Trombembolisko komplikāciju diagnostika, profilakse un ārstēšana pacientiem ar Covid-19

Doctus . | 2020. gada 28. aprīlis

Īpašā ziņojumā, kas publicēts žurnālā Radiology, aprakstīta vēnu trombembolijas (VTE) profilakse, diagnostika un ārstēšana pacientiem ar Covid–19.

Nesenos ziņojumos uzrādīta stingra saistība starp paaugstinātu D dimēru līmeni un sliktu prognozi pacientiem ar Covid–19, izteiktas bažas arī par trombozes komplikācijām. Nīderlandes Nacionālais sabiedrības veselības institūts lūdza radioloģijas un asinsvadu medicīnas ekspertu grupai sniegt norādes attēlveidošanai un šo komplikāciju ārstēšanai. Viņu ziņojumā ir apkopoti pierādījumi par trombembolisko slimību un iespējamām diagnostiskām un profilaktiskām darbībām.

Pētnieki norāda, ka pasaulē Covid–19 ārstē kā primāru plaušu slimību, tomēr pēc pieejamo medicīnisko, laboratorisko un attēlveidošanas datu analīzes par Covid–19 kļuva skaidrs, ka simptomus un diagnostikas testus nevar izskaidrot tikai ar traucētu plaušu ventilāciju.

Jaunākie novērojumi liecina, ka Covid–19 pacientiem elpošanas mazspējas iemesls nav tikai akūta elpošanas distresa sindroma attīstība, bet nozīme var būt arī mikrovaskulāriem trombotiskiem procesiem. Tam var būt nozīmīgas sekas šo pacientu diagnostiskajā un terapeitiskajā vadībā. Ir cieša saistība starp D dimēru līmeni, slimības progresēšanu un krūškurvja datortomogrāfijas pazīmēm, kas liecina par vēnu trombozi. Turklāt dažādi pētījumi par Covid–19 pacientiem parādījuši ļoti spēcīgu saistību starp paaugstinātu D dimēru līmeni un smagu slimības gaitu/sliktu prognozi. Autori uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš sākotnējai diagnozei un protrombotiskā un trombotiskā stāvokļa ārstēšanai, kas var rasties ievērojamam Covid–19 pacientu skaitam.

Attēlveidošanas un patoloģiskie izmeklējumi apstiprina, ka Covid–19 sindroms ir trombu iekaisuma process, kas sākotnēji ietekmē plaušu perfūziju, bet pēc kārtas ietekmē visus ķermeņa orgānus. Šis trombotiskais sindroms rezultējas makrotrombozēs un embolijās. Tāpēc jāveic stingra trombozes profilakse, rūpīga laboratoriskā uzraudzība un atbilstoša attēlveidošanas kontrole ar agrīnu antikoagulantu terapiju, ja ir aizdomas par VTE.

Diagnostikas un terapeitiskās pārvaldības ieteikumi: profilaktiska heparīna devu, krūškurvja datortomogrāfija, plaušu angiogrāfija un parastā D dimēru pārbaude.

Covid–19 ir kas vairāk nekā plaušu infekcija, jo ietekmē plaušu un citu orgānu asinsvadus, ir augsts trombozes risks ar akūtiem dzīvībai bīstamiem notikumiem, kuri adekvāti jāārstē ar antikoagulantiem, veicot laboratorisko uzraudzību ar atbilstošiem attēlveidošanas testiem.

 

AVOTS: Oudkerk M, Buller HR, Kuijpers D, et al. Diagnosis, Prevention, and Treatment of Thromboembolic Complications in Covid–19: Report of the National Institute for Public Health of the Netherlands. Radiology, Apr 23 2020.

 

Uz augšu ↑