Viedierīces 21. gadsimta spožums un posts

Galvassāpes, sāpes mugurā, roku tirpšana, acu asarošana — simptomi, ar kuriem pacients bieži dodas uz ģimenes ārsta kabinetu pēc palīdzības. Šobrīd izteikti pieaugušas sausās acs sindroma izpausmes un redzes pasliktināšanās gadījumi.

Iespējams, varam vainot Covid–19 un biežāku laika pavadīšanu pie datora, taču rūpes par veselību jāturpina arī pandēmijas apstākļos, atceroties par profilaksi gan pieaugušajiem, gan bērniem, gan arī pašiem mediķiem.

Vai pavadītais laiks pie datora var ietekmēt bērna sekmes?

2016. gadā Taivānā veikts pētījums rāda, ka 5. klases skolēni pie datora, viedtālruņa, planšetes pavada apmēram 16 h nedēļā, pie televizora 10 h nedēļā. Ekrānlaiks vidēji 3,5 h dienā pārsniedz ASV Pediatru akadēmijas rekomendāciju šim vecumam — mazāk par 2 h dienā.

Turklāt atrasta saikne, ka vairāk laika pie dažādiem ekrāniem pavada bērni, kam ir sliktākas sekmes skolā un kam vecāki paši daudz laika pavada viedierīcēs, neapzinoties riskus un nekontrolējot laika daudzumu, cik bērns pavada pie ekrāna. [1]

Vai ārsts ir pasargāts no datorlietotāja redzes sindroma?

Kopā ar pozitīvajām izmaiņām, ko nes jaunākās tehnoloģijas, parādās bažas par ārstu un cita medicīnas personāla acu veselību. Ekrāna ilgstoša izmantošana rada tādus simptomus kā acu nogurums, retāka mirkšķināšana, dedzināšana, kairinājums, izplūdusi redze acu asarošana. Datorlietotāja redzes sindroms (DRT) plaši apraksta sajūtas, kas parādās pēc biežas un ilgstošas ekrāna lietošanas ikdienā.

Pētījumi rāda, ka veselības aprūpes speciālisti ir tieši tādā pašā riska grupā DRS attīstībai kā biroju darbinieki, banku darbinieki, tehnoloģiju speciālisti. Šobrīd visvairāk pēta tieši radiologus — viņu acu veselība no datoriem cieš tikpat ļoti kā IT speciālistiem. [9]

Par ko jāaizdomājas, ja pusaudzis sūdzas par galvassāpēm?

Arvien biežāk pusaudži pie speciālista vēršas ar tādām sūdzībām kā muguras sāpes, sāpes plecos un galvassāpes. Paralēli fiziskā ķermeņa sūdzībām pagarinās arī pie TV pavadītais laiks, spēlējot datorspēles vai citādi pavadot laiku ekrānos. Mehānisms, kāpēc attīstās sāpes galvā un mugurā, saistīts ar ilgstošu, saspringtu atrašanos vienā pozā, kas rada izteiktu spriedzi muskuļos, sāpes.

Turklāt nav starpības, vai tā ir ilgstoša TV skatīšanās vai sarakste ar draugiem tālruņa lietotnēs. [10]

Medicīnas students un dators — kāda ir acu veselība?

Lielākā daļa medicīnas studentu dienā pie datora pavada vismaz 2—3 h, tādējādi viņiem ir lielāks risks datorlietotāju redzes sindroma (computer vision syndrome, CVS) attīstībai, vēsta pētījums par Nepālas studentiem. Tāpat lielākajai daļai studentu ekrāns darba laikā ir acu līmenī, taču risku CVS attīstībai var mazināt, uz ekrānu skatoties vairāk no augšas, ekrānam atrodoties zem acu līmeņa. Tāpat simptomi mazinās, ja mācību laikā ņem pauzes, biežāk mirkšķina plakstiņus.

Tikai piektdaļa Nepālas medicīnas studentu līdz šim zināja par CVS, un tikai ceturtdaļa ikdienā ievēro vēlamo attālumu no datora ekrāna. Studenti, kas tika izvēlēti acu apskatei klātienē, visbiežāk sūdzējās par galvassāpēm, sauso acu sindromu. Trešdaļai studentu konstatēja miopiju. [2] Citā pētījumā par medicīnas studentiem secināts, ka sauso acu sindroms biežāk attīstās sievietēm, kontaktlēcu nēsātājiem, studentiem ar augstāku psiholoģiskā stresa rādītāju. [7]

Internets un televīzija — labas redzes un optimāla svara bieds?

Jau pirms desmit gadiem veiktā pētījumā vēstīts par sekām, ko rada ilgstoša TV un datora izmantošana. Šis mazkustīgais dzīvesveids īpaši bīstams ir bērniem. Ir atrasta saikne, ka izklaides pie TV un datora ekrāniem vairāk nekā trīs stundas, miegs 5—7 stundas vai mazāk (rekomendēto 9 h vietā) ir saistīts ar virssvaru/aptaukošanos vai pasliktinātu redzi, vai abiem. [3]

Covid–19 ietekmējis ekrāna ietekmi uz cilvēku veselību?

Pieaugušie, kas pandēmijas laikā spēja uzturēt samazinātu TV, videospēļu un kopējo interneta lietošanas ilgumu, atzinuši, ka spēj uzturēt labu garīgo un fizisko veselību.

Pēdējie statistikas dati rāda, ka tikai viens no pieciem cilvēkiem Kanādā sociālās distancēšanās laikā ievēro rekomendācijas par nepieciešamo fizisko aktivitāšu daudzumu nedēļā. Pandēmijas periodā interneta lietojums pasaulē no 40 % pieaudzis līdz 60 %.

Šīs tendences rāda, cik svarīgi atcerēties par fiziskajām aktivitātēm, iziešanu svaigā gaisā un nepalielināt pie ekrāna pavadīto laiku, lai neradītu turpmākas psihoemocionālas un fiziskas veselības likstas. [4]

Vai ir starpība, ko lasām — drukātu materiālu vai tekstu ekrānā?

Pētot astenopijas simptomus cilvēkiem ar normālu redzi un līdz šim ar datoriem saistītu redzes traucējumu neesību, atklājies, ka teksta lasīšana viedtālrunī salīdzinājumā ar drukāta krāsaina materiāla lasīšanu fotopiskos apstākļos asociējas ar lielāku acu simptomu iesaisti.

Izplūdusi redze, skatoties uz tekstu, izplūdusi redze tālumā pēc skatīšanās ekrānā, grūtības fokusēties no viena attāluma uz citu, kairinājuma vai dedzināšanas sajūta acīs, sausas acis, nogurušas acis, jutība uz spilgtu gaismu vai diskomforts acīs bija galvenās sūdzības, kas izteiktākas bija pēc viedtālruņa izmantošanas, nevis drukāta teksta lasīšanas. Turklāt simptomi vēl izteiktāki kļūst, ja tekstu viedtālrunī skatās un lasa tumsā. [5]

Cik bieži mirkšķinām, skatoties ekrānā?

Lai noskaidrotu, cik ātri un bieži tiek mirkšķināts acs plakstiņš, divdimensionālai videogrāfiskai analīzei pētnieki izmantoja viedtālruņa fotokameru ar 240 kadriem sekundē.

Desmit dalībnieki skatījās dokumentālu dabas skatu filmu un paralēli tika dokumentētas viņu acs plakstiņu kustības. Vidējais laiks starp divām acs mirkšķināšanas epizodēm bija 7,4 sekundes, 13 mirkšķināšanas reizes minūtē. Acs plakstiņa aizvēršanās ātrums bija 93 mm/sekundē. [6]

Kāds ir optimālais attālums no datora ekrāna?

Datora ekrāna novietojums var ietekmēt veselības stāvokli — kakla, galvas pozas radīts muskuļu saspringums, acu diskomforts un ierobežota funkcija ilgstošas ekrāna izmantošanas dēļ neatbilstīgā attālumā. Pieņemts, ka ekrāna centram jāatrodas 15—25º zem acu līmeņa. Svarīgs arī atstatums no datora. Rekomendācijas dažādos avotos atšķiras: no 30 cm līdz ⅓ no attāluma, kādā cilvēks spēj ekrānā identificēt burtus.

Gan pārāk tuvu, gan pārāk tālu novietots ekrāns ilgtermiņā var būt iemesls dažādu acu simptomu attīstībai. Tiek rekomendēts, ka datora monitors jātur 52—73 cm no acīm, lai neattīstītos tādi simptomi kā izplūdusi redze, acu sausums, karinājums, galvassāpes. [11]

Vai mākslīgās asaras sausās acs sindroma gadījumā jāatvēsina?

Auksti, no ledusskapja ņemti acu pilieni bieži tiek izrakstīti gadījumā, ja ir okulāras alerģiskas reakcijas, lai pastiprinātu atvieglojuma efektu. Ļoti bieži tā rīkojas arī mākslīgo asaru gadījumā, lai atvieglotu sausās acs sindroma simptomus.

Tomēr zinātniski pierādīta atšķirība starp istabas temperatūras un atvēsinātiem mākslīgo asaru pilieniem nav atrasta, tāpēc šādai rekomendācijai nav pamatojuma. [8]

________________________________________________

Literatūra

  1. Chang F-C, et al. Computer/Mobile Device Screen Time of Children and Their Eye Care Behavior: The Roles of Risk Perception and Parenting. Cyberpsychology, Behavior And Social Networking, 2018; 21(3): 179–186.
  2. Kharel Sitaula R, Khatri A. Knowledge, Attitude and practice of Computer Vision Syndrome among medical students and its impact on ocular morbidity. Journal Of Nepal Health Research Council, 2018; 16(3): 291–296.
  3. Bener A, et al. Obesity and low vision as a result of excessive Internet use and television viewing. International Journal Of Food Sciences And Nutrition, 2011; 62(1): 60–62.
  4. Colley RC, Bushnik T, Langlois K. Exercise and screen time during the COVID-19 pandemic. Health reports, 2020; 31(6): 3–11. doi:10.25318/82-003-x202000600001-eng.
  5. Antona B, et al. Symptoms associated with reading from a smartphone in conditions of light and dark. Applied Ergonomics, 2018; 68: 12–17.
  6. Godfrey KJ, et al. Analysis of Spontaneous Eyelid Blink Dynamics Using a 240 Frames per Second Smartphone Camera. Ophthalmic Plastic And Reconstructive Surgery, 2019; 35(5): 503–505.
  7. Hyon JY, Yang HK, Han SB. Dry Eye Symptoms May Have Association With Psychological Stress in Medical Students. Eye & Contact Lens, 2019; 45(5): 310–314.
  8. Bitton E, Crncich V, Brunet N. Does the temperature of an artificial tear affect its comfort? Clinical & Experimental Optometry, 2018; 101(5): 641–647.
  9. Artime Ríos EM, Sánchez Lasheras F, Suarez Sánchez A, Iglesias-Rodríguez FJ, Seguí Crespo MDM. Prediction of Computer Vision Syndrome in Health Personnel by Means of Genetic Algorithms and Binary Regression Trees. Sensors (Basel, Switzerland), 2019; 19(12). doi:10.3390/s19122800.
  10. Torsheim T, et al. Screen-based activities and physical complaints among adolescents from the Nordic countries. BMC Public Health, 2010; 10: 324.
  11. Rempel D, et al. The effects of visual display distance on eye accommodation, head posture, and vision and neck symptoms. Human Factors, 2007; 49(5): 830–838.
Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti