Vidusmēra ārsts Šveicē

Katram ārstam ir kāds mīļākais orgāns. Esmu dzirdējis kolēģus ar neizsmeļamu degsmi runājam, piemēram, par nieri, un tas ir burvīgi. Mans mīļākais orgāns — smadzenes — veido tikai ap 2 % ķermeņa masas, bet patērē 20 % sūri grūti saražotās enerģijas. Vai tas nav fascinējoši?

“Rezidentūras mācību programma vāciski runājošajā pasaules daļā nav fiksēta laikā, bet gan saraksts ar kritērijiem, pēc kuru izpildes tiek dota atļauja kārtot ārsta—speciālista sertifikātu. Šobrīd, lai izpildītu minimālās laika un pieredzes prasības, man nepieciešami vēl aptuveni trīs gadi.

Šveice — izvēle vai nejaušība? Grūti būtu nejauši pamest dzimto valsti un attapties svešā pilsētā 2000 kilometru attālumā ar svešu valodu un cilvēkiem. Ar sieviņu vēlējāmies smelties vairāk pieredzes savās izvēlētajās jomās, vienlaikus esot tuvāk kalniem. Meklējām akadēmiskus izaicinājumus un tādus arī atradām.

Domāju, ka Šveicē statistiski iekārojamākās specialitātes ir oftalmoloģija, neiroķirurģija un invazīvā kardioloģija vai radioloģija. Liela konkurence uz ļoti ierobežotu darba vietu skaitu. Neiroloģija ir ļoti respektēta, jo pazīstama kā teorijām bagāta specialitāte. Dažiem neiroloģija varētu šķist pārlieku nomācoša, jo lielai daļai slimību vēl nav labas terapijas. Tas gan nozīmē arī to, ka neiroloģijā vēl daudz darāmā.”

Šveices “asinsrite”

“Tas, ar ko Šveice iekrita sirdī, būtu temats veselai grāmatai. Savā ziņā Šveice ir ļoti līdzīga Latvijai. Relatīvi neliela valsts, kas, cenšoties nosargāt valodu un tradīcijas, ar vieglām aizdomām lūkojas uz blakus mītošajām lielvarām. Ja man būtu jāizvēlas viens koncepts, kuru vēlētos darīt zināmu ikvienam, tad man jārunā par asinsriti (vāciski Kreislauf). Piemēram, ja cilvēki apmeklē kafejnīcas un veikalus savā apkārtnē, tad ar laiku tie nebankrotē un to vietā neparādās konglomerātu franšīzes. Šveicieši ļoti labi apzinās, ka paši ir savas vides veidotāji. Tas gan nozīmē arī zināmu konservatīvismu.”

Dārgākā veselības aprūpes sistēma pasaulē

“Šveices izslavētā labklājība un veselības aprūpes sistēma nav mīts. Taču mans tēvs mēdz teikt: “Ārstēties par velti ir tas pats, kas velti ārstēties.” Šveices veselības aprūpes sistēma gadu no gadu tiek atzīta par vienu no labākajām. Tikmēr jaunākie dati rāda, ka tā ir arī dārgākā pasaulē. Manuprāt, medicīnas kvalitāte neizbēgami saistīta ar aizvien augošiem izdevumiem. Pēdējā pusgadsimtā medicīnā notikuši galvu reibinoši atklājumi. Zem katra no tiem ir tūkstošiem stundu intensīva darba, ko ieguldījuši simtiem spējīgu zinātnieku. Attiecīgi šo atklājumu cena ir augsta. Laiki, kad vidusmēra ienākumi spēja segt indivīda veselības izdevumus nopietnas slimības gadījumā, ir pagājuši. Obligātā veselības apdrošināšanas sistēma ir viens no veidiem, kā valsts iedzīvotājus pasargāt no bankrota medicīnisku rēķinu dēļ. Novēroju, ka šeit cilvēki vairāk investē savā veselībā, regulāri nodarbojoties ar sportu un rūpējoties par samērīgu uzturu.”

Starta kapitāls

“Mans starta kapitāls bija Eiropas Savienībā atzīts ārsta diploms, labas vācu valodas zināšanas, praktiskas iemaņas statistikā un programmēšanā. Ar to ir gana, lai startētu darba tirgū un konkurētu par vietu universitātes slimnīcā, jo rezidentūras vietu skaitu un sadalījumu Šveicē nosaka tirgus principi, un es esmu darba ņēmējs, tādējādi arī pats atbildu par savu tālāko izglītību un karjeras attīstību. Tas nozīmē arī to, ka uzņemos likumisku atbildību par ārstēšanā pieļautajām kļūdām.

Šveice ir viena no Eiropas valstīm, kur neirologa specialitātes iegūšanai nepieciešami vismaz seši gadi. Šo laiku veido pieredze neiroloģijas stacionārā un ambulatorā pieņemšanā. Papildus jānokārto pārbaudes speciālizmeklējumos (divos no četriem): elektroencefalogrāfija (vismaz 800 EEG izmeklējumu), elektroneiromiogrāfija (vismaz 500 ENMG izmeklējumu), neirosonogrāfija (vismaz 500 izmeklējumu) vai polisomnogrāfija. Tam visam cauri vijas vēl desmitiem mazāku prasību, piemēram, konferenču apmeklēšana. Kad visi nosacījumi izpildīti, varu kārtot neiroloģijas sertifikāta gala pārbaudījumus.”

Foto: No Klāva Renerta albuma

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2020. gada jūlija numurā

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Daru ar patiku. Vai visu mūžu — nezinu

    Ģimenes ārste LĪGA BĪLĀNE savu praksi Saldus novada Lutriņu pagasta centrā atvēra pirms pusotra gada. Cenšas strādāt citādi, nekā pacientiem bija ierasts: atsevišķa telpa ārsta sarunai ar pacientu, skaidrāk novilkta robeža starp laiku pacientiem un laiku sev. Dakterei viņas darbs tiešām patīk, taču nākotnes skatījums ir skaudri reālistisks. Lasīt visu

  • Sasniegt maksimumu. Asociētā profesore DACE ZAVADSKA, bērnu infektoloģe

    Pediatre, bērnu infektoloģe DACE ZAVADSKA jau vairākus gadus vada Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centru, ir Latvijas Bērnu infektologu biedrības viceprezidente un Latvijas Infektologu un hepatologu biedrības biedre. Paralēli šiem pienākumiem izglīto topošos ārstus Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedrā. Pārliecināta, ka ir savā vietā gan slimnīcā, gan Stradiņa universitātē, taču dzīvi nespēj iedomāties bez praktiskā ārstes darba. Lasīt visu

  • Vai varianti ir? Variantu nav! Dr. NELLIJA LIETUVIETE

    Šovasar RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Ginekoloģijas klīnika nosvinēja desmit gadu jubileju. Šajos gados palīdzība sniegta vairāk nekā 50  tūkstošiem sieviešu un veikts vairāk nekā 35 tūkstoši operāciju. Par to, kāda ir neredzamā “bilance”, — klīnikas vadītāja, ginekoloģe un dzemdību speciāliste Dr. NELLIJA LIETUVIETE. Lasīt visu