Avārijas kontracepcija. Mūsdienīga pieeja

Avārijas kontracepcija (AK) attiecas uz produktiem, kas novērš grūtniecības rašanos pēc neaizsargāta dzimumakta (NDA) epizodes. NDA var būt kontracepcijas neizmantošanas vai neveiksmīgas tās izmantošanas rezultāts vai piespiedu seksuālas aktivitātes dēļ. AK nepārtrauc grūtniecību, neizsauc abortu.

Avārijas kontracepcija kā bezrecepšu medikaments

Ko tas nozīmē sabiedrībā?

Levonorgestrels (LNG) un ulipristāls (UPA) kopš 2015. gada marta Vācijā no recepšu medikamentu saraksta pārcelti uz bezrecepšu medikamentiem (OTC) kā avārijas kontracepcija. Kopš 2015. gada pieprasījums pēc avārijas kontracepcijas audzis par 50 %, īpaši nedēļas nogalēs un svētku dienās, kad īpaši raksturīga neaizsargāta dzimumakta iespējamība. Vidēji 3,9 % sieviešu 15—49 gadu vecumā Vācijā lieto avārijas kontracepciju. Galvenais iemesls, kāpēc avārijas kontracepcija lietota, ir aizmāršība vai neuzmanība. [12]

Visbiežākais avārijas kontracepcijas līdzeklis gan ASV, gan Eiropā joprojām ir Levonorgestrel 1,5 mg tablete, kuru ASV pārdod kā “Plāns B vienā solī”, un līdzīgas patentbrīvas versijas: Take Action, Next Choice, My Way un citas. Pēc vairākkārtējam cīņām un debatēm 2013. gadā augustā levonorgestrela tabletes tika atļautas brīvai tirdzniecībai jebkura vecuma sievietēm un vīriešiem.

2014. gadā arī nepatentētiem analogiem tika atļauta bezrecepšu tirdzniecība (pirms tam bezrecepšu tirdzniecībai tās bija ierobežotas vecumā līdz 17 gadiem). Latvijas tirgū ir Escapelle 1,5 mg (reģistrācija no 2004. gada), Postinor Duo 2 × 0,75 mg, Lenostella.

Cita veida avārijas kontracepcijas tablete, ko lieto ASV un Vācijā, satur 30 mg ulipristāla acetāta un tiek pārdota ar tirgus nosaukumu ELLA, ASV sievietēm tikai ar recepti. Latvijas analogs ir EllaOne (reģistrācija no 2009. gada), preparāts nopērkams bez receptes.

Jāņem vērā, ka ulipristāla acetātu nav ieteicams lietot:

  • ar krūti barojošām mātēm; ja lietots — nezīdīt septiņas dienas,
  • vienlaikus ar levonorgestrelu saturošu avārijas kontracepcijas līdzekli.

Kāda ir EFEKTIVITĀTE?

Hormonālo kontracepciju izmanto apmēram 100 miljoni sieviešu pasaulē. Paredzams, ka steidzamā hormonālā kontracepcija strādā, novēršot apaugļotās olšūnas implantāciju caur izmaiņām endometrijā, aizkavējot ovulāciju vai bremzējot dzeltenā ķermeņa funkciju.

Pētījumi rāda, ka steidzamā hormonālā kontracepcija ir ļoti efektīva. Bez iejaukšanās astoņas sievietes no 100 paliks stāvoklī divu nedēļu laikā pēc viena neaizsargāta dzimumakta viena menstruālā cikla laikā. Ar YUZPE metodi (ikdienas kontracepcijas zāļu izmantošana avārijas kontracepcijas nolūkos, jālieto pa 2—5 tabletēm divas porcijas: 1. porcija uzreiz, 2. porcija pēc 12 stundām; Latvijā retāk izmantots paraugs) grūtniecība attīstīsies aptuveni trim sievietēm no 100. Lietojot levonorgestrelu saturošu avārijas kontracepcijas līdzekli, attīstās tikai viena grūtniecība uz 100 sievietēm.

Vēsturisks ieskats

Lai gan pretapaugļošanās tabletes ieviesa pirms 60 gadiem un to sastāvā ir divu hormonu (estrogēna un progestagēna) kombinācija, tomēr hormonālās kontracepcijas galvenā darbīgā viela ir progesterons.

Progesterona mehānisms ir multimodāls, tā pretapaugļošanās darbībai ir trīs veidi: spēcīga antigonadotropiska darbība, kas izraisa ovulācijas novēršanu; dzemdes kakla gļotu sabiezēšana, kas inhibē spermas iekļūšanu; endometrija, kas vajadzīgs implantācijai, ciklisko pārmaiņu desinhronizācija.

Progestagēnu saturošo pretapaugļošanās līdzekļu klāsts ir plašs: ikdienas tabletes, depo injekcijas lietošanai reizi mēnesī, zemādas implanti (2—3 gadiem), intrauterīnas sistēmas (3—5 gadiem).

Nākotnes mērķi

Citas metodes avārijas kontracepcijai šobrīd ir testēšanas stadijā vai tiek pētītas kā potenciālas jaunas metodes. Mifepristons, kas devās no 10 līdz 25 mg kā avārijas kontracepcija pieejams nelielā skaitā valstu, ir drošs un efektīvs, bet kā avārijas kontracepcija vēl nav pieejams ne ASV, ne Latvijā. Jauna un daudzsološa ir 1,5 mg levonorgestrela un meloksikāma (15 mg) kombinācija, kuras spēcīgā puse ir bloķēt folikula membrānas plīsumu pat tad, ja ovulācijas process stimulēts ar gonadotropīniem. Vienam pašam meloksikāmam (15 mg vai 30 mg piecu dienu garumā) atklāta efektīva pretovulācijas iedarbība, pagaidām pierādīta tikai atsevišķos pilotpētījumos; nekur pasaulē tie vēl nav tirgoti kā avārijas kontracepcijas līdzekļi. [3]

Alternatīvas

Vai ir alternatīva levonorgestrela un ulipristāla tabletēm avārijas kontracepcijas nolūkos? Aptiekās ar recepti pieejamais līdzeklis ir vara intrauterīnā sistēma (IUS), kas ASV un Eiropā tiek pārdota ar tirgus nosaukumu ParaGard T–380 vai Nova–T 380 (indikācijās Latvijā nav minēta AK), Silverline Cu 380 Ag. IUS kā kontraceptīvs līdzeklis ir visefektīvākais avārijas kontracepcijai un pasaulē to izmanto jau vairāk nekā 35 gadus. [3]

Varu saturoša spirāle

Varu (Cu) saturoša intrauterīnā sistēma jeb IUS (intrauterīnā ierīce; PI 1,5) kontracepcijas efektu nodrošina, kavējot spermatozoīdu kustību uz olvadiem un radot iekaisuma reakciju, kas ir toksiska spermai, ietekmējot olšūnas kustību un fertilizāciju, stimulējot sterila svešķermeņa reakciju endometrijā. Pirmajos 12 mēnešos IUS kļūdu skaits variē no 0,4 % līdz 2,5 %. IUS ir īpaši ērta dzemdējušai sievietei, kurai nepieciešama efektīva, atgriezeniska kontracepcijas metode, kā arī ir izvēles metode sievietei, kas bērnu baro ar krūti.

Varu saturoša IUS ir viena no efektīvākajām avārijas kontracepcijas metodēm: apkopojošs raksts par 42 pētījumiem rāda, ka grūtniecības iestāšanās varbūtība pēc vara IUS ievietošanas pēc neizsargāta dzimumakta ir mazāka par 0,1 %, tātad novērš gandrīz visas iespējamās grūtniecības. Vara IUS papildu priekšrocība pēc ievietošanas pēc neizsargāta dzimumakta ir efektīva kontracepcija, kas saglabājas piecus gadus pēc notikuma.

Dati Latvijā

Latvijas rezidentu un ginekologu 2013.—2014. gadā veiktais pētījums prof. I. Vībergas vadībā atspoguļo sabiedrības uzvedību un maldīgos uzskatus par rīcību pēc neizsargāta dzimumakta.

“67 % pētījuma dalībnieču (n = 450) zina, ka aptiekās nopērkamas speciālas tabletes, kas lietojamas grūtniecības iestāšanās novēršanai pēc neizsargāta dzimumakta. 18 % sieviešu (n = 124) atbild, ka nezina, vai pastāv avārijas kontracepcijas metode, un 5 % (n = 33) domā, ka šādas metodes nav. 9 % sieviešu (n = 58) pētījuma grupā maldīgi domā, ka nevēlamu grūtniecību var novērst, veicot maksts skalošanu, 3 % jeb 21 pētījuma dalībniece — ka ar apmazgāšanos pēc dzimumakta, bet mazāk nekā 1 % jeb četras sievietes domā, ka piecelšanās stāvus pēc coitus var pasargāt no grūtniecības iestāšanās,” — raksta pētījuma autori.

Cik gan daudz vēl ir jāskaidro sabiedrībai, lai atbrīvotos no vēsturiskiem maldiem!

________________________________________________

Literatūra

  1. Kiechle M, Neuenfeldt M. Experience with oral emergency contraception since the OTC switch in Germany. Archives Of Gynecology And Obstetrics, 2017; 295(3): 651–660.
  2. Gomez AM, Freihart B. Motivations for Interest, Disinterest and Uncertainty in Intrauterine Device Use Among Young Women. Maternal And Child Health Journal, 2017; 21(9): 1753–1762.
  3. United Nations. Contraceptive Use by Method 2019, Data Booklet.
  4. Regidor PA. Clinical relevance in present day hormonal contraception. Horm Mol Biol Clin Investig, 2018; 26; 37(1).
  5. Palacios S, Colli E, Regidor PA. Multicenter, phase III trials on the contraceptive efficacy, tolerability and safety of a new drospirenone-only pill. Acta Obstet Gynecol Scand, 2019; 98(12): 1549–1557.
  6. Cleland K, Raymond EG, Westley E, Trussell J. Emergency contraception review: evidence-based recommendations for clinicians. Clin Obstet Gynecol, 2014; 57(4): 741–750.
  7. Regidor PA, Kaczmarczyk M, Schiweck E, et al. Identification and prediction of the fertile window with a new web-based medical device using a vaginal biosensor for measuring the circadian and circamensual core body temperature. Gynecol Endocrinol, 2018; 34(3): 256–260.
  8. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija. Klīniski praktiskās rekomendācijas progestīnu lietošanai ginekoloģijā un dzemdniecībā, 2007: 40.
  9. Ginekoloģija. Prof. Ilzes Vībergas redakcija. Medicīnas apgāds, 2013: 438/509.
  10. Spridzāne A, Mošna N, Tula A, Līdaka L, Vīberga I. Nevēlama grūtniecība un kontracepcijas prakse Latvijā. Latvijas Ārsts, 2014/4: 52–60.
  11. Paudere-Logina S. Dažādās kontracepcijas metodes. No coitus interruptus līdz sterilizācijai. Doctus, 2020/3.
  12. Krastiņa Z, Langrate A. Hormonālā kontracepcija. Dažādās iespējas mūsdienās. Doctus, 2018/8.
Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti