Kategorijas
Ziņas | Jaunumi pasaulē
-
Vairāk A vitamīna uzturā saistīts ar zemāku ādas vēža risku
Cilvēkiem, kuru uzturā ir augstāks A vitamīna līmenis, ir par 17 % zemāks ādas skvamozo šūnu karcinomas risks, salīdzinot ar tiem, kuri ar uzturu un uztura bagātinātājiem uzņem mazāk A vitamīna. Lasīt visu
-
D vitamīna papildus lietošana var palēnināt cukura diabēta progresēšanu
D vitamīna papildus lietošana var palēnināt 2. tipa cukura diabēta progresēšanu pacientiem, kuriem nesen diagnosticēts cukura diabēts vai prediabēts, secināts pētījumā. Lasīt visu
-
Medikamenti ātriju fibrilācijas ārstēšanai var paaugstināt kritienu risku
Gados veciem cilvēkiem kritieni ir nozīmīgs veselības aspekts, tie var rezultēties traumās, hospitalizēšanā un citos smagos stāvokļos. Atsevišķi hroniski stāvokļi, kā arī noteiktu medikamentu lietošana var paaugstināt kritienu un ar tiem saistītu traumu risku. Lasīt visu
-
Iespējama saistība starp saldinātu dzērienu lietošanu un vēža risku
Pētījumā, kurš publicēts The BMJ, ziņo par iespējamu saistību starp augstas cukura koncentrācijas dzērieniem un paaugstinātu vēža risku. Lasīt visu
-
Osteoartrīts saistīts ar augstāku kardiovaskulārās mirstības risku
Kardiovaskulārās mirstības risks pieaug līdz ar ceļa un gūžas osteoartrīta ilgumu, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Osteoarthritis and Cartilage. Lasīt visu
-
Lielākā daļa uztura bagātinātāju neuzlabo sirds veselību un neaizkavē nāvi
Apjomīgā pētījumā, kurā iekļāva 277 klīniskos pētījumus, pētnieki atklāja, ka gandrīz visi vitamīni, minerālvielas un citi uztura bagātinātāji vai diētas nav saistīti ar garāku dzīvi vai aizsardzību pret sirds slimībām. Lasīt visu
-
Statīnu lietošana saistīta ar zemāku insulta un mirstības risku pacientiem ar demenci
Demences pacientiem, kuri lietoja statīnus, novēroja zemākus insulta un mirstības rādītājus, salīdzinot ar pacientiem, kuri statīnus nelietoja, secināts pētījumā, kura rezultāti prezentēti 5.Eiropas neirologu akadēmijas kongresā. Lasīt visu
-
Agrīna pubertāte un migrēnas risks
Pusaudzēm, kurām agrīni iestājas pubertāte, ir lielāka iespējamība, ka būs arī migrēna, secināts pētījumā. Lasīt visu
-
Mentālo aktivitāšu kvantitāte un kvalitāte un vieglu kognitīvu traucējumu risks
Jaunā pētījumā atklāja, ka mentāli stimulējošas aktivitātes, piemēram, datora lietošana, spēļu spēlēšana, rokdarbi un dalība sociālās aktivitātes ir saistītas ar zemāku vai aizkavētu ar vecumu saistītas atmiņas pasliktināšanos. Lasīt visu
-
Zinātnieki atklājuši, ka ar urīna testu varēs diagnosticēt kairinātas zarnas sindromu
Pētnieki atklājuši jaunu biomarķieri urīnā lairinātas zarnas sindromam (KZS), kas varētu rezultēties labākā ārstēšanā un samazināt dārgās un invazīvās kolonoskopijas izmantošanu diagnozes precizēšanai. Lasīt visu
-
Antidepresantu lietošana samazina mirstību pacientiem ar cukura diabētu un depresiju
Antidepresantu lietošana par vairāk kā trešdaļu samazina mirstību pacientiem ar depresiju un cukura diabētu, secināts pētījumā. Lasīt visu
-
Zems D vitamīna līmenis piedzimstot saistīts ar paaugstināta asinsspiediena risku vēlākos gados
D vitamīna deficīts piedzimstot un agrā bērnībā saistīts ar paaugstināta asinsspiediena risku vēlākā bērnībā un pusaudžu gados, secināts pētījumā. Lasīt visu
-
Urīnceļu un citas infekcijas var veicināt insulta attīstību
Vairākas infekciju slimības ir identificētas kā iespējamie insulta palaidējmehānismi, viss ciešākā saistība tika novērota starp urīnceļu infekciju un išēmisku insultu. Lasīt visu
-
Antidepresanti mijiedarbojas ar opioīdiem un mazina sāpju atvieglošanu
Biežāk lietotie antidepresanti mijiedarbojas ar opioīdu tramadolu un padara to mazāk efektīvu sāpju mazināšanā, secināts pētījumā. Lasīt visu
-
Statīnu lietotājiem ir paaugstināts cukura diabēta risks
Pētījumā ar tūkstošiem pacientu medicīnisko ierakstu atklāja, ka pacientiem, kuri lieto statīnus, ir vismaz divas reizes lielāks 2.tipa cukura diabēta risks. Lasīt visu
-
Garas darba stundas ir saistītas ar paaugstinātu insulta risku
Cilvēkiem, kuri strādā garas darba stundas, ir augstāks insulta risks, īpaši, ja garas stundas tiek strādāta 10 gadus un ilgāk, secināts pētījumā. Lasīt visu
Nozares
- Alergoloģija (27)
- Algoloģija (36)
- Arodmedicīna (6)
- Dermatoloģija (98)
- Dietoloģija (25)
- Endokrinoloģija (162)
- Farmakoloģija (96)
- Fitoterapija (4)
- Fizikālā medicīna (4)
- Fleboloģija (31)
- Gastroenteroloģija (103)
- Ģenētika (14)
- Geriatrija (12)
- Ģimenes medicīna (81)
- Ginekoloģija-dzemdniecība (81)
- Hepatoloģija (29)
- Imunoloģija (11)
- Infektoloģija (73)
- Kardioloģija (208)
- Ķirurģija (54)
- Laboratorā medicīna (1)
- Multidisciplināri (6)
- Narkoloģija (5)
- Nefroloģija (30)
- Neiroloģija (128)
- Netradicionālā medicīna (15)
- Oftalmoloģija (37)
- Onkoloģija (81)
- Otorinolaringoloģija (40)
- Patoloģija (1)
- Pediatrija (63)
- Psihiatrija-psihoterapija (67)
- Psihosomatika (11)
- Psihosomatika (0)
- Pulmonoloģija (61)
- Radioloģija (6)
- Reanimatoloģija (8)
- Reimatoloģija (45)
- Retās slimības (2)
- Sabiedrības veselība (19)
- Stomatoloģija (25)
- Traumatoloģija (22)
- Uroloģija (43)