl 5): 16–21.

Pacienti, kuri cieš no migrēnas, nereti sirgst arī ar kuņģa—zarnu trakta slimībām: kairinātu zarnu sindromu, iekaisīgu zarnu slimību vai celiakiju. Tās visas palielina zarnu trakta caurlaidību un veicina iekaisuma procesu aktivitāti.

Šie proinflamatorie citokīni var izraisīt migrēnas lēkmes. Probiotikas pozitīvi iedarbojas uz zarnu trakta epitēliju un mazina iekaisīgo procesu aktivitāti. Pirmais nekontrolētais maza apjoma pētījums pierādījis migrēnas lēkmju mazināšanos pēc ikdienas probiotiku lietošanas per os.

Metodes

Nekontrolēta novērošanas pētījuma ietvaros speciāli izstrādātu dažādu celmu probiotiku formulu saņēma 1020 pacienti; tika uzskaitīts ar migrēnu saistītu sūdzību biežums.

Rezultāti

Astoņās nedēļās, kamēr pacienti probiotikas saņēma katru dienu, galvassāpju dienu skaits nedēļā mazinājās no divām uz 1,4 dienām. Sāpju intensitāte no 5,1 punkta mazinājās uz 2,1 (0 = sāpju nav, 6 = ļoti intensīvas sāpes).

Mazinājās ar migrēnu saistītās sūdzības, nepieciešamība lietot pretsāpju medikamentus. Visi iegūtie rezultāti bija statistiski ticami (p ≤ 0,001).

Secinājumi

Pēc šiem rezultātiem varam secināt, ka daudzu celmu probiotiku kombinācija var pozitīvi ietekmēt migrēnas intensitāti un lēkmju biežumu. Tomēr nepieciešami nejaušināti, ar placebo kontrolēti pētījumi, lai apstiprinātu šeit secināto.

________________________________________________

Dr. I. Kikuste: “Aizvien vairāk parādās daudz jaunu pētījumu datu par probiotiku izmantošanas iespējām dažādu slimību terapijā, arī tādu slimību, kuru izcelsme ir ārpus gremošanas trakta. Kā jau norādīts, šis ir viens konkrēts nekontrolēts novērošanas pētījums par probiotiku lomu migrēnas ārstēšanā. Lai secinājumus vispārinātu, kā jau pareizi norādīts, nepieciešami turpmāki augstāka pierādījumu līmeņa pētījumu dati.”

Probiotikas ar antibiotiku lietošanu saistītas caurejas profilaksē

AVOTS: Guo Q, et al. Probiotics for the prevention of pediatric antibiotic-associated diarrhea. The Cochrane Database Of Systematic Reviews, 2019; 4: p. CD004827.

Antibiotiku lietošana izjauc mikrobiotas balansu kuņģa—zarnu traktā, izsaucot ar antibiotiku lietošanu saistītu caureju. Probiotiku profilaktiska lietošana šo caureju var novērst, strādājot kā barjera kuņģa—zarnu traktā, atjaunojot mikrobiotu un darbojoties caur citiem aizsargājošiem mehānismiem.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot probiotiku efektivitāti un drošumu, lietojot profilaktiski bērniem, kam ordinēta antibakteriāla terapija.

Metodes

Datus meklēja datubāzēs MEDLINE, Embase, CENTRAL, CINAHL un Web of Science, reģistros ISRCTN un Clinicaltrials.gov.

Tas bija ar placebo kontrolēts paralēlu grupu pētījums ar dalībnieku (bērnu 0—18 gadu vecumā) iedalījumu pēc nejaušības principa. Probiotikas tika salīdzinātas ar placebo, alternatīvām profilakses metodēm vai profilakses pasākumu neizmantošanu, novērtējot caurejas sastopamību pēc antibiotiku lietošanas.

Rezultāti

Analīzē iekļāva 33 pētījumus (6352 dalībnieki). Tika izmantoti tādi probiotiku celmi kā Bacillus spp., Bifidobacterium spp., Clostridium butyricum, Lactococcus spp., Leuconostor cremoris, Saccharomyces spp., Lactobacillus spp., Streptococcus spp. monoterapijā vai kombinācijās.

Apsekošanas periodā, kas ilga 5—12 nedēļas, ar antibiotiku lietošanu saistīta caureja bija 8 % (259/3232) iepretī 19 % (598/3120) kontroles grupā (RR 0,45, 95 % TI 0,36—0,56; I2 = 57 %, 6352 dalībnieki; NNTB 9, 95 % TI 7—13, vidējas ticamības pierādījumi).

Analizējot padziļināti, atklājās, ka lielas devas (vairāk nekā 5 miljardi KVV dienā) ir efektīvākas nekā devas zem 5 miljardiem KVV (p = 0,01).

Par blaknēm (izsitumi, slikta dūša, meteorisms, aizcietējumi) probiotiku lietošanā ziņoja 24 pētījumos no 33, bet neviena no šīm parādībām nebija klīniski nozīmīga. Pētījuma ietvaros 4 % (86/2229) ziņoja par blaknēm iepretī 6 % (121/2186) kontroles grupā (RD 0,00; 95 % TI ‑0,01—0,01; p < 0,00001; I2 = 75 %, zemas ticamības pierādījumi).

Secinājumi

Kopumā secināts, ka probiotikām ir vidējs aizsargājošs efekts ar antibiotiku lietošanu saistītas caurejas gadījumā. Lielu devu lietošana jāapstiprina lielā nejaušinātā daudzcentru pētījumā.

________________________________________________

Dr. I. Kikuste: “Probiotiku lietošana ar antibiotiku terapiju saistītas caurejas profilaksei ir viena no probiotiku pamata indikācijām ar visaugstāko pierādījumu līmeni, ko apstiprina arī jaunais Cochrane datubāzes sistēmiskais pārskats. Eiropas pediatru, gastroenterologu, hepatologu un uztura speciālistu asociācijas (ESPGHAN) vadlīnijas un Pasaules Gastroenteroloģijas globālās vadlīnijas (WGO) iesaka konkrētu probiotiku celmu lietošanu ar antibiotiku terapiju saistītas caurejas profilaksē.”

Probiotiku un aminosalicilskābes kombinācija veicina čūlainā kolīta remisiju

AVOTS: Peng L, et al. Probiotics combined with aminosalicylic acid affiliates remission of ulcerative colitis: a meta-analysis of randomized controlled trial. Bioscience Reports, 2019; 39(1).

Čūlainais kolīts (ČK) ir hroniska, iekaisīga zarnu trakta slimība, kura izplatība pasaulē pieaug. Slimības gaita parasti ir ilgstoša, grūti ārstējama, ilgtermiņā ir resnās zarnas onkoloģijas risks.

Kaut arī līdz galam ČK attīstības mehānisms nav skaidrs, zinātnieki uzskata, ka pamatā ir ģenētiski, imunoloģiski faktori, zarnu trakta gļotādas barjerfunkcijas, vides un mikrobiotas faktori.

ČK ārstēšanas pamatā ir iekaisuma un imūnās atbildes regulācija. Jaunākie pētījumi liek domāt, ka zarnu mikrobiota nopietni iesaistīta slimības patoģenēzē, tāpēc pieļauj, ka probiotiku lietošana varētu būt lietderīga šīs slimības pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Materiāli un metodes

Sistemātiskai pētījumu meklēšanai un analīzei izmantoja datubāzes PubMed, Web of Science, Embase, Wanfang, VIP Database for Chinese Technical Periodicals, CNKI. Iekļaušanas kritēriji: bērni un pieaugušie ar ČK, probiotikas kā papildterapija mesalazīnam vai sulfasalazīnam, vai aminosalicilskābei — salīdzinājumā mesalazīns vai sulfasalazīns, vai aminosalicilskābe monoterapijā. Primārais iznākums — remisijas rādītāji.

Rezultāti

Pētījumā iekļauti 27 pētījumi par 1942 pacientiem. Rezultāti uzrādīja ievērojamāki augstākus remisijas rādītājus tajā pacientu grupā, kas lietoja aminosalicilskābi ar probiotikām, salīdzinot ar aminosalicilskābi vienu pašu (RR = 1,40, 95 % TI 1,27—1,53, p = 0,000). Analizējot apakšgrupas, konstatēja, ka probiotikas kombinācijā ar aminosalicilskābi nodrošina remisiju viegla/vidēji smaga ČK gadījumā (RR = 1,33, 95 % TI 1,16—1,54, p = 0,000), kā arī aktīvas stadijas ČK gadījumā (RR = 1,30, 95 % TI 1,27—1,64, p = 0,000).

Secinājumi

Probiotikas, pievienojot aminosalicilskābei, veicina remisijas attīstību pacientiem ar ČK. Tajā pašā laikā ievērojamas atšķirības mesalazīna vai sulfasalazīna grupā netika atrastas.

________________________________________________

Dr. I. Kikuste: “Mikrobiotai nenoliedzami ir būtiska loma ČK attīstībā, un probiotikas pavērtu jaunas ČK terapijas iespējas. Šobrīd Eiropas Krona slimības un čūlainā kolīta asociāciju federācijas vadlīnijas rekomendē tikai probiotiku maisījumu VSL#3 paučīta gadījumā slimības remisijas uzturēšanai un E. coli Nissle vadlīnijās tiek norādīts kā efektīvs ČK remisijas uzturēšanai. Noteikti probiotiku lietošana netiek rekomendēta ČK akūta uzliesmojuma gadījumā.”

Kāpēc vecāki ir skeptiski probiotiku profilaktiskai izmantošanai bērniem?

AVOTS: Andersen SS, et al. Why parents are skeptical about using probiotics preventively for small children: a Danish qualitative study. BMC Complementary And Alternative Medicine, 2018; 18(1): 336.

Probiotikas pediatrijā plaši izmanto nekrotizējoša enterokolīta attīstības novēršanai priekšlaikus dzimušiem zīdaiņiem, akūta gastroenterīta ārstēšanā, atopiska dermatīta simptomu mazināšanā.

Bērni biežāk saskaras ar dažādām infekcijām, īpaši, sākot bērnudārza gaitas; Dānijā pirmsskolas iestādes apmeklē 94 % no visiem 1—2 gadus veciem bērniem. Ir vairākas stratēģijas, kā mazināt saslimšanas biežumu šiem bērniem, un probiotiku profilaktiska lietošana ir viena no tām.

Šis pētījums ir daļa no lielāka projekta, mērķis — nejaušināta, divkārt maskēta, ar placebo kontrolēta pētījuma ietvaros noskaidrot probiotiku efektu uz prombūtnes laiku no pirmsskolas iestādes.

Lai pētījums notiku, vecākiem jābūt līdzestīgiem, jāiegādājas probiotikas un jāiekļauj tās bērna ikdienas uzturā. Tāpēc pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ir vecāku vēlēšanās probiotikas pirkt un dot tās bērniem profilakses nolūkos un kā viņi uztver probiotikas un to efektu.

Metodes

Pirms pētījuma sākuma pētniekiem nebija zināms, kā bērnu vecāki uztver probiotikas. Tika izstrādātas intervijas 17 vecākiem ar vismaz vienu bērnu 8—18 mēnešu vecumā. Aptaujā noskaidroja vecāku gan kā pircēju (ieradumi, vēlmes) viedokli, gan ar veselības stāvokli saistīto attieksmi pret probiotikām.

Rezultāti

Vecāki ir ar mieru lietot probiotikas kā ārstēšanas metodi, bet ir skeptiski par to profilaktisko lomu. Daži vecāki probiotikas definē kā zāles, ko lieto tikai tad, ja bērns ir slims. Vecāki uztraucas, ka probiotikas varētu izjaukt bērna perfekto iekšējo vidi, tāpēc neuzskata, ka tās nepieciešamas tikmēr, kamēr bērns “funkcionē” labi. Daudzi vecāki, izlasījuši produkta sastāvu, uztraucas par tādu saldinātāju kā aspartāms klātieni probiotikās. Citi neuzskata probiotikas par dabisku veidu, kā iejaukties bērna organismā.

Secinājumi

Šī pētījuma daļa parāda vecāku domāšanu par probiotiku lietošanu kā profilakses līdzekli, uzskatot, ka viņu bērns ir perfekts piemērs dabiskumam un trauslumam un ka iejaukšanās no ārpuses nav nepieciešama. Šāds domu gājiens jāzina arī veselības aprūpes speciālistiem, lai veiksmīgi iedrošinātu vecākus probiotikas izmantot profilaktiski, izskaidrojot to nozīmi, darbības mehānismu un izcelsmi.

________________________________________________

Dr. I. Kikuste: “Profilaktiskajā medicīnā liela loma ir pacientu izglītošanai un informēšanai, jo profilakse vērsta uz to iedzīvotāju daļu, kuriem nekādus simptomus nenovēro. Var saprast tos vecākus, kuri nevēlas veselam bērnam dod nekādus medikamentus, uztverot probiotikas kā zāles, ja vecāki neizprot to nozīmīgumu un darbības mehānismu. Pediatram un ģimenes ārstam noteikti vajadzētu vecākiem izskaidrot, kad ir lietderīgi probiotikas lietot profilaktiski, kādi ir iespējamie riski un ieguvumi. Vieglākos gadījumos alternatīva pieeja būtu to pārtikas produktu iekļaušana bērna uzturā, kuri ir dabisks probiotiku avots, piemēram, lietot nesaldinātus raudzētus piena produktus.”

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti