Sabiedrības raksti | Attiecības, pacienti, ētika

  • Garīgā veselība. Kā mazināt aizspriedumus?

    Statistika vēsta, ka vidēji katram ceturtajam pacientam, kas dodas vizītē pie ārsta, konstatēta vismaz viena psihiska vai neiroloģiska slimība, bet bieži garīgās veselības traucējumi netiek nedz diagnosticēti, nedz ārstēti.  Lasīt visu

  • Placebo efekts. No aizlaikiem līdz mūsdienām

    Daži placebo efektu uzskata par unikālu cilvēka psiholoģisko spēju, citi — par ilūziju. Vai ticība zāļu iedarbībai reizēm patiesi spēj paveikt lielākus brīnumus nekā pašas zāles? Pētījumi apliecina, ka ik trešajam pacientam — jā. Placebo var atraisīt neapjaustus organisma spēkus, iekšējos resursus, kas palīdz izveseļoties. Lasīt visu

  • Cilvēks ir kā Dieva līdzstrādnieks. Bioētika

    Kura dzīvība, runājot par valsts atbalstu tās glābšanai, ir vērtīgāka? Kā raudzīties uz elitārismu medicīnā? Cik tālu pieļaujamas manipulācijas embrija stadijā? Kurā brīdī rodas cilvēks? Šos un citus bioētikas aktuālos jautājumus skaidro Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes asociētais profesors Dr. phil. GUNĀRS BRĀZMA. Lasīt visu

  • Kā izaugt par lietaskoku

    Daudzie studiju gadi aiz muguras un jaunie ķirurgi, dermatologi, urologi, neirologi, ģimenes ārsti... iziet dzīvē. Kas īsti ietilpst jaunajam ārstam nepieciešamajā starta komplektā, lai profesionālajā izaugsmē sasniegtu augstākās virsotnes? Lasīt visu

  • Teicamnieka sindroms

    Nesen kādā sarīkojumā sarunājos ar sievieti vidējos gados, kas izteica visai kategorisku un savā ziņā negaidītu spriedumu par ārstiem: «Viņi visi ir apsēsti ar narcisisma kompleksu! Tas sākas jau ģimenē un skolā — ar izredzētības iepotēšanu, ar teicamnieka sindromu!» Lasīt visu

  • Ceļamaize jaunajiem jeb Vēlīna replika

    Pērnā gada septembrī endokrinologu asociācijas kārtējā sēde iekrita tieši manā 90. dzimšanas dienā. Profesors Aivars Lejnieks ar neviltotu labvēlību norunāja man skaistu laudatio. Labus vārdus teica arī citi apsveicēji. Vēl šodien jūtos palicis parādā pateicības vārdus saviem sveicējiem. Lasīt visu

  • Prioritārie ģimenes ārsti uz papīra

    Primārā veselības aprūpe Latvijā atzīta par prioritāti numur viens. Visu pagājušo gadu Veselības ministrijā (VM), aktīvi iesaistoties ģimenes ārstiem, strādāja darba grupa, kas izveidoja primārās veselības attīstības plānu  2014.–2016. gadam. Taču šābrīža reālajā situācijā mediķi jūtas vīlušies. Lasīt visu

  • Kā personīgās krīzes ienāk darba vietā?

    “Kad emocijas aizēno koncentrēšanās spēju, cilvēkam zūd tā prāta darbības īpatnība, ko zinātnieki dēvē par “aktīvo atmiņu””. Lasīt visu

  • Ja satiekas Austrumu un Rietumu medicīna

    Pētnieki secinājuši, ka integratīvās medicīnas izplatība Eiropas populācijā ir 56% (variē 10–90% robežās pēc populācijas lieluma) – vismaz reizi gadā ir izmantota kāda integratīvās medicīnas metode. [1] Bērniem viena gada biežuma rādītājs ir 52%. Anglijā vispopulārākās ir fitoterapija, homeopātija, aromterapija, masāža un refleksoloģija. [2] Pasaules tendences rāda, ka arvien biežāk tiek meklēti ceļi, kā integrēt Austrumu un Rietumu medicīnu un kā sarunāties vienā valodā. Lasīt visu

  • Pacients, slimība un ārsts. Un pacienta piederīgie

    Ārsta un pacienta savstarpējās attiecības ir tik sarežģītas, ka grūti tām nosaukt kaut ko līdzīgu – tā reiz rakstīja profesors Ilmārs Lazovskis. Vēl sarežģītākas šīs attiecības padara pacienta piederīgie, kas ne vienmēr ir empātiski līdzās pacientam, bet mēģina nostāties starp pacientu un ārstu. Svarīgākā tad ir saruna. Vārdi. Piedāvājam astoņas praksē nebūt ne retas situācijas. Lasīt visu

  • Ārstniecības zelta maliņa. Cik nozīmīgs ir klientu serviss?

    Kas rada pacienta emocijas ārstējoties? Ne jau tikai fakta konstatācija, cik veiksmīgi slimība izārstēta. Emocijas rada arī tas, cik droši vai nedroši pacients jūtas svešā vidē. Un te summējas daudz kas. Cik viegli var sazvanīt reģistratoru un pieteikt vizīti, vai pie ārstniecības iestādes nav jāriņķo, lai sameklētu vietu auto, cik laipni garderobiste paņem virsdrēbes, vai nav jāmaldās slimnīcas teritorijā, lai sameklētu nodaļu. Arī mīksta kušete un identificēšanas zīmīte pie personāla virsvalka atloka ir no svara. Protams, drošību un labu pašsajūtu lielā mērā rada sanitāra, māsiņas laipna attieksme un saruna ārsta kabinetā. Moderni to sauc par servisa daļu ārstniecībā – pakalpojuma “iesaiņojumu”. Pēdējos gados Latvijas medicīnas iestādes tam pievērš arvien lielāku uzmanību. Lasīt visu

  • Pagaidām – uz priekšu, nākamgad – kas lai to zina. Krāslavas slimnīca. 2. daļa sērijā Latgales medicīna

    Krāslavas slimnīcā mūs sagaida ALEKSANDRS JEVTUŠOKS, veselības aprūpes organizators no ministra Kaņepa laikiem. Vedot pa četriem slimnīcas stāviem, viņš joko ar satiktajām kolēģēm un neslēpj piktumu par tā saucamajām reformām veselības aprūpē. Uzņemšanas nodaļu viņš dēvē par slimnīcas “sāpju sindromu” – tā palikusi drūma un neremontēta, jo 900 tūkstošu latu vietā politiķi slimnīcai piešķīruši vien 500 tūkstošus. Nākotnē raugās bez liela optimisma. “Darbiniekiem saku: strādājam – šogad ir valsts pasūtījums. Uz priekšu! Nākamgad? Neviens nevar pateikt, kā būs nākamgad!” Taču viņš ir gatavs meklēt izdzīvošanas risinājumus: sekot Ludzas scenārijam un attīstīt arvien vairāk dienas stacionāra pakalpojumu vai arī veidot apvienību ar Daugavpils reģionālo slimnīcu. Pēc vēlēšanām manīšot. Viņš rāda arī krāslaviešu “rozā grāmatu”. Jā, Latgales medicīnai ir savas īpatnības! Lasīt visu

  • Cīnāmies, “grozām”, izdzīvojam. Daugavpils reģionālā slimnīca. 1.daļa sērijā Latgales medicīna

    Maršruts divām dienām: Preiļi – Dagda – Daugavpils – Krāslava. Dodamies “sagaršot” Latgales medicīnu. Šajā mozaīkā iegulst ļoti silta saruna ar cienījamu internisti un ģimenes ārsti Martu Veitu. Viņa aktīvās gaitas beidz, pārceļas uz Carnikavu – veciem vīriem sirmām galvām, sakot viņai paldies, acīs ir asaras. Dagdā satiekam modernu jauno ģimenes ārsti Olgu Golubi, kas akcijā “Meklējam labu ģimenes ārstu” nule izpelnījusies balvu. Un ne velti – dakterei ir “krampis”! Sarunas ar dakterēm – nākamajā numurā. Savukārt Daugavpils reģionālā slimnīca piektdienas rītā tikšķ kā labi ieeļļots pulkstenis. Cik rūpju tas prasa slimnīcas vadītājam? “Jā, esam Latgales medicīnas flagmanis, monstrs,” teic AIVARS ZDANOVSKIS. Un joko: viņam atlicis dzīvot trīs dienas, tad kārtējā pārbaude par remontdarbiem. Lasīt visu

  • Solis uz priekšu karjerā. Jaunie ārsti reģionos

    Viņi ir pārliecināti, ka, dodoties strādāt uz reģionu, ir ieguvēji. Talantīgi, gudri, ar jaunības maksimālismu apveltīti, tāpēc nebaidās no kolēģu skepses, bet ir gatavi riskēt un eksperimentēt - būt novatori kādas nozares, metodes attīstībai reģionā. Viņi saka: reģionā būt novatoriem pat ir vienkāršāk, jo tur vadība ir elastīgāka un pretimnākošāka. Jaunie ārsti vēl nav rutīnas apbružāti un ir pārliecināti, ka tehnoloģijas neaizvietos daudz lielāku vērtību - daktera rokas un sirdi. Prieks, ka jaunajiem ārstiem sirds ir īstajā vietā.  Lasīt visu

  • Vai veselība ir vērtība?

    "Laba veselība neapšaubāmi ietilpst laimes formulās", teic  Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors IVARS AUSTERS. Vai veselība mūsu sabiedrībā ir vērtība? Kāpēc tas neatspoguļojas mediķu novērtējumā (atalgojumā)? Un kā šo vērtību - veselību - devalvē "sarunāšanas" kultūra - pacients sarunā ar ārstu, kā negaidīt oficiālajā rindā, kā iegūt labāku attieksmi... Lasīt visu

  • Cilvēka enerģija – ar ko atšķiramies no mobilā tālruņa?

    Pirmdienas rīts. Uzgaidāmajā telpā drūzmējas pacienti, ik pa laikam veras durvis un kāds lūdz pieņemt ārpus pieraksta. Medmāsa ir izklaidīga, jo līdz vēlai naktij vārījusi aveņu ievārījumu. Jau otro reizi viņa iedod jums nepareizo pacienta karti. Ir pagājusi stunda kopš darba nedēļas sākuma, bet nogurums ir sakrājies un šobrīd labāk gribētos visus labāk redzēt ejam nekā nākam. Lasīt visu