Norvēģija: uz krīzi skatās pusotra gada perspektīvā

ANITA DRESMANE, latviešu ginekoloģe dzīvoTronheimā, strādā Aleris, kas ir viens no lielākajiem privātās medicīnas pakalpojumu sniedzējiem Norvēģijā ar klīnikām arī Zviedrijā un Dānijā. Viņa saka: ja sākumā norvēģi uz zviedru taktiku skatījās ar milzu skepsi un nosodījumu, tad tagad izskan viedoklis - iespējams, zviedri rīkojušies pareizi.

Distancēšanās un papildu darbinieki, kas veic dezinfekciju

Norvēģija, Tronheima, 2020. gada 19. aprīlis

“Mana darba ikdiena nav īpaši mainījusies. Pacienti tiek apzināti iepriekš, un netiek pieņemti tie, kuriem ir saaukstēšanās simptomi, temperatūra, klepus, elpas trūkums, tie, kuri bijuši ārzemēs vai kuriem ir zināms kontakts ar inficētu personu. Reģistratūrā visi šie jautājumi tiek noskaidroti vēlreiz.

Uzgaidāmajā telpā retāk izkārtotas mēbeles, mīkstās mēbeles aizstātas ar parastiem krēsliem, visur ir paziņojumi ievērot distanci, nelietot liftu vairākām personām kopā, nedrīkst ņemt līdzi piederīgos, reizi stundā virsmas tiek apstrādātas ar dezinfekcijas līdzekli — visi durvju rokturi, krēsli, galdi (ir pieņemtas papildu personas, kas to veic), nav kopīgu pusdienas paužu, nav sapulču.

Darbā man palīdz dezinficēt virsmas pēc katra pacienta, mainījušies dezinfekcijas līdzekļi, cimdus lietoju kā iepriekš, masku nelietoju, bet laboratorijā un rentgena nodaļā lieto arī sejas maskas un vienkāršus vienreizējos aizsargapģērbus. Pacientiem, pirms iziet no kabineta, jāmazgā rokas ar ziepēm. Roku dezinfekcijas līdzekļi stāv izlikti uz katra plauktiņa un katrā stūri.

Visas operācijas notiek, kā plānotas, atceltas gastroskopijas. Mums ir slēgta tikai kosmētiskās/estētiskās ķirurģijas nodaļa. Mājās mazgājam rokas īpaši bieži, bet neko nedezinficēju.”

Reorganizācija vismaz nākamajiem desmit mēnešiem

“Man ir vairāk telefona konsultāciju nekā iepriekš, pacienti var pieteikties arī uz videokonsultāciju, bet tādu nav bijis. Pārsvarā tās izmanto mūsu ģimenes ārsti un dermatologi.

Valsts iesaka privātajā un valsts sektorā visu ambulatoro un plānveida medicīnas aprūpi saglabāt iespējami normālā apjomā. Tiek domāts, kā plānveida pacientu plūsmu no valsts slimnīcām novirzīt uz privāto sektoru. Šeit uzskata, ka jārēķinās ar nākamajiem 10—12—18 mēnešiem.

Saslimšanas apjoms Norvēģijā ir krietni mazāks, nekā tika modelēts pēc pieredzes Ķīnā un Itālijā. Plānots pakāpeniski atcelt ierobežojumus, bet maksimāli papildus ievērojot visus sanitāros aizsardzības pasākumus.

No 20. aprīļa darbojas bērnudārzi, no 27. aprīļa 1.—4. klase. No 27. aprīļa ierastajā apjomā — plānveida pacientu aprūpe, bet, lai raitāk samazinātu lielo gaidītāju rindu, kas izveidojusies pēdējās sešās nedēļās, palīdzību sniegs privātās klīnikas (tas vairāk attiecas uz ķirurģiju). Manā klīnikā šonedēļ intensīvi tika apzvanīti pacienti un veidots papildu pieraksts ortopēdijā, LOR, uroloģijā un radioloģijā.

Joprojām paliek spēkā ierobežojumi sporta un kultūras pasākumu organizēšanā līdz 15. jūnijam, daļēji slēgti būs veikali, restorāni, sporta centri. Joprojām minimālā apjomā pieejami iekšzemes lidojumi, neiesaka ar auto pārvietoties ārpus tā rajona robežām, kurā dzīvo.

Šonedēļ tika izveidota un uz četrām nedēļām prom devās ārstu un medicīnas māsu grupa, lai palīdzētu kolēģiem Itālijā un Spānijā.

Sākumā pret zviedru taktiku norvēģi izturējās ar milzīgu skepsi un pat nosodījumu, bet šobrīd aizvien vairāk izskan viedoklis, ka, iespējams, zviedri ir rīkojušies pareizi, nav iedragāta valsts ekonomika.

Norvēģijā ir zems infekcijas izplatības līmenis, un tas samazinās, statistikas pārskats ir visiem pieejams (www.fhi.no). Salīdzinoši liels ir veikto testu skaits, līdz 19. aprīlim (plkst. 15.00) testētas bija 142 166 personas, vidēji 5 % bija vīrusa pozitīvi. Visi testi ir par brīvu! Līdz 19. aprīlim (plkst. 8.00) Norvēģijā bija 154 mirušie, tas ir būtiski mazāk nekā Zviedrijā un gandrīz uz pusi mazāk nekā Dānijā.”

Mūzikas skola un dejošanas nodarbības arī tiešsaistē

“Bērniem tiešsaistes skolas darbojas ļoti labi, stundu saraksts nav mainījies, skolotāju, klases biedrus var redzēt ekrānā, var sarunāties, arī čatā. Izmanto Google meet platformu.

Arī mūzikas skola darbojas tiešsaistē, individuālās nodarbības notiek parastajā laikā, tiek mēģinātas arī orķestra un kora nodarbības, bet tas neiet tik raiti, jo katram dalībniekam nepieciešams labs mikrofons.

Arī dejošanas nodarbības bērniem ir tiešsaistē. Man joga arī. Ārā ejam staigāt, bet pie draugiem neciemojamies, nesarokojamies.

Datorus visiem bērniem izsniedz skola, sākot ar 7. klasi. Meitai 8. klasē tikai matemātikas grāmata ir papīra formā, dēlam 10. klasē visi mācību materiāli ir elektroniski.

Skola ir maza, padziļinātā matemātika 9. un 10. klasei divreiz nedēļā vienmēr ir bijusi tiešsaistē, jo uz vietas nav skolotāja, tāpēc dēlam jau bija šāda mācību pieredze.”

Valsts rūpējas, lai cilvēki justos ekonomiski droši

“Norvēģi ir paklausīgi, rekomendācijas ievēro. Visi lielveikali ir ciet, bet to šeit vispār nav daudz, tie nav lieli un allaž bijuši slēgti svētdienās.

Ir pieaudzis konsultāciju skaits pie psihoterapeitiem, ir atvērtas grupu nodarbības tiem, kas vīrusa infekcijas dēļ jūt papildu trauksmi, tās visas ir video konsultācijas.

Kopējais noskaņojums šobrīd, manuprāt, atšķiras no Latvijas. Norvēģijā cilvēki netiek atlaisti no darba, bet, ja uzņēmums tiek slēgts uz nenoteiktu laiku vai ir būtiski samazināta tā darbība, algas samaksu darbiniekiem pārņem valsts un tā tiek nodrošināta uzreiz un pilnā apmērā, maksimāli līdz 600 000 norvēģu kronu gadā.

Šobrīd termiņš ir noteikts līdz 18 mēnešiem. Tas šajā nenoteiktajā laikā rada vismaz ekonomisko drošību.”

FOTO: NO A. DRESMANES ARHĪVA

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Plastmasas izpētes ekspedīcijā apkārt pasaulei

    Trīssimt sievietes līdz 2021. gadam piedalās ekspedīcijā, apburājot pasauli: mērojot vairāk nekā 38 tūkstošus jūras jūdžu četros okeānos un pētot piesārņojumu ar plastmasu un toksiskiem materiāliem. Latviete, socioloģe Nita Jirgensone ir viena no Exxpedition Round the World dalībniecēm. Lasīt visu

  • Vidusmēra ārsts Šveicē

    Katram ārstam ir kāds mīļākais orgāns. Esmu dzirdējis kolēģus ar neizsmeļamu degsmi runājam, piemēram, par nieri, un tas ir burvīgi. Mans mīļākais orgāns — smadzenes — veido tikai ap 2 % ķermeņa masas, bet patērē 20 % sūri grūti saražotās enerģijas. Vai tas nav fascinējoši? Lasīt visu

  • Sabiedrības veselības tēvs. Profesors ĢIRTS BRIĢIS

    Tā profesoru mēdz dēvēt ārstu aprindās. Un ne velti, jo 1992. gadā viņš kopā ar domubiedriem izveidoja Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedru, ko vada līdz pat šai dienai. Epidemioloģijas pamatnostādnēs pie viņa skolojusies vesela ārstu paaudze. Lasīt visu