Sabiedrības raksti | Aizraušanās un vaļasprieki

  • Daktere, kas glezno mūziku

    Pierasts, ka ārstu kabinetos sienas ir baltas un kailas, visapkārt tikai pats nepieciešamākais, lai veiktu tiešos pienākumus. Taču Krāslavas ģimenes ārstes MARINAS PROCEVSKAS kabinetā acis neviļus aiz-klejo pie koši sārtajām magonēm gleznā vai klusās dabas. Šeit ir mierīgi, droši, mājīgi. Lasīt visu

  • Vai pie skaistuma tiešām pierod?

    „Vari skriet no rīta līdz vakaram un neredzi, ko esi pa dienu izdarījis,” saka DAINA RANDE sarunas sākumā, omulīgajā dārza mājā iededzinot sveces uz lielā galda un laipni piedāvājot kafiju un Valda gatavotās lašmaizītes. „Lielākais sliktums – pie skaistuma pierod,” atzīst VALDIS RANDE, bilstot, ka paša dārzs, ieraugot citu iekoptos, jau vairs nešķiet skaists. Kad devušies pie mazmeitas uz vasaras nometni aiz Talsiem, tur, pastaigājoties pa skaisto dārzu, meita teikusi: „Tēti, mūsējais dārzs nemaz nav sliktāks!” „Mēs tik ārkārtīgi apzinīgi visu darām! Gribas, lai būtu perfekti, lai patiktu pašiem. Un, kad atbrauc viesi un saka – cik pie jums ir mājīgi, cik viss ir pārdomāts! – mēs smaidām,” smej Daina. „Divas profesijas – mediķa un pedagoga – varbūt kopā to pedantiskumu veido,” min dzīvesbiedrs. Lasīt visu

  • Labs mediķis ir tas, kurš dzied

    “Kad redzi, ka koris dziedot lido, tad ir īsti svētlaimīga sajūta. Tad ir feini, tad tu arī pats lido,” tā saka P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kora Stradiņi ilggadējais diriģents JEVGEŅIJS AUGUSTINOVIČS. Lasīt visu

  • Nebijušu sajūtu un piedzīvojumu meklējumos

    „Starta laukumā mudž cilvēki ar lukturīšiem, ķiverēm, kompasiem, kuri drudžaini smērē sviestmaizes, lej ūdeni plastmasas maisos un pieber klāt aizdomīgus pulverīšus, ieziež pēdas ar zīdaiņu dupšu ziedi, apļo rokas un staipa kājas, izmisīgi steidz vēl kaut ko pieskrūvēt velosipēdam, īsāk sakot – gatavojas startam piedzīvojumu sacīkstēs. Pakrūtē kņud vairāk nekā pirms anatomijas eksāmena. Klausoties laika prognozes „ilgstoša lietus un vietām slapja sniega” solījumus, kārtējo reizi jautāju sev: kam man tas viss? Un nozvēros – pēdējo reizi! Bet tad atskan starta šāviens, komandas ar gavilēm dodas uz priekšu, drudzis beidzas, un sākas nezināmais piedzīvojums. Nav zināms, cik stundas tas ilgs, cik spēka prasīs, cik sajūsmas un sāpju sagādās. Zināms vien, ka būs grūti, būs aizraujoši un skaisti,” stāstu par savu vaļasprieku iesāk Rīgas Dzemdību nama ginekoloģe VITA ZAČESTA. Lasīt visu

  • Kam vajadzīgs pusdzīvs, slims dakteris?

    Pie savas sarunu biedrenes MONTAS VASILES ierodos vakarā ap pusdesmitiem, ar vēl slapjiem matiem tieši pēc baseina. Mēs runāsim par ziemas priekiem, atbilstošs ir arī cienasts – našķējamies ar saldējumu. „Kādu karstu tēju pēc baseina?” savā dedzīgajā aizrautībā smejas Monta. Viņa ir ausu, kakla un deguna ārste Liepājā. Un viņai pieder teorija, ka vīrusus nevis jāizsilda, tuntulējoties zem siltas segas un dzerot karstu tēju, bet gan jāizsaldē. Tā viņa dara pati un tā audzināti viņas bērni: Madara (17 gadi) un Pauls (16). Viņi nav dzēruši nevienu tableti, toties, jau mazi būdami, ziemā pliki briduši jūrā un kopā ar mammu nu jau gadus sešus nododas slēpošanas un snovborda priekiem. Tādas ir šīs ģimenes ziemas. Par to arī saruna. Žēl, ka rakstītajam vārdam nav iespējams pievienot skaņas celiņu – Montas emocijas būtu vērts dzirdēt! Lasīt visu

  • Pārlapojot Tērbatas medicīnas doktoru disertācijas Farmakoloģija 19. gadsimtā

    Tērbatas universitāte 19. gadsimtā bija pazīstams medicīniskās izglītības un zinātnes centrs Baltijā. Viens no tās pirmajiem medicīnas profesoriem bija Rīgā dzimušais Martīns Ernsts Stikss, kurš darbojās šajā mācību iestādē no 1802. līdz 1826. gadam. Viņš sarakstīja vairākas grāmatas un rakstus par terapiju un zālēm, to vidū par iespēju aizstāt hinīnu ar vietējiem augiem. [1] Doktorandu izcelsmes areāls universitātē bija samērā plašs. Viņu vidū – pārstāvji no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Krievijas. Raksts sniedz nelielu ieskatu 19. gadsimta sākumā un vidū Tērbatā aizstāvētajās medicīnas doktoru disertācijās. Lasīt visu

  • Džemma Skulme. Ārsta portrets

    Ja māksliniecei un Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācijas bijušajai patronesei DŽEMMAI SKULMEI ar vārdiem būtu jāuzzīmē ārsta portrets, iespējams, tas būtu pat pašportrets. Lasīt visu

  • Te balts, te melns. Viss līdzsvarā

    Viss, ar ko viņš laiku pa laikam nodarbojies, no viņa puses netiek uztverts kā konkrētā brīža vaļasprieks, bet gan gluži kā darbs, pret kuru jāizturas pietiekami nopietni. Viņa princips: „Ja nevari labi, tad pasaki „nē!”, nevis ļaujies pierunāties un izdari slikti. Taču, ja esi apsolījis, tad kaut vai beigts, bet izdari!” Tāda sajūta, ka viņam eksistē tikai melni baltā pasaule. Gluži kā viņa abu grāmatu vāki. Nekas pa vidu. Viņš varētu būt fotogrāfs, aktieris, dzejnieks, dziedātājs un amatnieks. Bet viņš ir izvēlējies citu zvērestu. ANDRIS TJUNĪTIS ir ausu, deguna un kakla ārsts. Ārsts mazpilsētā. Balvos. Vēl viņam ir privātprakse. Viņa valstība ir endoskopijas kabinets. Viņš ir Latvijas Gastrointestinālās endoskopijas asociācijas viceprezidents. Un viens no viņa lielākajiem vaļaspriekiem ir ūdens tūrisms. Lasīt visu

  • Kauss, kas nevar palikt sauss

    Dakteri basketbolu spēlējuši vienmēr un arī piedalījušies dažādos čempionātos. Tie palīdzējuši nokratīt spriedzi, satikties ar mediķiem no citām slimnīcām un, ļaujoties spēles kaislībām, savus kolēģus iepazīt pavisam citā gaismā. Oktobrī Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība iecerējusi atjaunot tradīciju pulcināt mediķus basketbola laukumā – lai cīnītos par Mediķu aroda kausu. Atgriezušies no atvaļinājuma, mediķi gatavojas startam... Lasīt visu

  • Ar korporanta deķeli un torti gaisa balonā

    Uz virtuves loga palodzes saules pusē vienādi kā zaldāti slejas tomātu stādi ar pirmo īsto lapu. Caurspīdīgos stikla traukos bufetes plauktos rindojas žāvēti āboli un zāļu tējas, bet burkās gaida medus un aveņu ievārījums. Alūksnes rajona Liepnas ģimenes ārsts JĀNIS STABINGIS, paspēdams dzirdēt pasaules hokeja čempionāta spēles radiotranslāciju, mierīgā balsī spriež, ka viņam nebūtu nekā, ko teikt par korporāciju, gaisa baloniem un vakariem ar tortēm, ja viņu neatbalstītu sieva Liene. Pati Liene grūtnieču džinsa kombinezonā gatavo abām meitām Lāsmai un Ilzei putru, bet gluži kā apliecinājuma zīmogu tēta teiktajam vecākā meita Lāsma drukātiem burtiem uz lapas raksta lielus tintes burtus: tētis mīl mammu! Lasīt visu

  • Bedrītes aiz bunkuriem, aiz ezera, aiz upītes. Golfa spēlētājs VOLDEMĀRS LEJIŅŠ

    Golfa laukumā, lai kurā pasaules malā tas būtu, visi sastaptie spēlētāji, jauni vai veci, abu dzimumu un dažādu tautību pārstāvji, esot gandrīz kā radinieki. Viņi sasveicinās ar smaidu, pat ja redz cits citu pirmo reizi mūžā. Kurš pa īstam sajutis golfa vienojošo spēku, tas vairs nevar tikt vaļā. Un arī negrib! Viens no viņiem ir arī VOLDEMĀRS LEJIŅŠ, klīnikas EGV vadītājs. Lasīt visu

  • Antīkās medicīnas korifejs Galēns

    Ja Hipokrata sasniegumus var uzskatīt par sengrieķu medicīnas pamatu, tad sešus gadsimtus vēlāk dzīvojošā Galēna devums veido šīs tradīcijas virsotni. Galēns bija pārņēmis no agrākajām ārstniecības skolām visu labāko, un turpmākie gadsimti līdz Renesansei medicīniskās zināšanas galvenokārt smēlās no viņa darbiem. [1]Pastāv liecības, ka Galēns savas atziņas diktējis reizē 20 sekretāriem, lai nekas nepaliktu nefiksēts. No viņa apmēram 400 rakstiem mūsdienas sasnieguši un iespiesti 83 autentiski, 19 apšaubāmas izcelsmes, 45 neīsti darbi, bet ap 80 palikuši manuskriptos. [2] Visu Galēna darbu oriģināli ir grieķu valodā, taču vairāki līdz mūsdienām nonākuši ar citu valodu, vispirms latīņu valodas, starpniecību. Lasīt visu

  • Farmaceitu aktīvā ziemas diena

    Lūk, gads apmetis slaidu loku un par Latvijas Farmaceitu Ziemas sporta spēlēm varam runāt kā par sekmīgi noritējušu tradicionālu notikumu Latvijas farmaceitu dzīvē. Lasīt visu

  • Apsēstie kolekcionāri

    Ruģēna L. | 2007. gada 16. februāris

    Vēsture glabā ne tikai nopietnus sava laika nospiedumus. Dažas no tās lappusēm ir gana savdabīgas, pat kuriozas. Šoreiz par vienu no tādām – medicīnas kolekcionāriem. Lasīt visu

  • Nākas arī pasmaidīt

    Paraudzīties uz sevi no malas ir veselīgi. Tas neļauj ieslīgt pašapmierinātībā un palīdz saglabāt mundru atklājēja garu. Citādi var sanākt kā tajā vecajā anekdotē par čukčiem. Krievi uzdāvina čukčiem automašīnu un pēc kāda laika vēstulē jautā: nu – kā tad tā ripo? Un saņem atbildi: ripo jau labi, mašīnā ērti un silti, tikai suņiem gan smagi vilkt...  Vērotāja skatu no malas Doctus lasītājiem šajā lappusē piedāvā žurnāls Dadzis, kas pēc desmit gadu klusēšanas atgriezies pie saviem lasītājiem. Žurnāla karikatūrists Vitālijs Podvitskis dzīvo Sanktpēterburgā un šad tad ar profesionāla satīriķa aci fiksē arī medicīnas lauciņā piedzīvoto. Lasīt visu

  • Sajūtu mednieks

    Oda sievietei. Viņas ķermeņa skaistumam. Ķermenim kā dabas pilnībai. Tāds varētu būt post scriptum leģendārā fotomākslinieka Jāņa Gleizda melnbaltajām fotogrāfijām, kas atradušas vietu JĀŅA ĢĪĻA iecerē – kalendārā – un 23.novembrī tiks eksponētas arī izstādē plastikas ķirurga privātklīnikā. Tāds moto tikpat labi piestāv arī paša Jāņa Ģīļa profesionāli paceltajai latiņai. Lasīt visu