Dzīvesveida izmaiņas var mazināt hroniskas nieru slimības risku
Aktīva dzīvesveida izvēle, piemēram, dārzeņu ēšana, fiziskās aktivitātes un smēķēšanas atmešana, var samazināt hroniskas nieru slimības risku, vēsta jauns pētījums, kurš veikts Zviedrijas Karolinskas institūtā un Austrālijas Grifita universitātē.
Lai novērtētu pierādījumu konsekvenci, kas saistīta ar mofificējamiem dzīvesveida faktoriem un hroniskas nieru slimības attīstību, tika meklēti pētījumi MEDLINE, Embase un CINAHL datubāzēs līdz 2019. gada jūnijam. Pētījumā tika iekļauti kohorta pētījumi, kuros analizēja pieaugušos bez hroniskas nieru slimības pētījuma sākumā un analizēja dzīvesveida iedarbību (diēta, fiziskās aktivitātes, alkohola lietošana un tabakas smēķēšana). Primārais iznākums bija hroniska nieru slimība (eGFR <60 ml / min uz 1,73 m2). Sekundārie iznākumi bija citi hroniskas nieru slimības rādītāji: RRT, GFR samazināšanās un albuminūrija.
Tika identificēti 104 pētījumi ar kopējo dalībnieku skaitu 2 755 719. Pētnieki secināja, ka lielāka kālija uzņemšana ar uzturu, ir saistīta ar ievērojami zemākām hroniskas nieru slimības attīstības izredzēm (OR= 0,78; 95% TI [0,65 - 0,94]), tāpat kā lielāka dārzeņu uzņemšana (OR =0,79; 95% TI [0,70 - 0,90]). Savukārt lielāka sāls uzņemšana ir saistīta ar ievērojami paaugstinātām hroniskas nieru slimības attīstības izredzēm (OR=1,21; 95% TI [1,06 - 1,38]). Starp fiziski aktīvajiem arī retāk novēroja hroniskas nieru slimības attīstību, salīdzinot ar mazkustīgajiem (OR=0,82; 95% TI [0,69 - 0,98]). Pašreizējiem un bijušajiem smēķētājiem bija ievērojami lielākas hroniskas nieru slimības attīstības izredzes, salīdzinot ar nekad nesmēķētājiem (OR= 1,18; 95% TI [1,10- 1,27]). Salīdzinot ar alkohola nelietošanu vispār, mērens alkohola patēriņš ir saistīts ar samazinātu hroniskas nieru slimības attīstības risku (RR=0,86; 95% TI [0,79 - 0,93]). Šīs saistības bija konsekventas, bet pierādījumi galvenokārt bija ar zemu vai ļoti zemu noteiktību. Sekundāro iznākumu rezultāti bija līdzīgi primārajam iznākumam.
Pētnieki secina, ka pētījuma rezultātā ir identificēti modificējamie riska faktori, kurus izmainot var aizkavēt hroniskas nieru slimības attīstību sabiedrībā, tos var izmantot gan sabiedrības informēšanai, gan klīniskajā praksē.
AVOTS: Kelly JT, Su G, Zhang L, et al. Modifiable Lifestyle Factors for Primary Prevention of CKD: A Systematic Review and Meta-Analysis. Journal of the American Society of Nephrology, 2020; ASN.2020030384.
-
Covid-19 rezultātā radies nieru bojājums ir saistīts ar augstākiem mirstības rādītājiem slimnīcā
Daudziem pacientiem ar apstiprinātu Covid-19 attīstās arī nieru bojājums vai akūta nieru trauma. Pētnieki analizēja incidenci, riska faktorus un prognozi pacientiem ar Covid-19 un akūtu nieru bojājumu. Lasīt visu
-
Pēctransplantācijas cukura diabēts un ar to saistītās problēmas
Raksta mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar samērā maz diskutētu problēmu — pēctransplantācijas cukura diabētu (PTCD) pacientiem pēc nieres transplantācijas (NT), tā riska faktoriem, diagnostiskajiem kritērijiem un ārstēšanas iespējām. Vēlamies prezentēt dažus Latvijā iegūtus datus pētījumā par PTCD sastopamību un riska faktoriem. Lasīt visu
-
Mikroalbuminūrija. Kāpēc tik svarīga?
Pirmie pētījumi mikroalbuminūrijas jomā pieder izcilam amerikāņu diabēta pētniekam Harijam Kīnam (Harry Keen, 1. attēls), kurš pirms vairāk nekā 50 gadiem publicēja pirmos rakstus par mikroalbuminūriju. [1; 2] 1984. gadā trīs pētnieki — Gian Carlo Viberti, Hans–Henrik Parving un Carl Eric Mogensen (2. attēls) sasaistīja cukura diabētu un mikroalbuminūrijas attīstību. Lasīt visu
-
Cukura diabēts un insulīna rezistence ir nozīmīgi priekšlaicīgas koronārās sirds slimības riska faktori sievietēm
Kohorta pētījumā ar 28 024 sievietēm secināja, ka cukura diabēts un insulīna rezistence ir nozīmīgi riska faktori koronārās sirds slimības (KSS) attīstībā. Lasīt visu
-
Metformīna lietošana samazina nāves risku pacientiem ar Covid-19 un cukura diabētu
Metformīna lietošana pirms Covid-19 diagnozes ir saistīta ar trīskārtīgu mirstības samazināšanos Covid-19 pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu. Cukura diabēts ir nozīmīgs riska faktors Covid-19 komplikāciju attīstībai. Lasīt visu
-
Par ārkārtas situācijas turpināšanu varētu lemt pēc "luksafora principa"
Pēc 7. februāra par ārkārtas situācijas virzību varētu lemt pēc “luksofora principa”, nosakot konkrētus saslimstības rādītājus, proti, pirmā iespēja lemt par pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu būtu, ja 14 dienās tiktu reģistrēti ne vairāk kā 200 jauni saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Lasīt visu