Saaukstēšanās izraisītas kakla sāpes. Augu valsts līdzekļu nozīme ārstēšanā

Ziemas mēnešos, kad vīrusu infekcijas biežāk izraisa augšējo elpceļu veselības traucējumus, aktualizējas jautājums par to, kuras ārstniecības augu drogas būtu vispiemērotākās kā efektīva papildterapija iekaisuša kakla sāpju mazināšanai.

Eiropas Kopienas augu monogrāfijās šādas labvēlīgas īpašības norādītas ārstniecības altejas saknei, ārstniecības žodzenes ziediem un šaurlapu ceļtekas lapām, ko efektīvi var izmantot iekaisuša, kairināta un sāpoša kakla gadījumā bērniem jau no trīs gadu vecuma, bet kumelīšu ziedus jau no sešu mēnešu vecuma.

Islandes ķērpja lapoņu un kliņģerīšu ziedu medikamentiem norādīts, ka drīkst lietot no sešu gadu vecuma. No 12 gadu vecuma var lietot tējaskoka ēterisko eļļu, bet pieaugušajiem sāpoša, kairināta kakla gadījumā rekomendē ārstniecības salvijas lapas.

Ārstniecības altejas saknes

(Althaea officinalis L., radix)

Ārstniecības alteja ir daudzgadīgs malvu dzimtas lakstaugs, kas savvaļā aug Kaukāza reģionā, Krievijas Eiropas daļā, Sibīrijas rietumdaļā. Augs var sasniegt pusotra metra augstumu. Medicīnā izmanto altejas saknes, ko tālākai apstrādei ievāc rudenī. Kā drogu izmanto gan mizotas, gan nemizotas auga saknes, veselas vai sagrieztas.

Altejas sakne satur 5—11,6 % polisaharīdu jeb gļotvielu, 25—35 % cietes, 11 % pektīnvielu, kā arī monosaharīdus un disaharīdus (10 % saharozes), flavonoīdus, fenolskābi, kumarīnu u.c. Altejas saknes preparātiem piemīt antioksidanta aktivitāte un pretiekaisuma iedarbība, pretmikrobu aktivitāte (Porphyromonas gingivalis, Prevotella spp., Actinomyces odontolyticus, Veilonella parvula, Eikenella corrodens, Fusobacterium nucleatum, Peptostreptococcus spp., Capnocytophaga gingivalis), atkrēpošanu veicinoša iedarbība sausa klepus gadījumā.

Altejas tējas macerāta pagatavošanas temperatūrai nevajadzētu pārsniegt 40 °C, tādējādi varēs izvairīties no cietes veidošanās un novērsīs polisaharīdu degradāciju. Tējas gļotvielas apklāj mutes—rīkles gļotādu, izveidojot aizsargslāni un pasargājot no tālāka kairinājuma. Lietojot altejas sakni, vēlams 1,5 h starplaiks pirms citu medikamentu uzņemšanas, lai neaizkavētu to uzsūkšanos.

Altejas sakni var uzņemt arī sīrupa, sausā ekstrakta un pulvera veidā. Šīs drogas preparāti ES valstīs tiek lietoti plaši. Klīnisko novērojumu rezultāti bērniem (ap 900 bērnu) uzrādījuši teicamu efektivitāti (ap 83 %), mazinot sāpoša, kairināta kakla un sausa klepus simptomus. Nevēlamas blakusparādības nav novērotas. Altejas sakni visbiežāk lieto kombinācijā ar parastā timiāna lakstiem.

Islandes ķērpja lapoņi

(Cetraria islandica (L.) Acharius s.l., thallus; Lichen islandicus)

Islandes ķērpis ir līdz 15 cm augsts un sastāv no neregulāras formas zarainām daivām, kuru augšējā virsma ir zaļgana vai zaļgani brūna, bet apakšējā pelēcīgi balta vai gaiši brūngana. Tas aug ziemeļu puslodes mērenajā joslā, arktiskajos un subarktiskajos apgabalos (Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, Sibīrijā un Ziemeļamerika), Eiropas kalnainajos apgabalos (Čehijā, Slovākijā, Polijā) un Alpu reģionā. Eiropā jau viduslaikos minēta drogas medicīniska izmantošana, īpaši norādot lietošanu pavasara mēnešos kā tonizējošu līdzekli hronisku gremošanas un elpceļu slimību gadījumā. Islandes ķērpja droga norādīta daudzu Eiropas valstu farmakopejās un zinātniskās augu grāmatās. Mūsdienās šo drogu ārstniecības nolūkiem iegūst pārsvarā Ziemeļeiropā, Centrālās un Austrumeiropas valstīs (īpaši daudz Skandināvijas valstīs) un Kanādā.

No bioloģiski aktīviem savienojumiem Islandes ķērpja lapoņi augstākā koncentrācijā satur polisaharīdus (25—50 %, lihenīns, izolihenīns, α–D–glukāns u.c.), dažādas ķērpju skābes (depsidones fumaroprotocetārskābe (2,6—11,5 %), protocetārskābe (0,2—0,3 %), protolihsterīnskābe (0,1—1,5 %)), kā arī linolskābi, oleīnskābi, linolēnskābi, minerālus (kalciju, magniju, dzelzi u.c.). Jāievēro, ka ķērpji uzkrāj apkārtējās vides mikroelementus, diemžēl arī toksiskos metālus (svinu, dzīvsudrabu, arsēnu u.c.).

2012. gadā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) publicēja papildinājumu sarakstam par augiem, kuri iespējami var saturēt toksiskas vielas “Compendium of botanicals reported to contain naturally occurring substances of possible concern for human health” (http://ejuz.lv/6anw), iekļaujot tajā arī Islandes ķērpi. Tāpēc būtiski, lai ķērpju ievākšanas vieta būtu ekoloģiski tīra vide un tiktu veikta drogas drošuma pārbaude.

Islandes ķērpja lapoņu bioadhezīvu efektu pamatā nodrošina polisaharīdi, kas palielina arī makrofāgu aktivitāti jeb fagocitozi, iedarbojoties imūnstimulējoši. Šai drogai ir arī pretiekaisuma un pretvīrusu iedarbība, antioksidanta efekts. Protolihsterīnskābe un citas aktīvās vielas nodrošina pretmikrobu iedarbību attiecībā uz Grama pozitīvām baktērijām, niecīga ietekme ir uz Grama negatīvajām baktērijām.

Par šo drogu ir daži klīniski pētījumi (Kempe, 1997; Vorberg, 1981), kur aprakstīta Islandes ķērpja labvēlīgā iedarbība, lietojot dažādu vecumu pacientiem, jo tas mazina rīkles gļotādas kairinājumu un sausu, kairinošu klepu. Eiropas Savienības valstīs Islandes ķērpja lapoņus saturoši medikamenti ir gan kapsulu veidā, gan kā tējas un tinktūras. Nav ieteicama Islandes ķērpja lapoņu un citu medikamentu vienlaicīga lietošana, jo var būt kavēta to uzsūkšanās. Vēlams ieturēt ap 1,5 h starplaiku starp medikamentu uzņemšanu.

Eiropas Kopienas Augu monogrāfijā (EKAM) šī droga indicēta lietošanai no sešu gadu vecuma mutes vai rīkles kairinājuma novēršanai, iekaisuša/sāpoša kakla un sausa klepus gadījumā. Vēl Islandes ķērpja lapoņu lietošana ietekmē gremošanas traktu, uzlabojot apetīti.

Ārstniecības kumelītes ziedi

(Matricaria recutita L., flos)

Ārstniecības kumelītes (attēls) ir viengadīgi asteru dzimtas lakstaugi. To zarainais stublājs var sasniegt līdz 50 cm augstumu. Ziedi izkārtoti kurvīšos zaru galos. Ziedēšanas laiks no maija līdz augustam. Šīs dzimtas augi sastopami Eiropas lielākajā daļā, Sibīrijā un Āzijas rietumdaļā. Ārstniecības kumelīti plaši kultivē visā pasaulē.Kumelītes ziedi

EKAM norādīts, ka no sešu mēnešu vecuma to var lietot vieglu gremošanas traucējumu (vēdera uzpūšanās un vieglu spazmu) novēršanai. Uzlējuma (1—5 g uz 100 ml karsta ūdens) veidā kumelīšu zāļu tēja mazina saaukstēšanās simptomus. Kumelītes ziedi satur iridoīdu glikozīdus (2—3 %), aukubīnu un katalpolu, kuru koncentrācija auga drogā ir atkarīga no lapu brieduma, bet polisaharīdi (galvenokārt arabinoze un galaktoze), pārklājot rīkles gļotādu, mazina lokālo kairinājumu.

Vairākos farmakoloģiskos pētījumos in vivo un in vitro pierādīts, ka kumelītes ziedu bioloģiski aktīvajam sastāvam ir vairākas ārstnieciskas īpašības, izteiktākā — pretiekaisuma iedarbība. Klīniskie pētījumi (Troll et al., 1990, Sauer et al., 1990) par kumelīšu ziedu ārstnieciskajām īpašībām apskatīti atklātā nekontrolētā pētījumā, kurā 47 pacientiem ar dažādām sinusīta, faringīta vai tonsilīta iekaisuma slimībām izmantoja šķidro ekstraktu (1 : 4,0—4,5, ekstrakcijas šķīdinātājs 38,5 % etilspirts). Pētījumā iegūtie rezultāti uzrādīja, ka pēc 6—9 dienas ilga ārstēšanās kursa ap 88 % pacientu samazinājās saaukstēšanās simptomi.

Ārstniecības salvijas lapas

(Salvia officinalis L., folium)

Ārstniecības salvija ir panātru (Lamiaceae) dzimtas puskrūms, kura stumbri ir stāvi un zaroti, līdz 70 cm augsti. Salvijas dzimtene ir Mazāzija, savvaļā tā sastopama Vidusjūras apgabala valstīs un Balkānu pussalā. Visbiežāk aug sausās, saulainās nogāzēs un kaļķainā augsnē.

Droga satur ēteriskās eļļas, kuru sastāvā ir cineols, tujons, α pinēns, D kampars, kā arī citas vielas, piemēram, rūgtvielas, karnazolskābe, saponīns, flavonoīdi, triterpēnskābe, miecvielas. Šim augam piemīt estrogēnu aktivitāte, tas nebūtu jālieto grūtniecības laikā. Ārstniecības salvijas lapas uzrāda pretiekaisuma, antiseptisku, spazmolītisku, savelkošu, kā arī svīšanu mazinošu darbību.

EKAM norādīts, ka salvijas lapu uzlējumu lieto, ja ir kairināta rīkles gļotāda elpceļu slimību gadījumā, pusaudžiem, kas vecāki par 12 gadiem. Kā papildu terapiju šo drogu var izmantot mandeļu iekaisuma gadījumā un akūta bronhīta situācijās pieaugušajiem. Uzlējums tiek pagatavots no sasmalcinātām salvijas lapām (2,5 g uz 100 ml karsta ūdens).

Dati no farmakoloģiskiem pētījumiem in vitro un in vivo apliecina, ka salvijai piemīt pretiekaisuma un pretsāpju iedarbība, ko nodrošina flavonoīdi un terpēna savienojumi. Pētījumos in vivo parādīts, ka flavonoīdi, kas iegūti no salvijas augu lapām, peļu modelī samazina iekaisumu un uzrāda no devas atkarīgu pretsāpju efektu. Salvijas lapu sausā ekstrakta iedarbība apskatīta daudzcentru nejaušinātā, divkārt maskētā, ar placebo kontrolētā pētījumā (Hubbert et al., 2006), kurā 286 pacienti vecumā no 18 gadiem (n = 174, ar akūtu virālo faringītu apm. 48 h) lietoja salvijas lapu šķidro ekstraktu (1 : 1, ekstrahēšanas šķīdinātājs 70 % etilspirts). Jau pēc trim dienām samazinājās sāpes un kairinājums mutes dobumā. Citas ārstniecības salvijas lapu indikācijas saistītas ar gremošanas traucējumu un pārmērīgas svīšanas novēršanu.

Tējaskoka ēteriskā eļļa

(Melaleuca alternifolia (Maiden and Betche) Cheel)

Tējaskoks pieder Myrtaceae dzimtai, nosaukumu šim augam devusi tā lapu izmantošana aromātiskas tējas pagatavošanai. Tējaskoks pārstāv Leptospermum un Melaleuca ģints sugas (vairāk nekā 150).

Visplašāk zināmā un lietotākā ir Melaleuca alternifolia jeb Austrālijas tējaskoks (Saller et al., 1998). Pētījumi in vitro norāda, ka TKE (α–terpineolam un terpinen–4–olam) piemīt plašs antibakteriālas aktivitātes spektrs, uzrādot efektivitāti pret vairākiem mikroorganismiem, piemēram, S. aureus, Streptococcus spp., pret vankomicīnu rezistentiem enterokokiem, Acinetobacter baumannii, Klebsiella pneumoniae, Candida albicans (Carson et al., 1996, 1998). Vēl pētījumi in vitro uzrādījuši, ka TKE (terpinen–4–ols, terpinolēns un α–terpineols) inhibējoši ietekmē gripas vīrusa replikāciju (Garozzo et al., 2009).

2016. gadā publicētā pārskatā (Groot et al., 2016) akcentēta TKE kā papildterapijas plašā izmantošana dažādu elpceļu slimību (bronhīta, sinusīta u.c.) gadījumā. EKAM norādīts, ka tējaskoka ēterisko eļļu (TKE) kakla skalošanai vairākas reizes dienā var lietot pusaudži, pieaugušie un vecāka gadagājuma cilvēki: 0,17—0,33 ml ēteriskās eļļas uz 100 ml ūdens.

Klīnisko pētījumu rezultāti apliecina TKE iedarbību pret Candida albicans (Catalan et al., 2008): TKE grupā pēc 12 dienu ilga ārstēšanas kursa, saņemot 1 ml TKE, novēroja statistiski nozīmīgu iekaisumu samazināšanos un C. albicans nomākumu, salīdzinot ar kontroles grupu rezultātiem.

Noslēgumā

Vairāku ārstniecības augu drogas (ārstniecības altejas sakne, ārstniecības kumelītes ziedi, ārstniecības žodzenes ziedi, šaurlapu ceļtekas lapas, Islandes ķērpja lapoņi, kliņģerītes ziedi, ārstniecības salvijas lapas, tējaskoka ēteriskā eļļa) uzrāda pretiekaisuma, pretmikrobu (saistītu ar augšējo elpceļu slimībām) un analgētisku iedarbību, kā arī pretvīrusu efektu un antioksidanta īpašības.

Šie farmakoloģiskie efekti ir aprakstīti šūnu, audu līmenī, kā arī klīniskajos novērojumos vai pētījumos, kas parāda ieguvumu, šīs drogas lietojot papildterapijā, lai mazinātu kakla sāpes, rīkles gļotādas kairinājumu, ko rada sauss kairinošs klepus, un veicinātu atkrēpošanas procesu. Lietojot un iesakot šīs drogas, būtiski ņemt vērā lietotāju vecumu un attiecīgās rekomendācijas.

KOPSAVILKUMS

  • Dažādas ārstniecības augu drogas var būt efektīva papildterapija iekaisuša kakla sāpju mazināšanai.
  • Simptomus mazinošas īpašības piemīt ārstniecības altejas saknei, ārstniecības žodzenes ziediem, šaurlapu ceļtekas lapām, kumelītēm, tējaskoka eļļai, Islandes ķērpim, kliņģerītēm, salvijai.
  • Šo augu vielu iedarbība saistīta ar pretiekaisuma, pretmikrobu, pretvīrusu un analgētisku efektu, kā arī uzrāda antioksidanta īpašības.
  • Lietojot un iesakot šīs drogas, būtiski ņemt vērā lietotāju vecumu un attiecīgās rekomendācijas.

________________________________________________

Literatūra

  1. Assessment report on Matricaria recutita L., flos (2011) European Medicines Agency (EMA) EMA/HMPC/ 55837/2011.
  2. European Union herbal monograph on Matricaria recutita L., flos (2011) European Medicines Agency (EMA) EMA/HMPC/55843/2011.
  3. European Union herbal monograph on Althaea officinalis L., radix (2016) Medicines Agency (EMA) EMA/HMPC/436679/2015.
  4. Assessment report on Althaea officinalis L., radix (2016) European Medicines Agency (EMA) EMA/HMPC/436680/2015.
  5. European Union herbal monograph on Cetraria islandica (L.) Acharius s.l., thallus (2014) Medicines Agency (EMA) EMA/HMPC/678891/2013.
  6. Assessment report on Cetraria islandica (L.) Acharius s.l., thallus (2014) European Medicines Agency (EMA) EMA/HMPC/36866/2014.
  7. European Union herbal monograph on Salvia officinalis L., folium (2016) European Medicines Agency (EMA) EMA/HMPC/277152/2015.
  8. Assessment report on Salvia officinalis L., folium (2010) European Medicines Agency (EMA) EMA/HMPC/330383/2008
  9. Ghorbani A, Mahdi E. Pharmacological properties of Salvia officinalis and its components. Journal of traditional and complementary medicine, 2017; 7(4): 433–440.
  10. European Union herbal monograph on Melaleuca alternifolia (Maiden and Betch) Cheel, M. linariifolia Smith, M. dissitiflora F. Mueller and/or other species of Melaleuca, aetheroleum (2015) European Medicines Agency (EMA) EMA/HMPC/ 320930/2012.
  11. Assessment report on Melaleuca alternifolia (Maiden and Betch) Cheel, M. linariifolia Smith, M. dissitiflora F. Mueller and/or other species of Melaleuca, aetheroleum (2015) European Medicines Agency (EMA) EMA/HMPC/320932/2012.
  12. Carson CF, Hammer KA, Riley TV. Melaleuca alternifolia (Tea Tree) oil: a review of antimicrobial and other medicinal properties. Clin Microbiol Rev, 2006; 19(1): 50–62.
Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti