Dzīvesveida izmaiņas var mazināt hroniskas nieru slimības risku

Doctus . | 2020. gada 3. septembris

Aktīva dzīvesveida izvēle, piemēram, dārzeņu ēšana, fiziskās aktivitātes un smēķēšanas atmešana, var samazināt hroniskas nieru slimības risku, vēsta jauns pētījums, kurš veikts Zviedrijas Karolinskas institūtā un Austrālijas Grifita universitātē.

Lai novērtētu pierādījumu konsekvenci, kas saistīta ar mofificējamiem dzīvesveida faktoriem un hroniskas nieru slimības attīstību, tika meklēti pētījumi MEDLINE, Embase un CINAHL datubāzēs līdz 2019. gada jūnijam. Pētījumā tika iekļauti kohorta pētījumi, kuros analizēja pieaugušos bez hroniskas nieru slimības pētījuma sākumā un analizēja dzīvesveida iedarbību (diēta, fiziskās aktivitātes, alkohola lietošana un tabakas smēķēšana). Primārais iznākums bija hroniska nieru slimība (eGFR <60 ml / min uz 1,73 m2). Sekundārie iznākumi bija citi hroniskas nieru slimības rādītāji: RRT, GFR samazināšanās un albuminūrija.

Tika identificēti 104 pētījumi ar kopējo dalībnieku skaitu 2 755 719. Pētnieki secināja, ka lielāka kālija uzņemšana ar uzturu, ir saistīta ar ievērojami zemākām hroniskas nieru slimības attīstības izredzēm  (OR= 0,78; 95% TI [0,65 - 0,94]), tāpat kā lielāka dārzeņu uzņemšana (OR =0,79; 95% TI [0,70 - 0,90]). Savukārt lielāka sāls uzņemšana ir saistīta ar ievērojami paaugstinātām hroniskas nieru slimības attīstības izredzēm (OR=1,21; 95% TI [1,06 - 1,38]). Starp fiziski aktīvajiem arī retāk novēroja hroniskas nieru slimības attīstību, salīdzinot ar mazkustīgajiem (OR=0,82; 95% TI [0,69 - 0,98]). Pašreizējiem un bijušajiem smēķētājiem bija ievērojami lielākas hroniskas nieru slimības attīstības izredzes, salīdzinot ar nekad nesmēķētājiem (OR= 1,18; 95% TI [1,10- 1,27]). Salīdzinot ar alkohola nelietošanu vispār, mērens alkohola patēriņš ir saistīts ar samazinātu hroniskas nieru slimības attīstības risku (RR=0,86; 95% TI [0,79 - 0,93]). Šīs saistības bija konsekventas, bet pierādījumi galvenokārt bija ar zemu vai ļoti zemu noteiktību. Sekundāro iznākumu rezultāti bija līdzīgi primārajam iznākumam.

Pētnieki secina, ka pētījuma rezultātā ir identificēti modificējamie riska faktori, kurus izmainot var aizkavēt hroniskas nieru slimības attīstību sabiedrībā, tos var izmantot gan sabiedrības informēšanai, gan klīniskajā praksē.

 

AVOTS: Kelly JT, Su G, Zhang L, et al. Modifiable Lifestyle Factors for Primary Prevention of CKD: A Systematic Review and Meta-Analysis. Journal of the American Society of Nephrology, 2020; ASN.2020030384.

Uz augšu ↑