Nozare | Alergoloģija

Medicīnas un farmācijas raksti
Undertaker_bees_1280x720-large

Alerģija pret lapsenēm un bitēm. Anafilaktiskā šoka risks

Amosova K. | Jūlijs 2020

Vasarā daudziem no mums iedzeļ kāds kukainis un nereti tas ir iemesls sāpēm un diskomfortam dzēliena vietā vairākas stundas, tam var pievienoties apsārtums, nieze, pietūkums. Tā ir normāla reakcija uz kukaiņa dzēlienu, tomēr dažiem cilvēkiem ir alerģija pret kukaiņu indi un reakcija pēc dzēliena var būt daudz nopietnāka. Lasīt visu

18bbf5ccb8a6aa78ca8c96b19b8c887c-1188x668--large

Atopiskais dermatīts zīdaiņiem. Saistība ar maisījuma izvēli vai mātes uzturu

Gaidule–logina D., Cīrule I. | Jūlijs 2020

Atopisks dermatīts (AD; atopiska ekzēma, neirodermīts, neirodermatīts, endogēna ekzēma) ir iekaisīga, hroniska vai hroniski recidivējoša ādas slimība, kam raksturīga nieze. Galvenais AD simptoms ir sausa āda — bieži ģimenēs, kuru locekļiem ir arī citas atopiskas slimības (bronhiālā astma un/vai alerģisks rinokonjunktivīts). [1; 17] Lasīt visu

  • Alerģisks rinīts. Izraisītāji un sezonalitāte

    Paudere–logina S. | Marts 2020

    Lasīt visu

  • Negaidīts pavērsiens infekcijas ārstēšanā

    Kostjukeviča E., Frīdvalde A. u.c. | Novembris 2019

    S. pneumoniae — biežāko sadzīvē iegūtas pneimonijas izraisītāju mūsdienās — pirmo reizi siekalu dziedzeru sekrētā 1881. gadā izolēja Luijs Pastērs, bet S. pneumoniae ierosinātās infekcijas antibakteriālajā terapijā prevalē penicilīnu grupas medikamenti. Lasīt visu

  • Dažādā atopiju pasaule. Joprojām plaši pētīta

    Bukovskis M., Paudere–logina S. | Marts 2019

    Pēdējās desmitgadēs pieaugusi tādu atopisku slimību kā atopiskais dermatīts, alerģisks rinīts un astma attīstības biežums. Var apgalvot, ka šobrīd vidēji katram piektajam cilvēkam ir kāda alerģiska izpausme. Lasīt visu

  • Alerģijas rudenī. Aktualitāte, profilakse un ārstēšana

    Sebre D. | Oktobris 2018

    Lai gan šķiet, ka alerģijām bagātākais gadalaiks ir pavasaris, nemaz neatpaliek arī rudens. Aukstums, pelējuma sēnīte, rudenī ziedošie augi — tā ir daļa no biežākajiem alergēniem rudens—ziemas periodā. Piedāvājam konspektīvu ieskatu problēmā līdz ar medikamentozas un nemedikamentozas profilakses iespējām. Lasīt visu

  • Alerģisks rinīts. Jaunas saistības, jauni atklājumi

    Paudere–logina S. | Marts 2018

    Šķaudīšana, deguna kņudēšana un tecēšana, acu asarošana — šie biežākie alerģiska rinīta simptomi ievērojami var pasliktināt dzīves kvalitāti, ietekmēt darba, miega un citu svarīgu funkciju kvalitāti. Lasīt visu

  • Atopiskais maršs. No atopiska dermatīta līdz alerģiskam rinītam un bronhiālai astmai

    Amosova K., Aleksejeva E. | Jūnijs 2017

    Aizvien biežāk cilvēkiem attīstās alerģiskas slimības: atopiskais dermatīts (AD), alerģisks rinīts (AR) un bronhiālā astma (BA). Ar alerģiskām kaitēm slimo apmēram 20 % no pasaules iedzīvotājiem. Atopiskā marša koncepcija apraksta alerģisku slimību progresu no AD zīdaiņa vecumā līdz AR un BA lielākam bērnam. [1] Lasīt visu

  • Ieroči alergologa arsenālā

    Aleksejeva E., Amosova K. u.c. | Aprīlis 2016

    Gadu no gada pieaug alerģisko slimību skaits, tās kļuvušas par biežu problēmu jebkura ārsta ikdienā. Šā raksta mērķis ir koncentrēti atspoguļot jaunākās terapijas iespējas un mūsdienu skatījumu alerģisko slimību profilaksē. Lasīt visu

  • Polinoze. Kā ģimenes ārsts var palīdzēt?

    Paudere–logina S., Gintere S. | Marts 2015

    Alerģiskais rinīts ir imūnsistēmas aizsargreakcija pret alergēnu, visbiežāk tie ir ziedputekšņi vai putekļu ērcītes, kas, nokļūstot elpošanas  sistēmas vai acu gļotādā, izraisa iekaisumu. Rakstā uzmanību pievērsīsim sezonālajam rinītam, jo pie durvīm jau klauvē pavasaris — un tāpat arī polinozes nomocīts pacients pie ģimenes ārsta kabineta. Lasīt visu

  • Alerģiskais rinīts. Patoģenēze, diagnostika un ārstēšana

    Vilnīte I., Grīsle I. | Maijs 2014

    Alerģiskais rinīts (AR) ir alergēnu ierosināts deguna gļotādas iekaisums. AR izpaužas ar vienu vai vairākiem simptomiem — aizliktu degunu, izdalījumiem no deguna, niezi un šķaudīšanu. Pēdējos gados konstatēts straujš saslimstības pieaugums, kura iemesls ir arvien pieaugošais atmosfēras piesārņojums, globālā sasilšana, tehnoloģiskais progress. Lasīt visu

  • Jaunākās atziņas par vīrusu ietekmi uz astmas attīstību bērniem

    Berķe L., Aleksejeva E. | Marts 2014

    Astma skar apmēram 300 miljonus cilvēku, tā ir biežākā hroniskā elpceļu slimība bērnu vecumā. Pašreiz valda uzskats, ka astma attīstās, mijiedarbojoties gēnu un vides faktoriem. Iespējams, ka mijiedarbība sākas jau grūtniecības laikā un zīdaiņa periodā, kad dažādu faktoru ietekmē mainās imunitātes nobriešanas process, kas veicina astmas attīstības risku. Lasīt visu

  • Alerģiskās problēmas rudenī

    Sebre D. | Oktobris 2013

    Katrai ģeogrāfiskajai vietai raksturīgs savs dabas ritms. Latvijā mēdz būt izteiktas sezonas. Vasaras reizēm ir jaukas, saulainas, bet dažkārt lietainas un vēsas. Savukārt ziema var atnākt ar izteiktu, skarbu aukstumu. Vasaras laiks sakrīt ar atvaļinājumu periodu, kas cilvēkiem bez reakcijas uz ziedputekšņiem ir atelpas brīdis.  Lasīt visu

  • Jaunākie pētījumi alerģiska rinīta pārvaldībā

    Pildava S., Grīsle I. | Maijs 2013

    Ar alerģisku rinītu slimo aptuveni 40 miljoni amerikāņu, tā izplatība ir apmēram 20%, dati no pētījumiem Skandināvijas valstīs liecina, ka alerģiska rinīta kopējā izplatība vīriešiem ir 15%, bet sievietēm - 14%. Tomēr tā izplatība var mainīties pa valstīm un ģeogrāfiskajiem reģioniem. Alerģiska rinīta pārvaldībā ir trīs būtiskas sastāvdaļas: vides faktoru kontrole un izvairīšanās no alergēniem, farmakoloģiskā terapija un imūnterapija. Šajā rakstā apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par alerģiska rinīta pārvaldības iespējām. Lasīt visu

  • Smagas norises astma bērniem

    Snipe R. | Janvāris 2013

    Astma un citas alerģiskas saslimšanas ir ļoti liela veselības aprūpes problēma, jo skar vairāk nekā 300 miljonus visu vecumu un dažādām etniskām grupām piederošu pacientu visā pasaulē. Lielākajai daļai pacientu ar pastāvīgu vieglas vai vidēji smagas norises astmu slimību iespējams relatīvi labi kontrolēt ar šobrīd pieejamajām ārstēšanas metodēm. Šiem pacientiem ir laba slodzes tolerance, saglabāta normāla plaušu funkcija, nav biežu, smagu uzliesmojumu un astma būtiski neietekmē dzīves kvalitāti. Lasīt visu

  • Polinozes ārstēšanas iespējas

    Aleksejeva E., Pakalne R. | Maijs 2012

    Polinoze ir bieži sastopama alerģiska slimība, ko raksturo paaugstināta jutība pret ziedputekšņiem, tā var skart deguna un acu gļotādu, veicinot alerģiska rinīta (AR) un konjunktivīta attīstību. Slimība novērojama gan pieaugušajiem, gan bērniem, tās izplatība turpina pieaugt visā pasaulē, īpaši attīstītajās valstīs. Zināms, ka ar AR pasaulē slimo aptuveni 500 miljoni cilvēku. Lielbritānijā un ASV ar polinozi slimo vidēji katrs ceturtais iedzīvotājs, biežāk novēro bērniem (pat 40%). Lielai daļai pacientu slimība noris smagā formā, nopietni ietekmējot ikdienas aktivitātes un dzīves kvalitāti. [1] Lasīt visu

  • Aspirīna astma

    Grīsle I. | Decembris 2011

    Saskaņā ar Globālās iniciatīvas astmas ārstēšanas (GINA) vadlīnijām [1] 4–28% pieaugušo astmas pacientu aspirīns un citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSPL) var izraisīt bronhiālās astmas uzliesmojumus. Šo klīnisko sindromu sauc par aspirīna inducēto astmu (AIA), un tās pamatā ir arahidonskābes metabolisma traucējumi, kas rada cistenilleikotriēnu pārprodukciju. Gandrīz pusei AIA norise ir smaga, tāpēc nepieciešama savlaicīga diagnostika un ārstēšana. Pacientiem būtu jāsniedz rakstiski ieteikumi par aizliegtajiem NSPL un atļautajiem alternatīvajiem medikamentiem. Lasīt visu

  • Bronhiālā astma bērniem – akūts stāvoklis, ārstēšanas taktika

    Ozola L., Aleksejeva E. | Maijs 2011

    Mūsdienās no astmas cieš vairāk nekā 300 miljoni cilvēku. Tā ir biežāk sastopamā hroniskā slimība bērnu vecumā. [1] Lai pievērstu sabiedrības, arī ārstu un valdības pārstāvju uzmanību šai problēmai, ik gadu maija pirmajā otrdienā pasaulē tiek atzīmēta Astmas diena, ko rīko Pasaules Astmas iniciatīvas organizācija (GINA – Global Initiative for Asthma). Šajā rakstā aplūkoti vairāku vadlīniju ieteikumi akūtas astmas ārstēšanā pacientiem bērnu vecumā. Lasīt visu

  • Alerģisks rinīts – diagnostika un ārstēšana

    Puriņa S. | Aprīlis 2011

    Alerģisks rinīts (AR) ir alergēnu ierosināts deguna dobuma gļotādas iekaisums. AR izpaužas ar vienu vai vairākiem simptomiem: aizliktu degunu, izdalījumiem no deguna, niezi, šķaudīšanu. AR klīniskās izpausmes parasti labi pazīstamas gan ārstiem, gan pacientiem, taču ne vienmēr diagnostika ir viegla. Tāpēc šajā rakstā galvenokārt raksturota AR diagnostika un ārstēšana. Lasīt visu

  • Primārie un alerģiskie kontaktdermatīti un to ārstēšana

    Ambrosova J., Mikažāns I. | Marts 2011

    Kontaktdermatīts ir vispopulārākā profesionālā slimība ar milzīgu nozīmi gan indivīdam, gan sabiedrībai. Alerģiskā kontaktdermatīta diagnosticēšanā ārstiem nepieciešama pacietība, augsts profesionālo zināšanu līmenis un asa uztvere - īpaši, lai noteiktu šīs alerģijas cēloni. Rakstā galvenokārt aplūkoti primāri un alerģiski kontaktdermatīti un to ārstēšana. Lasīt visu

  • Astma

    Puķe E., Dansone G. | Augusts 2010

    Astmas menedžments vienlaikus ir vienkāršs un grūts uzdevums. Vienkāršs, jo lielai daļai pacientu simptomu kontroli var sasniegt viegli, vadoties pēc skaidri definētām vadlīnijām. Grūts, jo astma ir mutifaktoriāla slimība: vienmēr ir pacienti, kam optimālu kontroli sasniegt neizdodas, jo līdzīgi kā ar daudzām hroniskām slimībām vēl joprojām runājam par kontroli, nevis izārstēšanu. Pētījumiem astmas lauciņā raksturīga tematiska daudzveidība, kas daļēji aplūkota arī šajā literatūras apskatā. Lasīt visu

  • Alerģiskais kontaktdermatīts pret hennas tetovējumu

    Ķīsis J., Zvejniece R. | Februāris 2010

    Ādas krāsošana ar hennu ir ļoti sena tradīcija daudzās pasaules valstīs, dažās zemēs tā tiek piedāvāta arī tūristiem. Pēdējos gados Rietumu kultūrā jauniešiem arvien populārāki kļūst tetovējumi. Rakstā ieskats par hennu, tās kombinācijām un alerģisko bīstamību, ko pārliecinoši rāda trīs klīniskie gadījumi. Lasīt visu

  • H1-antihistamīni: aizmirsta vēsture un jaunākās tendences klīniskajā praksē

    Bukovskis M. | Janvāris 2010

    Pirmo substanci ar antihistamīnu aktivitāti atklāja Buvē un Stoubs 1937. gadā. Klīniskajā praksē pirmos H1-antihistamīnus - fenbenzamīnu, pirilamīnu, tripelēnamīnu un difenhidramīnu - ieviesa pagājušā gadsimta 40. gados. Pirmās paaudzes H1-antihistamīni nav pietiekami labi izpētīti pacientiem ar alerģiskām slimībām. Iepriekšējie pētījumi neatbilst mūsdienu standartiem. Toties otrās paaudzes antihistamīnu efektivitāte alerģiska rinīta un hroniskas nātrenes ārstēšanā ir labi pierādīta. Lasīt visu

  • Vienotā elpceļu slimība

    Puriņa S. | Maijs 2009

    Alerģiskā rinīta (AR) asociācija ar astmu ir labi zināma – līdz pat 50% dažādu autoru pētījumos, savukārt astmas pacientiem alerģisko rinītu atrod vairāk nekā 80% gadījumu. [1] Tāpat arī alerģiskā rinīta pacientiem, kam konstatē paaugstinātus bronhu reaktivitātes rādītājus, ir lielāks astmas attīstības risks. Pacientam ar AR ir trīs reizes lielāks astmas risks nekā vispārējā populācijā. Augšējo elpceļu alerģisks iekaisums ietekmē apakšējos elpceļus un vice versa. Lasīt visu

Alergoloģija

Pierakstīties jaunumiem

Nozares