Lielbritānija: kāda būs maksa par novēlotu rīcību?

Dr. VITA ZĪDERE, MD FRCP ir latviešu sirds ķirurģe, kas strādā par virsārsti fetālajā un bērnu kardioloģijā Fetālās medicīnas institūtā, King‘s College slimnīcā un Evelīnas bērnu slimnīcā Londonā, Svētā Tomasa slimnīca NHS Foundation Trust. Viņa saka: Lielbritānijas rīcība Covid-19 pandēmijā bija novēlota. Viņa un vairāki virsārsti ir jau saslimuši.

Skarbā statistika

Lielbritānija, Londona, 2020. gada 19. aprīlis

“Lielbritānijā ir apmēram 64,5 miljoni iedzīvotāju, no tiem 8,9 miljoni dzīvo Londonā. Lielākais mirušo skaits (980) diennaktī pagaidām bija 10. aprīlī. Līdz 19. aprīlim Lielbritānijā no Covid–19 miruši 16 060 cilvēku, vismaz 50 medicīnas darbinieku. Tāpat kā citur riska faktori ir vecums un papildu blakusslimības, vīrieši slimo un mirst vairāk. Lielbritānijā miruši vairāki jaunieši, 13 un 19 gadus veci, kuriem nebija citu zināmu slimību. Pozitīvs Covid–19 tests ir vismaz 114 217 cilvēkiem (18. aprīlī), taču sistemātiski netiek testēti ne saslimušie ārpus slimnīcas, ne riska grupas. Piemēram, tikai šonedēļ atklājās, ka pansionātu iemītnieki un darbinieki netiek testēti, tātad tur mirušo skaits ar Covid–19 nav zināms.

Lielbritānijas valdība seko zinātnieku rekomendācijām, bet sākotnēji neizvēlējās stingri sekot PVO rekomendācijām un maksimāli veikt Covid–19 testus. Ilgstoši šis tests tika veikts tikai stacionētiem pacientiem ar izteiktiem simptomiem. Vēl pirms divām nedēļām, kad Latvijā testu skaits bija > 1000 diennaktī, Lielbritānijā tas bija 8000. Šobrīd testēto skaits lēnām pieaug, iespējamais testēto skaits diennaktī 10—20 tūkstoši. Lai arī patlaban šis tests ir vairāk pieejams, saslimušajam pašam jānokļūst testēšanas punktā, ievērojot visus piesardzības pasākumus. Strādājošiem mediķiem arī ilgstoši nebija iespējas veiktCovid–19 testu, tas gan pāris nedēļu ir iespējams, bet joprojām ierobežotā daudzumā. Pēc Royal College of Physicians datiem (30.03.) vismaz 25 % medicīnas personāla ir slimi ar Covid–19 vai ir izolācijā un līdz ar to nestrādā.

Sākotnēji bija nopietnas bažas, ka nepietiek intensīvās terapijas gultasvietu (Lielbritānijā to ir astoņi tūkstoši, 6—8 reizes mazāk nekā Vācijā), tāpēc tika uzbūvēti vairāki pagaidu hospitāļi (Nightingale hospital) ar vairākiem tūkstošiem intensīvās terapijas gultasvietu, taču šobrīd tās plaši neizmanto, jo kapacitāti palielināja, pat dubultoja slimnīcas. Šobrīd visaktuālākā tēma ir individuālo aizsardzības līdzekļu trūkums un jautājums, vai mediķus var piespiest par saslimušajiem rūpēties bez šī ekipējuma. Plānveida izmeklējumi un ārstēšana ir atcelta vismaz nākamos trīs mēnešus.”

Mani novērojumi

“Lielbritānijas valdība, salīdzinot ar Latviju, vēlu izsludināja ceļošanas ierobežojumus, arī šobrīd robeža joprojām nav pilnībā slēgta. Ilgstoši netika sniegtas skaidras rekomendācijas izolācijas un distancēšanās nozīmīgumam. Neatkarīgi no izglītības un sociālā stāvokļa cilvēki turpināja neievērot distancēšanos. Marta beigās, stājoties spēkā stingrākiem valdības ierobežojumiem (tika slēgti veikali (izņemot pārtikas), restorāni un skolas, kā arī rekomendēja visiem palikt mājās (izņemot mediķus, policistus, pārdevējus, ugunsdzēsējus)), situācija uz ielām, veikalos un īpaši sabiedriskajā transportā ir uzlabojusies.

Tikai no 30. marta, strādājot ar ambulatoriem pacientiem, parādījās iespēja likt sejas masku, cimdus un priekšautu. Mediķu kopējais viedoklis: tā ir novēlota rīcība, jo, piemēram, es un vēl vairāki mani kolēģi virsārsti jau ir saslimuši ar Covid–19.

Pašlaik slimnieku izskatīšana konsilijos notiek virtuāli, tāpat arī administratīvās sanāksmes. Jaunie ārsti un māsiņas tiek nosūtīti uz Covid–19 specializētām nodaļām un darbs tiek reorganizēts, lai nodrošinātu arī ne–Covid pacientu ārstēšanu.

Strādājot bērnu kardioloģijā, mums jāpārliecinās, ka pacienti, kuru stāvoklis varbūt pasliktinās, saņem speciālista aprūpi. Tas nozīmē — katrs ārsts pārskata savu pacientu sarakstu un, ja nepieciešams, kontaktējas ar ģimeni. Nepieciešamības gadījumā tiek piedāvātas vizītes Rapid Access klīnikā. Atsevišķos gadījumos konsultē pa telefonu. Plānveida sirds operācijas ir atceltas, bet bērni akūtos gadījumos šo palīdzību saņem. Tiešā saskarē ar pacientiem darbs turpinās fetālajā kardioloģijā.

Lai arī pieaugušo intensīvās terapijas nodaļas ir pārpildītas un atsevišķās slimnīcās bērnu intensīvās terapijas nodaļas ir atdotas pieaugušajiem, kopumā slimnīcas spēj nodrošināt nepieciešamo aprūpi kā akūtajiem, tā Covid–19 pacientiem.”

Kritika Lielbritānijai, uzslavas Latvijai

“Lielbritānijas valdība tiek kritizēta par nesekošanu PVO rekomendācijām — parCovid–19 testēšanu, savlaicīgu ierobežojumu neieviešanu un hronisku individuālo aizsardzības līdzekļu trūkumu. Šis viedoklis labi atspoguļojas citātos no intervijām ar Lancet galveno redaktoru DrRichard Horton: Twitter kontā viņš Covid–19 krīzes risināšanu Lielbritānijā nosauc par šīs paaudzes nopietnāko zinātnes politikas neveiksmi. Marta beigās TV intervijā BBC viņš pauda: “Tas ir valsts mēroga skandāls. Mums nevajadzētu būt šādā stāvoklī. Janvāra pēdējās nedēļās mēs zinājām, ka tas notiks. Ķīnas vēstījums bija pilnīgi skaidrs — jaunajam vīrusam ir pandēmijas potenciāls un tas skars pilsētas. Cilvēki tika stacionēti, uzņemti intensīvās terapijas nodaļās, mira. Mirstība auga. To mēs zinājām pirms vienpadsmit nedēļām.”

Šajā kontekstā, sekojot līdzi Latvijas notikumiem un Latvijas valdības rīcībai, varu tikai lepoties ar tās operatīvo rīcību! Ir viegli sekot un saprast valdības un infektologu norādījumus un viedokļus. Ir ārkārtīgi svarīgi, ka ikviens ievēro norādījumus par roku mazgāšanu, distancēšanos un izolāciju. Šobrīd katrs indivīds ir atbildīgs par nācijas izdzīvošanu un ekonomisko izaugsmi nākotnē.”

FOTO: V. ZĪDERES ARHĪVA

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Sabiedrības veselības tēvs. Profesors ĢIRTS BRIĢIS

    Tā profesoru mēdz dēvēt ārstu aprindās. Un ne velti, jo 1992. gadā viņš kopā ar domubiedriem izveidoja Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedru, ko vada līdz pat šai dienai. Epidemioloģijas pamatnostādnēs pie viņa skolojusies vesela ārstu paaudze. Lasīt visu

  • Ar skatu nākotnē

    Asociētais profesors KRISTAPS JAUDZEMS ir vadošais pētnieks Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, kurš relatīvi īsā laika nogrieznī sasniedzis daudz. “Man patīk darīt to, kas mani interesē. Ja darāmais mani nesaista, esmu neproduktīvs.” Lasīt visu

  • Nav nekā, ko nevarētu pārdzīvot! SANDRA PŪCE, psihiatre

    Vasaras saulgriežos viņa būs savās mājās. Tēva mājās Tukuma pusē. Plašs pagalms, meža ieloks, lielais saimes galds. Vieta, kur būt ar savējiem. Būt kopā. “Tās ir tādas vienkāršas lietas, kas iedvesmo: daba, pastaiga, pirtiņa. Ģimene, draugu pleca sajūta,” saka psihiatre, psihoterapeite SANDRA PŪCE, slimnīcas Ģintermuiža virsārste, ārstniecības daļas vadītāja, kas ikdienā konsultē pacientus arī privātpraksē. Lasīt visu