Sabiedrības raksti | Attiecības, pacienti, ētika

  • Wissi kauli sahp, wissus kaulus lausch... Veselība Baltijā XIX gadsimtā

    Lauksaimniecībā bija iestājusies vispārēja krīze, ko izraisīja labības cenu kritums. Daudzas lielsaimniecības mainīja īpašniekus, vācu muižnieki atteica pabalstu un aizdevumu izsniegšanu zemniekiem, toties stingri piedzina no viņiem nodevas un klaušas. XIX gadsimta sākumā ekonomiskais stāvoklis Baltijā bija smags. Kā tas ietekmēja iedzīvotāju veselību un kādas bija biežākās slimības? Lasīt visu

  • 2009. gada post scriptum. Skaitļi, fakti, tendences

    Notikumi ir dažādi. Pseido – kā meteorīts. Mazliet mākslīgi uzpūsti – kā A (H1N1) vīruss, kas pasaules ziņu lentes apstaigāja jau pavasarī, bet Latvijā pastiprinātu uzmanību pievērsa tikai pēc pirmā nāves gadījuma. Ļoti personiski – kā pēdējā darba diena nodaļā, uz kuru esi nācis divdesmit gadu, bet nu tā klusēs bez pacientiem, bez ārstiem, bez māsām. Doctus piedāvā savu notikumu izlasi – notikumus, kuru pievienotā vērtība ir raisīt domāšanu. Starp citu, šis gads vairāk nekā citi atgādināja slaidā čūskā saliktus domino kauliņus, kur, vienam krītot, secīgi tika iekustināts nākamais. Lasīt visu

  • Meklējam idejas – ko darīt. Desmit zinīgu prātu ieteikumi

    Lai iedegtu kaut nedaudz racionālas gaismas tumšajā strukturālo reformu tuneļa galā, meklējam svaigas, citādas, vērtīgas idejas un ieteikumus, aicinot dažādu jomu zinīgos prātus ieteikt risinājumus un atbildēt uz jautājumu: ko darīt šajā situācijā veselības aprūpē un medicīnā? Lasīt visu

  • Izcili skolotāji un skolnieki

    Skolotāju un skolnieku attiecības ir viens no zinātnes attīstības virzītājspēkiem. Sevi cienoši skolotāji cenšas, lai skolnieku darbi pārspētu skolotāju darbus. Šis virzītājspēks bija un ir ne tikai skolu, bet arī augstskolu efektivitātes rādītājs. Vienā no P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja rīkotajām atmiņu pēcpusdienām stāsti un domas kavējās pie diviem izciliem skolotājiem – KONSTANTĪNA BOGOJAVĻENSKA un KRISTAPA RUDZĪŠA, kuriem abiem šogad apritēja 110 gadi, un viņu skolniekiem – JĀŅA OĻĢERDA ĒRENPREISA un VERAS RUDZĪTES. Lasīt visu

  • Ārsts – draugs... bez mersedesa

    Atbild KRISTĪNE ZIVTIŅA, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Pediatrijas studiju programmas 6. kursa studente, RSU titula Gada studente ieguvēja Lasīt visu

  • Neviens uz paplātes nepienesīs. Diskusija par ārstu sabiedrisko aktivitāti

    Šogad jūnijs ir ārstu kongresa mēnesis – pagājuši divdesmit gadi, kopš Pirmajā latviešu ārstu kongresā pulcējās ap sešiem tūkstošiem ārstu. Mums patīk nostalģiski atcerēties cerību pilnās izjūtas – celsim jaunu valsti, jaunu medicīnu, un katrs bija gatavs ko darīt lietas labā. To, kāda ir šī uzceltā valsts un tās medicīna, tagad ar rūgtuma garšu apspriež ikkatrs – nepiepildītie mērķi, sūrā ikdiena, birokrātija, neuzticēšanās, necieņa citam pret citu, hroniskais naudas trūkums. Ne bez katra paša atbildības esam šodienas rūgtajā punktā. Tāpēc Doctus izvēlējās diskutēt par ārstu sabiedrisko aktivitāti laikā, kad krīze – dižķibele pārņēmusi ne tikai medicīnu, bet valsti kopumā. Lasīt visu

  • Laiks pārvērtēt

    Atbild rakstnieks un publicists Ēriks Hānbergs Lasīt visu

  • Gatavi pacīnīties. Kā dzīvo un izdzīvo jaunais zinātnieks Latvijā?

    Viņa nekādi neiekļaujas stereotipu rāmī par zinātnieku. Un viņai tas teikts ne reizi vien. Jauna, šarmanta, optimistiska. Sevi disciplinē ar skriešanu no rītiem. Patīk arī lauku darbi – bērnībā iemācījusies pat govi slaukt. Brīvajā laikā apgūst svešvalodas – aizdodoties uz citu valsti, gribas taču saprast, ko runā riņķī! JOLANTA PUPURE. LU Medicīnas fakultātes Farmakoloģijas katedras doktorante (šoruden gatavojas aizstāvēt disertāciju) un zinātniskā asistente. Jau studiju laikā publicējusies vairākos pasaulē respektablos medicīnas žurnālos. Piedalījusies daudzās zinātniskās konferencēs Latvijā un ārpus tās. Trīs patentu līdzautore. Lasīt visu

  • Vai zāļu tirgus kļūs liberālāks pret pacientu?

    Visticamāk, tas ir neizbēgams process. Liberalizācija nozīmē paplašināt pacienta izvēles iespējas, uzticēties zinīgam pacientam, un, kā zināms, pacienta tiesības tikai pieņemas spēkā! Rakstā gribam pieskarties diviem aspektiem, kas nule kā aktualizējušies. Pirmais - Eiropas Komisija pērnā gada decembrī visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir izsūtījusi priekšlikumus, kas paredz sabiedrību vairāk informēt par recepšu zālēm. Arī Latvijai būs jāsagatavo sava pozīcija un jāpiedalās diskusijās. Otrs - Latvijas Veselības ministrijas Farmācijas departaments rosinājis diskusiju par bezrecepšu zāļu izņemšanu no pašapkalpošanās nodaļām, liedzot pacientam pašam zāles ielikt savā iepirkumu grozā. Lasīt visu

  • Hipokrata zvērests – mediķu tēvreize?

    Plašsaziņas līdzekļos ikreiz, kad parādās kādas nebūšanas, kas saistītas ar mediķu sniegto aprūpi, uz nebēdu tiek locīts Hipokrata zvērests. Hipokratisko rakstu latviešu tulkojuma autore Agnese Gaile raksta: "Patiesībā nepavisam nav skaidrs, kuru traktātu autors ir pats Hipokrats, taču droši ir zināms, ka ārstu zvērests nav viņa formulēts. Vēl vairāk - nav īstas skaidrības, kādi bija paša Hipokrata aizstāvētie ārstēšanas paņēmieni un izpratne par cilvēka uzbūvi, jo traktātos, kas nepārprotami pārstāv dažādas ārstu skolas, nereti pausti pilnīgi pretrunīgi uzskati." Ko, saņemot diplomu, ārsts īsti apsola? Kāda ir Hipokrata zvēresta loma šodien un kā laiks revidē profesiju zvērestu? Lasīt visu

  • Sesija klāt!

    Par to, kā mācās medicīnas studenti, klīst leģendas. Savulaik, kad pirmkursnieki brauca talkā uz kolhozu, tas darīts arī kartupeļu laukā: anatomijas pasniedzējs nolicis vagā divus čemodānus un teicis - iedomājieties, ka tie ir divi augšžokļa kauli... Termini latīņu valodā uz lapiņām līmēti acu augstumā, lai visu laiku vīd un paliek atmiņā; grāmata uz nakti likta zem spilvena un tā tālāk. Tas gan nepasargā no tā, ka mācītās vielas reprodukcijas šad tad atgādina anekdotes. Bet, ja nopietni, - studenti ļoti novērtē pasniedzējus, kam ir laba humora izjūta. Lasīt visu

  • Sabiedrības mugurkaula taisnošana

    „Diemžēl reālais mūsdienu ārsta portrets atšķiras no tā, kādu to gribētu redzēt. Taču nav arī tā, ka neredzētu tuneļa galā gaismu. Varu uzzīmēt diezgan precīzu ārsta portretu, kādu vēlētos ieraudzīt. Tā noteikti ir personība – iejūtīga, kompetenta. Profesionālis savā specialitātē, kuram nav svešs konfidencialitātes jēdziens,” teic uzņēmējdarbības ētikas, argumentācijas un loģikas teorijas pasniedzējs, Ideju partneru fonda valdes priekšsēdētājs ATIS ZAKATISTOVS. Lasīt visu

  • Sapņi, kuriem ir cita vērtību skala

    Bērnu Paliatīvās aprūpes dienesta telpās Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā pulkstenis skaita sekundes. Kapelāne Aina Briede saka: laikam slimnīcā ir cita atskaites sistēma. No vienas ķīmijas līdz nākamajai, no ēdienreizes līdz ēdienreizei. Kur vēl lielāks prieks kā saņemt telefonzvanu no bērna, kurš ir mājās un saka: es šodien izēdu trīs bļodas piena sakņu zupas! Tā ir milzīga uzticēšanās, vienlaikus – ļoti trausla. Arī bērnu un viņu vecāku sapņiem šeit ir cita vērtību skala... Lasīt visu

  • Pacienti, kurus neaizmirst

    Katram noteikti ir savs – garāks vai īsāks – īpašo pacientu saraksts. Tie ir pacienti, kas paliek atmiņā arī pēc aizvērtas slimības vēstures. Pirmie pacienti. Slimnieki, kas ir kļuvuši par savējiem. Pacienti, kurus var apbrīnot par gribasspēku un kuri atveseļojušies teju bezcerīgās situācijās. Pacienti, ar kuriem saistās kuriozas situācijas... Lasīt visu

  • Rītdienas ārsts

    Latvijā līdzīgi kā citviet Rietumu medicīnā ārstu un pacientu attiecības kļūst klientu orientētas, tiek akcentētas pacientu tiesības, tiek diskutēts par biznesa domāšanas ienākšanu medicīnā un naudas lomu tajā. Latvijā arvien virmo runas par atalgojumu un aploksnēm. Kādas šajā kontekstā veidosies ārsta un pacienta attiecības nākotnē? Vai jauna ārstu paaudze nozīmē jaunu medicīnu? Vai, iedziļinoties šodienas medicīnas studentu un rezidentu uzskatos, varam saredzēt, kāds būs rītdienas ārsts? Doctus atspoguļo spilgtākos no viedokļiem, kas izskanējuši vienpa-dsmit topošo ārstu intervijās pētniecības darba* ietvaros. Lasīt visu

  • Anatomija jāmācās no sekcijām un dabas meistarības

    Renesanse bija lielu atklājumu laiks dažādās nozarēs: ģeogrāfijā, fizikā, astronomijā, zinātnē par valsti, mākslā. Dabaszinātnēs notika atgriešanās pie pētījumu empīriskā virziena, ko antīkajā pasaulē kultivēja Hipokrats, Aristotelis un viņu sekotāji. Matemātiku sāka izmantot novērojumu aprakstam un iztulkošanai. Medicīnā tika labotas un paplašinātas antīko ārstu zināšanas par cilvēka ķermeņa uzbūvi, orgānu funkcijām, slimībām un ārstēšanu. Šis raksts sniedz nelielu ieskatu anatomijas straujajā uzplaukumā renesanses laikā – par nozīmīgām šā laikmeta personībām un viņu atziņām. Lasīt visu