Sabiedrības raksti | Attiecības, pacienti, ētika

  • Ārsts informē, pacients piekrīt...

    Saskaņā ar likumu, ārsts drīkst veikt medicīnisku manipulāciju, kas saistīta ar iejaukšanos slimnieka ķermenī, saņemot iepriekšēju pacienta rakstveida piekrišanu. Vairākumā gadījumu tā arī notiek, tomēr situācijas mēdz būt tik dažādas. Lasīt visu

  • Sapņiem nav mērvienību!*

    Sākot ar novembra pirmajām dienām, līdz pat 2008. gada janvāra beigām apvienības aptieka 1 aptiekās uzmanību saistīs vieglas, kā netverami sapņi caurspīdīgas ziedojumu kastītes, kuras gaidīt gaidīs, lai tās piepilda, jo saziedotā nauda ar atbildīgu un ieinteresētu cilvēku starpniecību materializēsies bērnu sapņu piepildījumā. Lasīt visu

  • Laipni lūgti – bārddziņa kabinetā!

    Grieķu vārds cheirourgia tiešā tulkojumā nozīmē - roku darbs. Tam, kurš piedzīvojis un izjutis pateicību par ķirurga precīzo roku darbu, nez vai kādreiz ienāks prātā šo ārstu nosaukt par amatnieku. Kaut gan gadsimtiem ilgi ķirurgs tika dēvēts tieši tā - kamēr ar iekšķīgo slimību ārstēšanu nodarbojās akadēmiski skoloti doktori, ķirurģija bija ģildes šrāgām pakļautu amatnieku darbības lauks. Lasīt visu

  • Gada pieturzīmes. 2007.gads

    Gada 8 760 stundas nav tikai fizikas vienība, tās ir ļoti personiskas. Tām pieder mūsu prieks un noskumšana, mūsu vieglprātība un prātīgums, mūsu karjeras lēcieni, stāsti, baumas un sarunas, mūsu apņemšanās, uzdrīkstēšanās un aizstāvēšanās. Kāds bijis 2007. gads? Lasīt visu

  • Cēsu veselības aprūpes panorāma

    Cēsīm šis rudens ir īpašs. Šomēnes Cēsīs mediķi, kuriem tuvas basketbola tradīcijas, sacentīsies par Mediķu aroda kausu. Pirms mēneša durvis vēra Bērnu un jauniešu izglītības un veselības centrs. Šogad izstrādāta arī Cēsu rajona slimnīcas attīstības vīzija. Taču katra vieta ir īpaša vispirms ar saviem cilvēkiem. Par cēsniekiem saka: viņi nekad nepaliks, malā sēžot, gatavi vieni no pirmajiem doties piketēt pret netaisnību, taču galvenais - gatavi viens otru atbalstīt. Labs raksturojums, vai ne? Lasīt visu

  • Ko un cik daudz ietekmē pacienti

    Latvijā pacientu organizācijas ir ļoti dažādas pēc lieluma, kapacitātes, iespējām, ietekmes. Šajā rakstā vairāk par ietekmi. Par filigrāno ietekmes spēli. To, kurā pats vari būt tas, kurš veikli pārvalda daudzas bumbiņas. Bet vari kļūt arī par bumbiņu spēlmaņa rokās. Lasīt visu

  • Mājas vizīšu bilance

    Lai arī Amerikā mājas vizīšu prakse beidzās piecdesmitajos sešdesmitajos gados, lai arī pie mums notikusi mājas vizīšu brīvlaišana (no maksas pakalpojuma atbrīvoti vien bērni un veci cilvēki), pacientu vidū tās joprojām ir populāras. Ģimenes ārstu domas dalās. Mājas vizītes lietderīgas, vai tas ir atavisms, no kura būtu jāatsakās? Vai pacienti tās neizmanto, lai apietu sistēmas trūkumus, piemēram, neērto nīkšanu rindā? Cik objektīvi mājas ap­stākļos var izmeklēt pacientu un diagnosticēt slimību? Un cik kvalitatīvu palīdzību var sniegt? Vai mājas ap­stākļos var uzzināt informāciju, ko pacients neizstāsta konveijera vizītē ārsta kabinetā? Un kā ar ārsta drošību? Neliela mājas vizīšu grāmatvedība, saliekot plusus un mīnusus. Lasīt visu

  • Skolotāja harisma

    Par dažiem skolotājiem studentu vidū klīst leģendas. Piemēram, kā piesēžot uz galda un īpatnēji velkot „r” skaņu, lekcijas lasīja pasniedzējs Makss Beļenkijs (bet studentes pirms viņa lekcijām skrēja uz frizētavu pucēties!), kā eksāmenu pieņēma Kristaps Rudzītis, kā Jūlijs Anšelēvičs saviem studentiem mācīja ne tikai profesionālās lietas, bet arī – kādai jābūt attieksmei pret pacientu. Kā Miervaldis Kaminskis gan ar bargām, gan asprātīgām metodēm – izdomājot pašsacerētus stāstiņus, piemēram, par Galvas apvidus artēriju – panāca, ka anatomijas gudrības paliek prātā. Un tā varētu uzskaitīt vēl un vēl daudzas personības...Tie ir skolotāji, kurus apbrīno, no kuriem dažkārt arī baidās, kuru mācības patur prātā uz mūžu, kurus atceras. Kuriem piemīt vārdos neizskaidrojamā harizma un dzīvesgudrība. Lasīt visu

  • Līdzestība – vai Ahilleja papēdis?

    Ir stundas, kurās visnevērīgākais skolēns kļūst vērīgs. Jo skolotājs viņu ir uzrunājis – tik vienkārši, tik precīzi, tik saprotami, tik personiski! Šķiet, līdzīgi ir ar pacienta līdzestību. No vienas puses, ārstam nebūtu daudz jālauza galva par slinkajiem un nevērīgajiem, līdzdalība ārstēšanas procesā ir pacienta pienākums. Taču, no otras puses, daudz izšķir ārsta personība un prasme atrast īstos vārdus. Kāds dzīvesgudrs medicīnas korifejs reizumis saviem pacientiem devis rokās rakstāmrīku un baltu papīra lapu un diktējis priekšā ārstēšanas plānu. Tas patiesi darbojies! Lasīt visu

  • Kā tikt pie laba tēla?

    Tēlu pašlaik veido gandrīz visam! Latvijas valstij, politiķiem, bankām, universitātēm, lielveikaliem, māsterplāna idejai... Arī veselības aprūpes iestādēm. Cik daudz tajā modes lietas un cik – racionālo graudu? Lasīt visu

  • Brīvprātīgais – palīgs vai negaidīts viesis?

    Viņa atceras vienu no pirmajiem pacientiem, sešgadīgu puisīti, ar kuru sastapusies, sākot brīvprātīgās gaitas slimnīcā. Ļoti atvērtu, dzīvespriecīgu un mīļu! Diemžēl tagad viņš lejup noskatās jau no kāda mākoņa maliņas. Ar kādu citu mazo pacientu iepazinusies, kad viņam bija tikai trīs gadiņi. Visu ārstēšanās laiku puisēns pavadīja slimnīcā viens, bez mammas klātbūtnes, jo viņai mājās bija jārūpējas par pārējiem bērniem. Par viņa slimnīcas mammām kļuvuši brīvprātīgie – ēdinājuši, rotaļājušies, samīļojuši. „Ik reizi, kad esmu varējusi slimnīcā pabūt ar kādu kopā, kad esmu dzirdējusi vārdus – paldies, ka atnāci, laiks pagāja ātrāk! – izjūtu milzīgu gandarījumu. Un, ja smagi slims bērns, kurš tobrīd ir bēdīgs un sašļucis, manā klātbūtnē pasmaida vai sāk smieties, sajūta ir vienreizēja,” saka ALDA GRĪNBERGA. Viņa jau četrus gadus kā brīvprātīgā strādā Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā. Lasīt visu

  • Kolēģu labās rokas

    Ārsts kā pacients, bez šaubām, ir īpašs. Tāpēc, ka vairāk zina, vairāk testē kolēģus, jā, reizumis arī nevērīgāk izturas pret savu veselību... Par kolēģu labajām rokām ir kāds jautrs stāstiņš. Pirms vairākiem gadiem tradicionālajā dakteru basketbola mačā kādam mikroķirurgam salauzts deguns! Dakteris bažīgi jautā - kā izskatās? Visi ķiķina un spurc - vai jau vakar deguns bijis šķībs? Ieskatās spogulī - kā tad, līks! Sazvana jau draugu - sejas-žokļa ķirurgu Rīgā -, bet pretinieku komandas pārstāvis teic, ka esot lors, varot degunu sakārtot uz vietas - kamēr lūzums vēl svaigs! Dakteris kļūst tramīgs: pag, es braukšu uz Rīgu, tur mani atsāpinās... Bet kolēģiem operācijas plāns jau gatavs: viens iežmiedz galvu dzelžainā tvērienā, kamēr ieinteresēto skatītāju komentāru pavadībā lors iespiež kaulu līdz zīmīgajam krakšķim. Vēlāk atbraucis pazīstams plastikas ķirurgs un vietējā slimnīcā uzlicis ģipša longeti. Ballītes karstumā dakteris to pazaudējis, taču degunam neesot ne vainas!  Bet, ja pavisam nopietni: ko sagaidām no kolēģa, kad nokļūstam pretējā frontē - pacienta lomā? Lasīt visu

  • Ārsta portreta gaismas un ēnas. Vaira Vīķe-Freiberga par ārsta profesiju

    Valsts prezidentes VAIRAS VĪĶES-FREIBERGAS biogrāfijā ir fakts, ka viņa ilgus gadus vēlējās kļūt par ārstu. Tas saistās ar traģisku kontekstu, kad viņa izlēma: izaugšu liela un glābšu cilvēkus! Lasīt visu

  • Hauss, cerība un īstā dzīve

    „Dakter, cik ilgi man vēl jāgaida?” – pacients nepacietīgi uzrunāja dakteri Hausu, kurš tobrīd bija aizrāvies ar kādu spēli. „Tā kā spēlēju divas minūtes, tad jums atlicis gaidīt par divām minūtēm mazāk!” Asprātīgi, sarkastiski dialogi, slimnīcas vide, pacientu dzīvesstāsti, komandas darbs, ceļš līdz diagnozei, fonā mikroklimats mediķu kolektīvā... Nē, ne īstenībā, bet televizora ekrānā. Mediķu darbs vienmēr bijis pateicīgs materiāls scenāristiem. Bet kino, kā ikviena māksla, ir labs pamudinājums domāt. Pēdējos mēnešos vairāki augstskolu mācībspēki Doctus atzinušies: jāseko līdzi seriāliem, jo studentu auditorijā tiek pārspriesti tajos noskatīti klīniskie gadījumi. Pat ja daudz kas neatbilst realitātei, pat ja seriālus skatīties nav labais tonis, tie jaunajiem ārstiem noder kā treniņš pelēkajām šūniņām: pamani brāķi! Lasīt visu

  • Sadarbojas, ignorē vai konkurē. Netradicionālā medicīna.

    49 procenti Latvijas mediķu un farmaceitu atbalsta netradicionālas* ārstēšanas metodes, 39 procenti atbalsta tikai atsevišķos gadījumos, bet 12 procenti ir kategoriski pret šādu pieeju. Lūk, kādus interesantus datus 2006. gada oktobrī ieguva Doctus sadarbībā ar Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratoriju, veicot auditorijas aptauju. Kā Latvijā sadzīvo netradicionālā un klasiskā Rietumu medicīna: sadarbojas, konkurē vai ignorē viena otru? Skaitļos, faktos un profesionāļu viedokļos. Lasīt visu

  • Virsotnes jau sasniegtas – vecākā paaudze

    Iepriekšējā numurā uzrunātie vidējās paaudzes ārsti atzinās – sapņo par nesteidzīgām vecumdienām, kad varēs ceļot pa pasauli... Šomēnes vecākās paaudzes ārsti saka: kādi kūrorti, pensija pat nesasniedz iztikas minimumu! Kāds nesteidzīgs ritms, ja slimnīcā esi katru dienu! Arī viņi ir ļoti dažādi. Viens uzskata, ka jāprot īstajā laikā aiziet, baidoties palikt par daudz vecs. Otrs nevar savu dzīvi iedomāties bez slimnīcas un pacientiem, darbs uzturot pie dzīvības. Kādam ir arī rūgtums par zaudēto amatu, jo laikmeta prasības un fiziskā varēšana nepiešķir atlaides. Paaudzēm jāmainās! Taču viņi ir unikāli ar savu dzīvesgudrību, sasnieguši personiskās profesionālās virsotnes – bagāta stāsta vērtas. Lasīt visu