Sabiedrības raksti | Attiecības, pacienti, ētika

  • Dakteris pensijā

    Latvijas vidējais ārsts ir sieviete visnotaļ cienījamos gados. 2009. gadā no aktīvi strādājošiem ārstiem 25% bija pensijas vecumā, lielākā ārstu grupa (30,5%) ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem – ārsti, kas desmit gadu laikā sasniegs pensijas vecumu. Vecumā līdz 50 gadiem ir tikai 46% ārstu. Šie ir cipari no Veselības ministrijas Informatīvā ziņojuma*, bet kādi dzīvesstāsti un izšķiršanās stāv aiz šiem skaitļiem? Lasīt visu

  • Dusmīgs pacients un dusmīgs ārsts... Kā veidot veselīgas attiecības?

    Rosīgas dienas pievakare slimnīcā. Aiz muguras smagas sarunas ar pacientu tuviniekiem un milzu kaudze sarakstītu slimības vēsturu, jo aizvietots arī kolēģis, kas devies uz konferenci. Tuvojas darba cēliena beigas, jādodas izpildīt vecāku pienākums – jāizņem atvase no bērnudārza, bet daži nodaļas pacienti joprojām iestrēguši pie invazīvo procedūru kabineta. Māsiņa, kas menedžē šo plūsmu, paceltā balsī atcērt dakterim, ka būs jāpagaida, tas nekas, ka pulkstenis jau pieci. Pretī nāk cits pacients, uzrunā dakteri un saņem dusmu šalti, ka slimnīcas gaitenis nav domāts pacientu pieņemšanai! Lasīt visu

  • Dalīties zināšanās, knifos, dzīves mācībās. Par skolotājiem, mentoriem un viņu mācekļiem

    Ja biznesa vidē vārdi “mentors” un “mentorings” dzirdēti ne tik reti, tad medicīnas vidē tie skan kaut kā neierasti. Kaut mentorings nav nekas cits kā atbalstošas attiecības, profesionāla draudzība, kad tiek nodotas gan specifiskās zināšanas, knifi, kontakti, gan dzīves gudrība, ko nevar uziet bibliotēkā, šķirstot biezas grāmatas. Vārds “mentorings” atvasināts no grieķu vārda Mentor – tā Homēra eposā Odiseja sauca Odiseja dēla Tēlemaha audzinātāju, gudru sirmgalvi. Vai Latvijas jaunajiem censoņiem ir savi “gudrie sirmgalvji” vai arī, medicīnai komercializējoties, zināšanas tomēr arvien biežāk kļūst par kapitālu, ar kuru nemaz tā negribas dalīties “pa labi un kreisi” un tās tiek pieturētas? Kā skolotāji izraugās sava darba turpinātājus – protežē? Un kādu ceļu iet jaunie kolēģi, lai vecākie viņus pamanītu? Un ko iesākt nozarēs, kas ir jaunas un kur nav gudrās aizmugures? Lasīt visu

  • Neparastais ārsta instruments – intuīcija

    Droši vien katram ārstam bijusi situācija, kad intuīcija čukst priekšā, kā rīkoties, kad nez no kurienes atnāk pareizā diagnoze... Vecās paaudzes dzīvesgudri ārsti saka - medicīnā ar lieliskām zināšanām ir par maz, ar protokoliem un algoritmiem var ārstēt, taču labam ārstam vajadzīgs arī čujs un ņuhs. Vai ieklausīties intuīcijā, uzticēties vai tomēr tā ir riskants instruments? Vai atšķiras sievietes un vīrieša jušana? Un kas nogalina intuīciju? Reanimatologs Pēteris Kļava, Doctus uzrunāts, aizdomājas: varbūt ārsti pēc 200 gadiem lasīs šo Doctus 2011. gada numuru un konstatēs, ka mēs neko nesapratām no cilvēka esamības uzbūves. Tas ir neizbēgami...  Lasīt visu

  • Sociālo tīklu burbulī

    Tur var uzzināt un ieraudzīt... to, ka Vidzemes slimnīcā ir Džeimsa Bonda birojs (007 plāksnīte uz kabineta durvīm - pasmaidiet!). Apskatīties foto, ar kādu instrumentu ķirurgs var ietaupīt valstij pāris simtus latu. Var nodot sveicienus "kurmīšiem", kas dežurē brīvdienās. Var uzzināt, ka jauna latviešu daktere Lielbritānijā ir aizgulējusies, vilcienā ēd brokastu siermaizi un lasa British Medical Journal rakstu par MMC vakcīnu un viltotiem pētījumiem. Vai uzzināt, ka "ar rukšu gripu ir baigās hipoksēmiskās respiratorās mazspējas un ļoti jauniem cilvēkiem". Var atrast saiti uz Preobreženska monologu Bulgakova Suņa sirdī, kas atbild, kur tad patiesībā slēpjas "rozruha". Lasīt visu

  • Sociālo tīklu brubulī: ārstu viedokļi

    Par soiālo tīklu izmantošanu savā ikdienā stāsta: ķirurgs Jānis Kaķis, internists Konrāds Funka, ginekoloģe Daiga Baranovska un mikroķirurgs Mārtiņš Kapickis Lasīt visu

  • Mediķu viedokļi par ārstu tiesībām

    Par ārstu tiesību jautājumiem un par savu pieredzi un saskari ar tiesību jautājumiem stāsta trīs ārsti. Traumatologs-ortopēds Valdis Andersons, ginekoloģe Dace Melka un ģimenes ārsts Igors Stoma. Lasīt visu

  • Dakter, tev arī ir tiesības!

    Pacientu tiesības parasti uzšķiļ dzirksteli: kuram ir tiesības un kuram pienākumi?! “Ja nezina likumus, tad šķiet, ka tiesības ir pacientam, bet ārstam – tikai pienākumi. Nezināmais rada neizpratni, šķietamu apdraudējumu. Ja ārsts orientējas savās tiesībās – zina, ko drīkst darīt un ko ne –, tā ir milzīga priekšrocība. Tādā veidā viņš var sevi pasargāt no juridiska rakstura problēmām,” uzsver RONALDS ROŽKALNS, ārsts un zvērināts advokāts. Lasīt visu

  • Trīsdesmit lomas dienā

    Atbild Valmieras teātra režisors OĻGERTS KRODERS Lasīt visu

  • 2010. gads Latvijas veselības aprūpē. Skaitļi, fakti, tendences

    2010. gadam vajadzētu būt atskaites punktam, kad esam guvuši vismaz pāris krīzes mācību. Vai tā ir? Daži ekonomikas eksperti krata ar pirkstu: īstas strukturālās reformas veselības nozarē nav notikušas, neesošā plānveida palīdzība patiesībā tiek sniegta, tikai pacienti tiek formēti citādi, citi pretī – ūja, slimnīcu, gultu skaits samazināts, ierēdņu rindas izretinātas. Daudz vērtīgākas gan šķiet personiskās mācības, ko piedzīvojam mēs katrs. Jo mācīties var divos veidos. Gan no pozitīvā: kā darīt? Gan no negatīvā: kā nedarīt? Tā nu dažiem šis laiks licis kļūt par daudzu darbavietu čempioniem (saskaitījām ārstus pat ar piecām darbvietām, neskaitot lektora darbu!), daži izlēmuši krīzi pārlaist mierīgākos ūdeņos ārpus Latvijas, bet cits atgriežas mājās tieši tagad un ir gatavs mazām profesionālām uzvarām. Doctus piedāvā atskatīties uz aizejošo gadu: ticējumi, kas piepildījušies, lielākā vilšanās, prieks un tendences, kurp ejam. Lasīt visu

  • Kā pavēstīt sliktas ziņas?

    Acu kontakts ar pacientu vienā līmenī, klusa, piemērota vieta (nedarīt to pa tālruni vai garāmskrienot slimnīcas gaitenī), sēdēt pietiekami tuvu, nedramatizēt situāciju, savaldīt savas emocijas un neapspiest pacienta emocijas, nerunāt aplinkus, bet būt tiešam, stāstīt visu, neatstājot vietu neuzdotiem jautājumiem, pārliecināties, ka pacients saprot stāstīto, uzskicēt shematiski, iezīmēt pieturas punktus nākotnei – šie ir daži knifi, kā pasniegt sliktas ziņas. Tās ne vienmēr nozīmē fatālu diagnozi, tās var būt arī komplikācijas un diagnoze, kas ievērojami pazeminās pacienta dzīves kvalitāti. Ja pasaulē šīs iemaņas trenē īpašos apmācību kursos, uzrunātie ārsti teic, ka tos apguvuši personiskā pieredzē. Lasīt visu

  • Veselība, ārsti, politika un nauda

    Atbild prof. ILGA KREITUSE, RSU Eiropas studiju fakultātes dekāne un Politikas zinātnes katedras vadītāja Lasīt visu

  • Lai reputācijas spogulis nerāda greizi

    Atbild Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas vadītāja, “Sabiedrisko attiecību aģentūras PR Stils” direktore INGA LATKOVSKA. Lasīt visu

  • Akūtā stunda ģimenes ārsta praksē

    Ikvienam ģimenes ārstam, kuru algo valsts, ir noteikts, ka jābūt pacientu pieņemšanai arī bez iepriekšēja pieraksta – katru dienu ne mazāk par vienu stundu. Arī īpašas telefon­stundas ir viens no ģimenes ārstu pieejamības risinājumiem, tiesa, ne obligāts – un nav dzirdēts, ka ārsti tādas būtu ieviesuši; pacienti zvana tad, kad viņiem šķiet – jāsauc palīgā dakteris. No vienas puses, akūtā stunda pacientam dod drošības izjūtu, ka ārsts būs sasniedzams. No otras puses, akūts gadījums notiek x stundā, kad to neplāno, nevis no pulksten astoņiem līdz deviņiem. Kā ģimenes ārsti organizē akūtās stundas, kāds ir to vidējais pacients un vai ārstam ir jā(pār)audzina pacienti, kas akūtajā stundā garāmejot ienāk pēc receptes vai nosūtījuma pie speciālista? Lasīt visu

  • Koleģialitātes dilemmas. Par aizvainojumu, prasmi sadarboties, cieņu un skabargu cita acī

    Reiz kāds kolēģis profesora Kristapa Rudzīša klātbūtnē ne visai taktiski mēģināja izcelt savu pārākumu, uz ko profesors ironiski aizrādīja: "Francijas karaļa galmā visiem bija jāzina jēdziens laesio Maiestalis [karaļa aizvainošana]." Tāpat viņš kolēģu diskusijā allaž ievēroja romiešu principa - argumentum ad rem un nekad neķērās pie argumentum ad hominem. Kritizē lietu, nevis cilvēku! Un mēdza puspajokam atgādināt kolēģiem, ka vadītāja galvenais uzdevums ir nevis vadīt, bet netraucēt citiem normāli strādāt. Viņš bija no tiem, no kuriem var mācīties koleģialitāti un toleranci. Vai šodien mēs to varam mācīties cits no cita? Piedāvājam septiņas diskutablas situācijas, ar kurām sastopoties ikdienas kolēģu attiecībās, nereti rodas mulsums. Situāciju komentāros - gan savstarpējo attiecību, cilvēka uzvedības pazinēja skatījums, gan vienkārši dzīvesgudra pieredze.   Lasīt visu

  • Četras voluntiera nedēļas Par medicīnas studentu apmaiņas programmu SCOPE

    Savulaik students Ilmārs Lazovskis profesora Kristapa Rudzīša terapijas lekcijā bija pierakstījis profesora teikto: “Ko nozīmē studēt medicīnas fakultātē? Tas nozīmē izmantot iespēju mācīties [facultas latīniski – iespēja].” Viedi vārdi! Iespēju mācīties noteikti izmanto tie studenti, kas piedalās starptautiskajā apmaiņas programmā SCOPE. Lasīt visu