Dažādās kontracepcijas metodes. No coitus interruptus līdz sterilizācijai

Kontracepcijai ir sena vēsture, jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu mūsu senči rūpējušies par ģimenes plānošanu, taču izvēļu klāsts mūsdienās ir tik bagātīgs, ka apjukt var pat zinātājs. Kādu metodi izvēlēties un kāpēc tieši to?

Iepazīstoties ar pētījumiem dažādās medicīnas datubāzēs, rodas priekšstats, ka bieži nav skaidrs paša cilvēka domu gājiens, izvēloties to vai citu kontracepcijas metodi. To ietekmē ne tikai zinoša ārsta viedoklis, bet arī interneta resursos atrodamais, pieredzes stāsti no draugiem un radiem, bet dažkārt arī zināšanu trūkums. Tas jāņem vērā katram speciālistam, kas ikdienā strādā ar pacientiem reproduktīvā vecumā.

Kas ietekmē prezervatīvu lietošanas paradumus jauniešiem?

Jauniešu aptaujā par prezervatīvu lietošanu noskaidrojās, ka seksuālo dzīvi pirms 18 gadu vecuma sāk gandrīz ⅔ jauniešu jeb 69,3 %. Pēdējā dzimumakta laikā prezervatīvu lietojuši tikai 41,5 % no aptaujas dalībniekiem.

Kādi faktori nosaka to, ka jaunietis prezervatīvu, visticamāk, nelietos? Vīriešu dzimums, jaunāks vecums, prezervatīva lietošanas pieredze pirmajā dzimumaktā, vēlāk sākta dzimumdzīve, pastāvīga partnera trūkums vai viens regulārs partneris ir iemesli, kas ietekmē jaunieša lēmumu prezervatīvu neizvēlēties. [1]

Spermicīds kā vienīgā kontracepcijas metode?

Spermicīdus kā kontracepcijas līdzekļus izmanto jau tūkstošiem gadu, taču tikai samērā nesen veikti pētījumi par to efektivitāti un drošumu. Spermicīdi satur kādu aktīvo vielu (visbiežāk nonoksinolu–9), disperģētu kādā zāļu formā, piemēram, vaginālā supizotorijā, gelā, putās.

Kā izrādās, grūtniecības iespējamība mazinās līdz ar nonoksinola–9 devu. Ja, lietojot 52,5 mg gelu, sešu mēnešu laikā grūtniecības iestāšanās ir 22 % gadījumu, tad 100 mg tā ir 16 %, 150 mg — 14 %!

Turklāt jāņem vērā arī pašas lietotājas īpašības, kas var ietekmēt spermicīdu efektivitāti, nozīme ir arī zāļu formai: kādā pētījumā lietotāju izvēle nosliekusies par labu spermicīdiem gela veidā, nevis svecītēs. [2]

Kā laika gaitā mainījusies kombinētā orālā kontracepcija?

Pirmā perorālā kombinētā kontracepcija (KOK) plašākā sabiedrībā nonāca 1960. gadā. Kopš tā laika kontracepcijas iespējas vērsušās plašumā, nepārtraukti tiek uzlabots to sastāvs. Perorālo kontracepciju šobrīd izmanto apmēram 16 % (151 miljons) reproduktīvā vecuma sieviešu visā pasaulē. [7]

Pēdējos gados ievērojami mainījies KOK sastāvs, lai mazinātu ne tikai blaknes, bet arī uzlabotu KOK efektu (novērstu dismenoreju vai ar menstruācijām saistītu migrēnu).

Piemēram, mazāka etinilestradiola (EE) deva mazina blaknes. Šobrīd izvēļu klāstā ir arī dabiskais estradiols, kas nepieciešamības gadījumā ir alternatīva EE. Mainījusies arī progestīnu deva, strādājot pie metabolisko efektu neitralitātes (ietekmes uz insulīnu, lipīdiem). Svarīgākais, kas mūsdienās jāņem vērā, — KOK jāpielāgo individuāli katrai sievietei, gluži kā kleitas izmēri pie šuvēja! [3]

Morning after pill kā bezrecepšu medikaments. Ko tas nozīmē sabiedrībā?

Levonorgestrels (LNG) un uli-pristāls (UPA) kopš 2015. gada marta Vācijā no recepšu medikamentu saraksta pārcelti uz bezrecepšu medikamentiem (OTC) kā avārijas kontracepcija jeb morning after pill.

Šādas pārmaiņas radīja pētnieku interesi — kas tāpēc mainījies? Kopš pārejas uz OTC pieprasījums pēc avārijas kontracepcijas audzis par 50 %, īpaši nedēļas nogalēs un svētku dienās, kad īpaši raksturīga neaizsargāta dzimumakta iespējamība. Vidēji 3,9 % sieviešu vecumā no 15 līdz 49 gadiem Vācijā lieto avārijas kontracepciju (2011. gada dati rāda, ka Latvijā pēdējos 12 mēnešos avārijas kontracepciju pēc neaizsargāta dzimumakta lietoja 2 % sieviešu [11]). Galvenais iemesls, kāpēc avārijas kontracepcija lietota, ir aizmāršība vai neuzmanība: 34 % aizmirsa lietot perorālo kontracepcijas līdzekli, 21 % nelietoja kontracepciju vispār, 39 % bija kāda kļūme ar prezervatīvu.

Ārsta loma gan joprojām saglabājas. 2015. gadā apmēram 17 % no avārijas kontracepcijas izrakstījis ārsts, jo daļa sieviešu pēc receptes dodas pie ginekologa. [4]

Intrauterīnā sistēma un onkoloģijas risks — augstāks vai zemāks?

Izdzīvotības rādītāji sievietēm, kam diagnosticēts olnīcu vēzis, ir slikti, un šobrīd joprojām grūti tos uzlabot, tāpēc nozīmīga ir primārā profilakse. Levonorgestrelu atbrīvojoša intrauterīnā sistēma (LNG–IUS) pierādīta kā faktors, kas samazina varbūtību endometrija vēža attīstībai. Taču kā ar olnīcu vēzi vai krūts dziedzera vēzi?

Kādā pētījumā par 104 318 sievietēm no Norvēģijas tika aprēķināti relatīvie riski ar 95 % ticamības intervālu onkoloģiskam gadījumam dzīves laikā. Šajā perspektīvajā kohortas pētījumā noskaidrojās, ka LNG–IUS lietotājām ir statistiski nozīmīgi mazināts risks saslimt ar olnīcu vēzi, salīdzinot ar sievietēm, kas LNG–IUS nekad nav lietojušas. Krūts vēža risku LNG–IUS neietekmē. [5]

Vai hormonālā kontracepcija samazina risku saslimt ar vēzi?

2015. gadā Lancet tika publicēts pārskats par 36 epidemioloģiskiem pētījumiem (27 000 sieviešu ar endometrija vēzi un vairāk nekā 100 000 sieviešu kontroles grupā).

Dati rāda, ka pēc piecus gadus ilgas nepārtrauktas hormonālās orālās kontracepcijas lietošanas endometrija vēža risks samazinās par 24 %, turklāt arī 30 gadus pēc perorālo līdzekļu lietošanas pārtraukšanas šis risks turpina mazināties.

Aprēķināts, ka, hormonālo kontracepciju lietojot 10—15 gadus, saslimstība ar endometrija vēzi mazinās par 50 %. Tāpat atrasta saistība ar olnīcu un zarnu vēzi, jo arī to attīstības risks mazinās. [12]

Kontracepcijas tablešu lietošanai ir priekšrocības: tās nodrošina ne–kontraceptīvus veselības ieguvumus (uzlabo ādas izskatu, mazina matu un ādas taukainību, stabilizē menstruālo ciklu, mazina sāpīgas menstruācijas un pirmsmenstruālā sindroma simptomus) un atšķirībā no intrauterīnās kontracepcijas jeb t.s. dzemdes spirālēm pārtraukt tablešu lietošanu sieviete pēc pašas izvēles var jebkurā brīdī. [13—15]

Kādas ir sieviešu domas par intrauterīnām ierīcēm?

Visā pasaulē plaši lieto intrauterīnās ierīces (IUD), bet kāds ir pašu sieviešu viedoklis par kontracepcijas izvēli — motivācija, vēlmes un bailes? Svarīgākās nianses IUD lietošanai jaunām sievietēm ir riski un blakusparādības. Dažas atzīmē, ka hormonus saturošām IUD ir arī labās blakusparādības: menstruāciju mazināšanās un ar mēnešreizēm saistītu simptomu mazināšanās.

Daudzas sievietes atzīmē, ka nav informētas par IUD ietekmi uz vispārējo veselību. Joprojām saglabājas bailes par grūtniecības iespējamību pēc spirāles izņemšanas. Liela daļa sieviešu kā plusu atzīmē vieglo lietošanu — ikdienas dzīvē nav jāveic nekādas papildu darbības, lai nodrošinātu kontraceptīvu efektu.

Tāpat ir sievietes, kas baidās par ilgstošu kāda priekšmeta esību viņu ķermenī, nav pārliecinātas, ka IUD tik ilgi var noturēties vietā. Lielākoties sievietes lēmumu par vai pret IUD ietekmē nevis IUD īpašības, bet līdzšinējā pieredze ar citām kontracepcijas metodēm un informācija no apkārtējiem avotiem (draudzenēm, interneta).

Dažādie viedokļi par IUD liek secināt, ka sievietēm pārsvarā ir diezgan skaidras prasības, ko viņas vēlas no kontracepcijas un kādai tai jābūt. Veselības aprūpes speciālistam sieviete jāizglīto, lai galvenais informācijas avots par konkrētai sievietei derīgu un drošu kontracepcijas avotu būtu ginekologs vai ģimenes ārsts. [6]

Kuras ir populārākās kontracepcijas metodes?

Perorālo kontracepciju izmanto apmēram ⅕ sieviešu reproduktīvā vecumā 27 pasaules valstīs, vispopulārākā tā ir Eiropā. Vīriešu prezervatīvs ir populārākā kontracepcijas metode: to izmanto 34,9 %. Prezervatīvs ir pirmā izvēle 20 % cilvēku 22 pasaules valstīs.

Kalendārā metode un pārtrauktais dzimumakts ir divas visbiežāk izmantotās tradicionālās/tautas metodes, lai izvairītos no nevēlamas grūtniecības. Visbiežāk pārtraukto dzimumaktu izvēlas Albānijā (24,5 %), kalendāro metodi — Kongo un Kamerūnā (9,5 % un 9,1 %). [7]

Kādu kontracepcijas metodi lieto sievietes pēc 40?

Valda uzskats, ka sievietēm pēc 40 gadu vecuma grūtniecības iespējamība strauji mazinās. Tomēr ir noteikts, ka 40—44 gadus vecām sievietēm šī iespējamība joprojām ir augsta — 80 %! Diemžēl lielākā daļa grūtniecību pēc 40 gadu vecuma ir neplānotas un tiek veikts aborts. Protams, jāņem vērā arī nozīmīgie veselības riski sievietēm, kas grūtniecību šādā vecumā vēlas saglabāt.

Tieši tāpēc laba un droša kontracepcija šajā vecumgrupā ir ļoti nozīmīga. Bet kas notiek realitātē? Polijā 28 % seksuāli aktīvu sieviešu pēc 40 gadiem kontracepciju nelieto vispār, 32 % izmanto pārtraukto dzimumaktu, 30 % — prezervatīvus un 26 % — kalendāro metodi. Perorālo kontracepciju lieto tikai 12 % sieviešu. Drošas kontracepcijas metodes ir populārākas lielās pilsētās dzīvojošu sieviešu vidū, bet lauku vidē populārākas ir neuzticamas metodes: pārtrauktais dzimumakts, kalendārā metode.

Šie rezultāti rāda, ka jāturpina ne tikai skolnieču seksuālā izglītošana, bet arī gados vecāku sieviešu skološana. [8]

Pārtrauktais dzimumakts — vai tā ir kontracepcijas metode?

2013. gada New York Magazine aprakstīta jauna sieviešu paaudze “the pullout generation” — sievietes, kas lēmušas atteikties no konvencionālās kontracepcijas un primāri lieto pārtraukto dzimumaktu. ASV šo metodi dzīves laikā izmanto apmēram 60 % sieviešu, 18—24 gadu vecumgrupā šo metodi pēdējās 30 dienās izmantoja 41 % jaunu sieviešu.

Statistikas dati rāda, ka, izmantojot pārtraukto dzimumaktu, grūtniecības iespēja gada laikā ir apmēram 24 %, tomēr tā joprojām ir ļoti populāra metode. Kāpēc?

Pirmkārt, to izvēlas sievietes, kas dažādu pārliecību pēc nevēlas izmantot nekādu citu kontracepciju. Otrkārt, monogāmija — lai uzlabotu intimitāti dzimumakta laikā, piepildītu partnera vēlmes. [9]

Ko mēs zinām par kontracepcijas vēsturi?

Pirmais vaginālais supozitorijs nāk no 1885. gada. Tā sastāvā bija kakao sviests un kvinīna sulfāts. Kakao sviests izklausās dīvaini? Pirms tūkstošiem gadu sievietes bija vēl radošākas! Lai novērstu grūtniecību, makstī lika augļskābes, želejas, pastas un dažādas augu mikstūras.

Par STS mazināšanu rūpējās jau 1564. gadā, kad Gabriello Fallopius rekomendēja seksa laikā uz dzimumlocekļa likt samitrinātu lina audumu. 18. gadsimtā opcijas bija labākas, taču ne mazāk savādas — par prezervatīviem izmantoja dzīvnieku zarnas.

Sieviešu barjermetožu topā pirms diafragmu (1882. gads) un sieviešu prezervatīvu izgudrošanas (1900. gads) bija augu lapu, citronu un dažādu sūkļu ievietošana makstī.

Pirmie intrauterīno ierīču aizmetņi meklējami 1868. gadā, bet pirmā īpaši izstrādātā IUD izgudrota 1909. gadā (Dr. Richter). Perorālās kontracepcijas ideja nāk no 2000 gadus senas pagātnes, kad tika ēsti vītolu dzinumi un citas īpatnējas lietas. Ķīmiskas un mūsdienām pietuvinātas kontracepcijas stāsts datējams ar 1945.—1950. gadu.

Sieviešu sterilizāciju savā laikā pieminējis jau Hipokrats, bet vazektomija medicīniska satura rakstos pirmoreiz minēta 1775. gadā. Cik gan labi dzīvot mūsdienās! [10]

________________________________________________

Literatūra

  1. Moreira LR, Dumith SC, Paludo SDS. Condom use in last sexual intercourse among undergraduate students: how many are using them and who are they? Ciencia & Saude Coletiva, 2018; 23(4): 1255–1266.
  2. Grimes DA, et al. Spermicide used alone for contraception. The Cochrane Database Of Systematic Reviews, 2005; (4): CD005218.
  3. De Leo V, et al. Hormonal contraceptives: pharmacology tailored to women’s health. Human Reproduction Update, 2016; 22(5): 634–646.
  4. Kiechle M, Neuenfeldt M. Experience with oral emergency contraception since the OTC switch in Germany. Archives Of Gynecology And Obstetrics, 2017; 295(3): 651–660.
  5. Jareid M, et al. Levonorgestrel-releasing intrauterine system use is associated with a decreased risk of ovarian and endometrial cancer, without increased risk of breast cancer. Results from the NOWAC Study. Gynecologic Oncology, 2018; 149(1): 127–132.
  6. Gomez AM, Freihart B. Motivations for Interest, Disinterest and Uncertainty in Intrauterine Device Use Among Young Women. Maternal And Child Health Journal, 2017; 21(9): 1753–1762.
  7. United Nations. Contraceptive Use by Method 2019, Data Booklet.
  8. Bińkowska M, Debski R, Dynowski K. Contraception usage over the age of 40 in Polish female population aged 45-54. The European Journal Of Contraception & Reproductive Health Care: The Official Journal Of The European Society Of Contraception, 2005; 10(2): 79–86.
  9. Arteaga S, Gomez AM. “Is That A Method of Birth Control?” A Qualitative Exploration of Young Women’s Use of Withdrawal. Journal Of Sex Research, 2016; 53(4–5): 626–632.
  10. https://www.fpa.org.uk/factsheets/contraception-past-present-future
  11. https://www.ec-ec.org/emergency-contraception-in-europe/country-by-country-information-2/latvia/
  12. Endometrial cancer and oral contraceptives: an individual participant meta-analysis of 27 276 women with endometrial cancer from 36 epidemiological studies. Collaborative Group on Epidemiological Studies on Endometrial Cancer. Lancet Oncol, 2015; 16(9): 1061–1070.
  13. Anthuber S1, Schramm GA, Heskamp ML. Six-month evaluation of the benefits of the low-dose combined oral contraceptive CMA2 mg/EE 0.03 mg in young women: results of the prospective, observational, non-interventional, multicentre TeeNIS study. Clin Drug Investig, 2010.
  14. Schramm G, B. Heckes. The Contraceptive Switch Study, Contraception, 2007.
  15. Anthuber S1, Schramm GA, Heskamp ML. Six-month evaluation of the benefits of the low-dose combined oral contraceptive CMA2 mg/EE 0.03 mg in young women: results of the prospective, observational, non-interventional, multicentre TeeNIS study. Clin Drug Investig, 2010.
Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti