Hibrīda modelis augstākajā medicīniskajā izglītībā

Covid–19 pasaulei licis pielāgoties, pārkārtoties. Uz jautājumiem, kādas pārmaiņas gaidāmas augtākajā medicīniskajā izglītībā, atbild Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes prodekāns doc. INGUS SKADIŅŠ.

Kas mainīsies septembrī, 2020./21. akadēmiskajā gadā?

Pārmaiņas noteikti būs, pakāpeniski iesim uz jaukto jeb hibrīda tipa izglītības modeli. Proti, saturs, ko var apgūt gan klātienē, gan attālināti. Klātienē — praktiskās nodarbības, lai iegūtu nepieciešamās kompetences, taču daudz lielākā proporcijā e–studijas, izmantojot tiešsaistes rīkus: ZoomPanopto, attālināto eksāmenu vadības platformu Respondus Monitor.

Krietni vairāk nekā līdz šim pirmajos divos studiju gados un daļēji arī trešajā gadā var realizēt teorijas apskatu tiešsaistē, 4.—6. studiju gadā proporcija nosveras par labu klātienei, taču atsevišķas nodarbības iespējams novadīt arī tiešsaistē.

Noteikti jādomā, vai Covid–19 periods nav devis labu mācību, lai arī nākotnē domātu par e–eksāmeniem, e–kolokvijiem. Tāpat studentu pētniecisko darbu, maģistra darbu aizstāvēšana var notikt tiešsaistē. Studentu zinātniskās konferences var organizēt tiešsaistē, turklāt ar labiem panākumiem.

No savas pieredzes varu teikt, ka virtuālā konferencē kā žūrijas komisijas loceklim man bija sajūta gandrīz kā klātienē: blakus tiešsaistē kolēģi, kas izvērtē darbus, redzam arī studentu labi sagatavotās prezentācijas, studentam ir iespēja uzdot jautājumus un saņemt atbildes. Turklāt nav ierobežojošā faktora — telpu ietilpības, tāpēc konferenci var apmeklēt vairāk dalībnieku.

Bet vai nav tā, ka medicīnā vislabākais pasniedzējs tomēr ir pacients?

Jā, pacients ir labākais veids, kā mācīties, taču izglītībā arvien vairāk būs jādomā par mācībām citos veidos: ar videomateriāliem, simulētiem pacientiem. Labs piemērs ir klīniskās aprūpes pamatu kurss, kurā Medicīnas tehnoloģiju un informācijas centrs studentiem bija sagatavojis speciālas paciņas injekcijām, katetra ievadīšanai un tā tālāk. Docētājs Zoom platformā rādīja, kā veikt manipulāciju, un students to atkārtoja. Vai arī docētājs rādīja un studenti atbildēja: pasniedzējs dara pareizi vai ne.

Cik daudz un kādi attālinātās izglītības materiāli kopš marta radīti?

Mums jau iepriekš bija izveidota bāze, pamats, eksperimentāli izmēģinājumi ar lekcijām, semināriem, nodarbībām tiešsaistē. Divos mēnešos, kopš Rīgas Stradiņa universitāte pārgāja uz attālinātām studijām, notika vairāk nekā desmittūkstoš virtuālo nodarbību un konsultāciju. Medicīnas studentiem radīts vairāk nekā tūkstoš jaunu videomateriālu, kuros redz manipulāciju vai ķīmisko reakciju, vai citas studiju procesā noderīgas lietas. Tagad videolekcijas ir 95 %, nākotnē visas lekcijas varētu būt videoformātā. Dienā 300—350 Zoom pieslēgšanās, no rīta līdz vēlam vakaram.

Un neredzamais darbs, lai attālinātās mācības noritētu gludi?

Milzu neredzamo darbu paveica Rīgas Stradiņa universitātes IT departaments, kas jau no pirmajām ārkārtas situācijas dienām izglītoja par elektroniskajiem rīkiem: kā efektīvāk strādāt ar ZoomPanopto. Pirmajās nedēļās ik dienu pieslēdzās ap 160 docētāju, vēlāk paši docētāji dalījās pieredzē, kā uzbūvējuši e–studijas, kam jābūt obligāti, kādai jābūt komunikācijai ar studentiem. Lielu artavu deva arī Pedagoģiskās izglītības centrs — kā no pedagoģiskā skatpunkta veidot attālinātās mācības, jo mums visiem tas tomēr bija kas jauns.

Pirmo reizi sestā studiju gada valsts pārbaudījums notika attālināti. Kā studentiem veicās?

Kopš aprīļa esam savā rīcībā ieguvuši Respondus Monitor LockDown Browser, ko izmantojam visos attālinātajos pārbaudījumos: semestra pārbaudījumos, eksāmenos. Kulminācija bija sestā studiju gada valsts pārbaudījums. Piedalījās 330 studenti, nevienam nebija tehnisku problēmu.

Klīniskās situāciju interpretācijas, kas šajā eksāmenā agrāk notika aci pret aci ar pacientu, šogad bija izveidotas kā situāciju uzdevumi. E–studijās students sev paredzētājā eksāmena laikā atvēra situāciju uzdevumu un kopā ar komisiju Zoom platformā diskutēja. Jā, studentam nebija jāievāc anamnēze un citi dati no pacienta slimības vēstures, bet bija jāparāda, kā spēj kritiski izvērtēt objektīvos, rentgenoloģiskos un citus izmeklējumus, jāspēj atbildēt uz komisijas jautājumiem, jānosaka diagnoze, jāsniedz izmeklēšanas un ārstēšanas taktika.

 

Foto: no RSU arhīva

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2020. gada septembra numurā

Uz augšu ↑
  • Smagais jaunā ārsta atbildības vieglums

    Vērtēšanas sistēmas pamats izglītībā ir pieļauto kļūdu daudzums. Nevis tas, cik daudz pareizu atbilžu esi sniedzis, bet tas, cik esi aizšāvis garām. Ja ir viena kļūda — esi teicamnieks. Ja trīs kļūdas, tad jau vairs tikai labinieks. Tās ir tikai trīs kļūdas! Sanāk, ka kļūdas diskreditē visu, ko esi teicis pareizi. Lasīt visu

  • Izkāpt no (dis)komforta zonas

    Pirmais cilvēks pasaulē, kurš airu laivā pievārēja Kluso okeānu — latvietis Kārlis Bardelis —, par izkāpšanu no komforta zonas saka: “Kāpēc jākāpj no tās ārā? Kāpēc jāaicina izkāpt? Ir vienkārši jāatrod tā!” Piedzīvojumā, jaunos mērķos, jaunās interesēs, sevis izaicināšanā. Sarežģītās operācijās. Par to trīs ārstu stāsti. Lasīt visu

  • Mīlestība, kas nepāriet. Otorinolaringoloģe GUNTA SUMERAGA

    Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ausu, kakla un deguna ārste GUNTA SUMERAGA intervijā atzīst, ka viņai ir ļoti paveicies, jo patīk viss, ko dara. Patīk operēt, patīk mācīt studentus un rezidentus, patīk mācīties pašai. Lasīt visu