PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Migrēna kā demences riska faktors

Doctus
Migrēna un demence ir divi galvenie invaliditātes cēloņi. Pētījumos iepriekš ir apstiprināta saistība starp migrēnu un demences risku, bet nav analizēts, vai ir atšķirības starp migrēnu bez auras un ar auru.

Šajā populācijas kohortas pētījumā izmantoja iedzīvotāju reģistra datus un izzināja, vai migrēna ir demences riska faktors. Sekundārais mērķis bija izpētīt demences riska atšķirības indivīdiem ar migrēnu ar auru un bez auras.

Līdz dalībnieku 59 gadu vecumam sekoja ekspozīcijas — migrēnas attīstībai, pēc 60 gadu vecuma novēroja demences attīstību. Pētījumā iekļāva cilvēkus, kas dzimuši no 1935. gada līdz 1956. gadam (n=1 657 890), dalībnieku vidējais vecums bija 49 gadi, 70 % sieviešu. Indivīdiem, kam migrēnu diagnosticēja pirms 59 gadu vecuma (n=18 135), proporcijā 1 : 5 pielāgoja tāda paša dzimuma un vecuma kontroles grupu bez migrēnas (n=1 378 346). Kopējā analīzē iekļāva 62 578 dalībniekus. Tika rēķināta draudu attiecība (HR) un 95 % TI, izmantojot Cox regresijas modeļus.

Vidējā novērošanas laikā (6,9 gados) demenci konstatēja 207 dalībniekiem ar migrēnu. Salīdzinot ar indivīdiem bez migrēnas, dalībniekiem ar migrēnu bija par 50 % augstāks demences risks (HR=1,50; 95 % TI [1,28—1,76]). Indivīdiem ar migrēnu bez auras demences draudu attiecība (HR) bija 1,19 (95 % TI [0,84—1,70]), bet tiem, kam bija migrēna ar auru, HR bija 2,11 (95 % TI [1,48—3,00]).

Pētījuma rezultāti apstiprina hipotēzi, ka migrēna pusmūža vecumā saistīta ar risku demences attīstībai vēlākos gados. Augstāks demences risks ir tiem, kam ir migrēna ar auru.

 

AVOTS: Islamoska S, JM Hansen, AM Hansen, et al. Migraine as a Risk Factor for Dementia: A National Register-based Follow-up Study, AHS, 2020.