Sabiedrības raksti | Personības

  • Par garāku dzīvi. Vai vismaz cerību. Transplantologs Rafails Rozentāls

    Kļūda pasē vai profesionāļa atklāts un izmantots ilgstošas jaunības noslēpums? Apsveikumi 70. dzimšanas dienā apstiprina – tā tomēr ir taisnība. P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Transplantācijas centra vadītājs profesors RAFAILS ROZENTĀLS, Latvijas Transplantologu asociācijas prezidents, vairāk nekā pusi mūža – 40 gadus – ir saistīts ar “stradiņiem” un gandrīz pusi – 32 gadus – vada Latvijā vienīgo transplantācijas centru. Ievērojamajā jubilejā sev uzdāvinājis... paša uzrakstītu un izdotu grāmatu “Ārsta transplantologa piezīmes”. Enerģisks, aktīvs, ar humoru un neslēptu ironiju par lietām, kuras uzskata absurdas un stulbas esam. Šopavasar “uzvilkts” par ideju sadalīt grūti un neatlaidīgi veidoto transplantācijas centru, citiem pārņemot centram piederīgo hemodialīzes nodaļu. Lasīt visu

  • Laime ir tepat. Infektoloģe Angelika Krūmiņa

    Stāstu par medicīnas doktori, docenti ANGELIKU KRŪMIŅU varētu režisēt dažās zīmīgās epizodēs. Pirmā. Šaura mazītiņa mācību telpa Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedrā, kur lielāko daļu aizņem galds, ap kuru saspiesties desmit studentiem. Klausoties Angelikā, šķiet, ka pedagoga amatu nevar iemācīties, tas ir dabas dots talants. Otrā. Viņa no piezīmju blociņa izņem fotogrāfiju ar gadu un astoņus mēnešus mazo meitiņu. Stāstot par Madaru, acīs ir liels maigums! Trešā. Viņa periodiski vada seminārus par infekciju slimību aktualitātēm Latvijā un pasaulē – tiem, kuri pieder riska uzvedības grupām un gūst morālo atbalstu un līdzestību nevalstisko organizāciju vidē. Ne jau visu var izmērīt ar pretjautājumu: un kas man par to būs. Ceturtā. Viņai ir tik skaisti smiekli – silti, skanīgi. Un šarmants dabiskums. Lasīt visu

  • Roku darbs. No sirds. Ķirurģe Liāna Miķelsone

    Sev būtiskās lietas ķirurģe LIĀNA MIĶELSONE dara ar rokām. Operē, protams. Un savas pirmās divas grāmatas uzrakstījusi ar rokā turētu pildspalvu. Nevis datoru. Tāpat top trešā grāmata. Pēc izjūtām un noskaņas, kuras pilnībai vajadzīga iespēja ar roku veidot burtu vijumus. L. Miķelsones grāmatu “Pasaki Lukrēcijam” (2003. gads) un “Ārsti un auni” (2005. gads) darbība notiek autorei pazīstamā – dakteru ikdienas vidē. Tāpat kā pašas darbdienas privātpraksē, kuru viņa kopā ar kolēģi Juri Sproģi izveidoja vieni no pirmajiem Latvijā. Lasīt visu

  • Liels – savam laikam, kolēģiem. Ginekologs Ēriks Melks

    Viņu novērtēja, no viņa mācījās, viņu sauca palīgā. Dr. med. ĒRIKS MELKS. Aizvadītā gadsimta spožākais ginekologs, daudzu ginekologu skolotājs, Rīgas pilsētas galvenais ginekologs, kolēģis ar lielo burtu. Februārī viņam apritētu 85 gadi. Lasīt visu

  • Atbildes ir laboratorijā! Farmācijas zinātņu doktore Maija Dambrova

    Zinātnieces Maijas Dambrovas CV – sīkiem burtiem, minot tikai pašu galveno, bet uz četrām lapām – spēj kompleksos iedzīt gados krietni vecākus kolēģus. Farmācijas doktore ar augstāko izglītību ķīmijā, maģistra grādu bioloģijā un uzņēmējdarbības vadībā. Kopš 2001. gada Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja, ar zinātniskā darba pieredzi un specializētajiem kursiem Zviedrijā, Somijā, Šveicē, Dānijā, ar vieslekcijām Polijā, ASV, Igaunijā, pieredzi zinātnisko grantu un līgumdarbu vadīšanā, līdzdalību starptautiskos projektos, zinātniskās un sabiedriskās organizācijās. 2006. gada  L’Oreal Latvija stipendijas Sievietēm zinātnē laureāte. Lasīt visu

  • Viesturs, sava ceļa gājējs.Psihoterapeits Viesturs Rudzītis

    Divas dienas nedēļā pa divām stundām pēcpusdienā viņš ir neaizsniedzams. Notiek basketbola treniņš ar paša sev noteikto obligāto apmeklējumu. Pārējā laikā viņš ir vairākos darbības virzienos praktizējošs psihoterapeits, kurš strādā privātprakses vietā Mellužos un vada nodarbības un seminārus arī citviet Latvijā – Jasmuižā, Vānē, Ventspilī, Valmierā... Pirms tam aktīvi un aizrautīgi strādājis klīniskajā medicīnā, vadījis ārstniecības iestādes, izlekdams ar netradicionālām darba metodēm un biežāk virzoties pret straumi. Līdz izvēlējies arī oficiāli iet savu ceļu. Patiesībā, to darot, tika pieķerts jau Valmierā, vidusskolas laikā. Kā bijušie skolas biedri atļaujamies uzrunu „tu”. Lasīt visu

  • Kņazu mantiniece. Fizikālās medicīnas ārste Ilze Krūmale

    Dakteres ILZES KRŪMALAS ikdiena šobrīd vairāk saistīta ar meitas ģimeni Maskavā. Pēc daudziem medicīnā pavadītiem gadiem beidzot var dzīvot tā, kā to vēlējusies jau sen. Taču smilteniešiem viņa vienmēr paliks ārste. Arī bijušie dakteres kolēģi atzīst, ka tas, kāda Smiltenes slimnīca ir pašlaik, lielā mērā ir Krūmalu ģimenes nopelns. Viņi uz slimnīcu nenāca tikai kā uz darbu. Tas bija vairāk nekā pienākums un atbildība. Tas bija viņu sirds darbs. Lasīt visu

  • Kārotā nejaušība laimes spēlē. Invazīvais kardiologs Gustavs Latkovskis

    Dr. med. GUSTAVS LATKOVSKIS – ārsts kardiologs, invazīvais kardiologs ar darba vietu P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Viņš arī Latvijas Universitātes Internās medicīnas katedras pasniedzējs un no septembra – docents. Aizstāvējis doktora disertāciju. Brīvajā laikā skrituļo, spēlē tenisu, klausās blūzu. Novērtē iespēju atpūsties ar izslēgtu mobilo tālruni. Samērojot daktera Latkovska vēl jaunos gadus ar jau padarītā apjomu un vērienu, tā vien šķiet, ka viņam zināms laika sadales noslēpums. Lasīt visu

  • No flokšu balerīnām līdz onkoloģijai. Onkoloģe Dace baltiņa

    Viņai patīk agrie pavasara un  vasaras rīti, kad, pamostoties vēl pirms sešiem, var kādu brītiņu netraucēti palasīt. Viņai patīk visu darīt ātri – iet, domāt, rakstīt, runāt. Gluži kā tēvam, kurš nepratis mierā sēdēt un visu mūžu teciņiem vien skrējis. Viņai patīk lasīt, zīmēt, dziedāt, adīt, sēņot, rušināties dārzā, braukt ar mašīnu, ceļot, apmeklēt operu, teātrus un muzejus.Viņai, dzimušai pilsētniecei, patīk lauki, meži un mākoņi. Viņai patīk sapņot. Jo viņai patīk dzīvot. Lasīt visu

  • Nemainīgais lielums. Medicīnas māsa Ināra Liepiņa

    Nāk un aiziet galvenie ārsti, tiek nomainīti direktori, mijas gadu tūkstoši. Ar savu aktīvu klātbūtni tos vieno nemainīgais lielums četru gadu desmitu garumā – medicīnas māsa INĀRA LIEPIŅA. Tagad jau vienpadsmito gadu – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas aprūpes pēcdiploma apmācības māsa. Pirms tam piecpadsmit gadus – šīs slimnīcas vecākā māsa. Vēl pirms tam – šīs pašas slimnīcas māsa. Lasīt visu

  • Veiksmes cilvēks. Reanimatoloģe Dzintra Jakubaņeca

    Reizi nedēļā ir sestdiena vai svētdiena, kuru viņa gaida ar nepacietību. Lai... dotos uz darbu. Uz diennakts dežūru reanimācijas brigādes sastāvā. Tad viņa ir neatliekamās medicīniskās palīdzības ārste DZINTRA JAKUBAŅECA. Arī pārējās dienās viņa strādā. Un tad viņa ir Rīgas Domes Labklājības departamenta Veselības aprūpes pārvaldes priekšnieka vietniece Dzintra Jakubaņeca. Viena un tā pati persona. Ar 1. aprīļa nopietnību – neatliekamajā palīdzībā nostrādātiem 29 darba gadiem. Un ar atbildīgai ierēdnei piederīgu lietišķumu. Bet sākumā, nu labi, gandrīz sākumā, bija medicīna. Lasīt visu

  • Pēc sajūtas, bez miligramiem. Farmācijas zinātņu doktore Helēna Rubīne

    „Jums mobilais telefons ir? Kad nāksiet, piezvaniet, nometīšu atslēgu, mums jau tagad tāda drošība kā cietumā, kāpņutelpai slēdzamas metāla durvis,” telefona klausulē man atbild farmācijas zinātņu doktore ­HELĒNA RUBĪNE. Saulainā un aukstā ziemas dienā dodos uz Ķengaragu. Kad esmu klāt, zvanu. „Jā, tūlīt, uzgaidiet, jau veru logu.” No daudzdzīvokļu nama ceturtā stāva piezemējas dzeltens maisiņš: aiz pirmā mezgla iesieti trīs kastaņi svaram, aiz otrā – atslēga. Helēna Rubīne uz sarunu nav jāpierunā. Tās laikā tieku uzrunāta gan par kundzīti, gan bērniņu,  draudziņu,  meitiņu mīļo... Par sevi viņa saka: „Neesmu no nedzīvajiem dārgakmeņiem, esmu no dzīvās dabas. Latgaliski – rubyns, latviski – rubenis, ir liels pelēks skaists purva putns.” Lasīt visu

  • Mūža SMS. Ķirurgs Mārtiņš Liepiņš

    Stradiņos dzimis, mežos audzis, Stradiņos mācījies un mūžu strādājis jeb SMS versijā arī tā savu biogrāfiju varētu izteikt Dr. med. MĀRTIŅŠ LIEPIŅŠ, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Vispārējās ķirurģijas centra 3. nodaļas vadītājs un slimnīcas 2006. Gada ārsts. Garākā versijā tas ir atskats uz gadiem. Uz pārliecību, kuru slīpējis gan laiks, gan notikumi, gan satiktie cilvēki. Lasīt visu

  • Eņģelīšu mamma. Neonataloģe Anna Cimmere

    Ne jau visu eņģelīšu. Tikai to, kuri te ierodas pirms laika, paguļ kuviezītī, paaugas un dodas pie saviem vecākiem. Vai uz bērnu namu. Vai arī atgriežas debesīs... Bet to laiku, kamēr bērniņš izvēlas, uz kuru pusi doties, viņa mājas ir Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļa, kur viena no audžumammām ir neonatoloģe ANNA CIMMERE. Lasīt visu

  • Karaliene, kas var padot arī šīberi. Ginekoloģe Baiba Paije

    Viņa var būt skarba un nesaudzīga vārdos – pret kolēģiem, pret padotajiem, pret pacientiem. Pret visiem, kas to pelnījuši. Viņa var līksmi apskaut un sabučot visus. Protams, ja viņi ir to pelnījuši. Viņa, manuprāt, nevar tikai vienu – liekuļot un izlikties. Viņa – Gaiļezera Ginekoloģijas nodaļas vadītāja BAIBA PAIJE, ginekoloģe ar četrdesmit gadu stāžu. Šis būs viņas stāsts. Lasīt visu

  • Nedodiet man pirmo vijoli. Nefrologs Harijs Čerņevskis

    Stradiņu centrālajā korpusā atrodot Internās medicīnas klīniku un uzkāpjot līdz ceturtajam stāvam, nonāksit izremontētā gaitenī ar vairākiem kabinetiem. Vienā no tiem sastopu asociēto profesoru Hariju Čerņevski. Nefrologs atceras – tieši šajā pašā telpā, kur viņam un studentiem ir apmešanās vieta, viņš, tāds desmit gadus vecs puišelis, nācis skatīties televizoru (tolaik visai ekskluzīvu parādību). „Bija 1956. gads, te mitinājās mammas kolēģe. Istabiņa silti izkurināta, es sēdēju uz gultas malas un biju pielipis pie ekrāna – rādīja slaveno franču dziedātāju un aktieri Ivu Montānu.” Lasīt visu