Sabiedrības raksti | Personības

  • Nemainīgais lielums. Medicīnas māsa Ināra Liepiņa

    Nāk un aiziet galvenie ārsti, tiek nomainīti direktori, mijas gadu tūkstoši. Ar savu aktīvu klātbūtni tos vieno nemainīgais lielums četru gadu desmitu garumā – medicīnas māsa INĀRA LIEPIŅA. Tagad jau vienpadsmito gadu – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas aprūpes pēcdiploma apmācības māsa. Pirms tam piecpadsmit gadus – šīs slimnīcas vecākā māsa. Vēl pirms tam – šīs pašas slimnīcas māsa. Lasīt visu

  • Veiksmes cilvēks. Reanimatoloģe Dzintra Jakubaņeca

    Reizi nedēļā ir sestdiena vai svētdiena, kuru viņa gaida ar nepacietību. Lai... dotos uz darbu. Uz diennakts dežūru reanimācijas brigādes sastāvā. Tad viņa ir neatliekamās medicīniskās palīdzības ārste DZINTRA JAKUBAŅECA. Arī pārējās dienās viņa strādā. Un tad viņa ir Rīgas Domes Labklājības departamenta Veselības aprūpes pārvaldes priekšnieka vietniece Dzintra Jakubaņeca. Viena un tā pati persona. Ar 1. aprīļa nopietnību – neatliekamajā palīdzībā nostrādātiem 29 darba gadiem. Un ar atbildīgai ierēdnei piederīgu lietišķumu. Bet sākumā, nu labi, gandrīz sākumā, bija medicīna. Lasīt visu

  • Pēc sajūtas, bez miligramiem. Farmācijas zinātņu doktore Helēna Rubīne

    „Jums mobilais telefons ir? Kad nāksiet, piezvaniet, nometīšu atslēgu, mums jau tagad tāda drošība kā cietumā, kāpņutelpai slēdzamas metāla durvis,” telefona klausulē man atbild farmācijas zinātņu doktore ­HELĒNA RUBĪNE. Saulainā un aukstā ziemas dienā dodos uz Ķengaragu. Kad esmu klāt, zvanu. „Jā, tūlīt, uzgaidiet, jau veru logu.” No daudzdzīvokļu nama ceturtā stāva piezemējas dzeltens maisiņš: aiz pirmā mezgla iesieti trīs kastaņi svaram, aiz otrā – atslēga. Helēna Rubīne uz sarunu nav jāpierunā. Tās laikā tieku uzrunāta gan par kundzīti, gan bērniņu,  draudziņu,  meitiņu mīļo... Par sevi viņa saka: „Neesmu no nedzīvajiem dārgakmeņiem, esmu no dzīvās dabas. Latgaliski – rubyns, latviski – rubenis, ir liels pelēks skaists purva putns.” Lasīt visu

  • Mūža SMS. Ķirurgs Mārtiņš Liepiņš

    Stradiņos dzimis, mežos audzis, Stradiņos mācījies un mūžu strādājis jeb SMS versijā arī tā savu biogrāfiju varētu izteikt Dr. med. MĀRTIŅŠ LIEPIŅŠ, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Vispārējās ķirurģijas centra 3. nodaļas vadītājs un slimnīcas 2006. Gada ārsts. Garākā versijā tas ir atskats uz gadiem. Uz pārliecību, kuru slīpējis gan laiks, gan notikumi, gan satiktie cilvēki. Lasīt visu

  • Eņģelīšu mamma. Neonataloģe Anna Cimmere

    Ne jau visu eņģelīšu. Tikai to, kuri te ierodas pirms laika, paguļ kuviezītī, paaugas un dodas pie saviem vecākiem. Vai uz bērnu namu. Vai arī atgriežas debesīs... Bet to laiku, kamēr bērniņš izvēlas, uz kuru pusi doties, viņa mājas ir Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļa, kur viena no audžumammām ir neonatoloģe ANNA CIMMERE. Lasīt visu

  • Karaliene, kas var padot arī šīberi. Ginekoloģe Baiba Paije

    Viņa var būt skarba un nesaudzīga vārdos – pret kolēģiem, pret padotajiem, pret pacientiem. Pret visiem, kas to pelnījuši. Viņa var līksmi apskaut un sabučot visus. Protams, ja viņi ir to pelnījuši. Viņa, manuprāt, nevar tikai vienu – liekuļot un izlikties. Viņa – Gaiļezera Ginekoloģijas nodaļas vadītāja BAIBA PAIJE, ginekoloģe ar četrdesmit gadu stāžu. Šis būs viņas stāsts. Lasīt visu

  • Nedodiet man pirmo vijoli. Nefrologs Harijs Čerņevskis

    Stradiņu centrālajā korpusā atrodot Internās medicīnas klīniku un uzkāpjot līdz ceturtajam stāvam, nonāksit izremontētā gaitenī ar vairākiem kabinetiem. Vienā no tiem sastopu asociēto profesoru Hariju Čerņevski. Nefrologs atceras – tieši šajā pašā telpā, kur viņam un studentiem ir apmešanās vieta, viņš, tāds desmit gadus vecs puišelis, nācis skatīties televizoru (tolaik visai ekskluzīvu parādību). „Bija 1956. gads, te mitinājās mammas kolēģe. Istabiņa silti izkurināta, es sēdēju uz gultas malas un biju pielipis pie ekrāna – rādīja slaveno franču dziedātāju un aktieri Ivu Montānu.” Lasīt visu

  • Nejaušību menedžments. Inguna Adoviča

    Viņa prot atstāt nevainojamu iespaidu – labi izskatās, daudz domā, pirms runā, ir principiāla. Šis tēls tik labi sader ar Zāļu valsts aģentūras vadītājas amatu, kurā viņa ir jau apaļu gadu! Taču man šķiet, – šādi raksturojot, nozīmē daudz ko par viņu nepateikt.Tāpēc vēlos izstāstīt citu stāstu par INGUNU ADOVIČU. Par principialitāti, aiz kuras slēpjas garas sarunas ar sevi. Daudz dzīves notikumu, no kuriem viņa patiešām mācās, nevis paslīd tiem garām. Par īpašo balss tonalitāti, kad viņa runā par ģimeni. To nevar nepamanīt – tas ir gandrīz kā uziet citas frekvences viļņus. Siltus, dzidrus, viegli vibrējošus.Par dzīvošanu ar lielu atbildības sajūtu. Kad darbinieki vakaros dodas mājup, aģentūras autostāvvietā paliek viņas mašīna. Viņa smaida – vai labi, ka priekšnieks paliek pēdējais? Viņa citādāk neprot. Lasīt visu

  • Vienkārši – man patīk pacienti! Neiroloģe Elvīra Smeltere

    Pēc intervijas viņa teiks: „Man šķiet, ka šajā sarunā manis ir par daudz. Ja kaut ko dzīvē esmu sasniegusi, kaut ko iemācījusies, tad tikai ar citu palīdzību, saiknē ar kolēģiem, draugiem, radiem, ģimeni, un viņiem es esmu ļoti pateicīga." Viņu viegli var iedomāties ar Hemingveja izdevumu rokās (dakteri saista šī autora lakonisms un starp rindiņām izlasāmais) vai šķirstot Dalailamas Laimes mākslu (tur esot daudz vērtīgu domu, kā saprasties ar pacientiem - nē, viņa izlabo, vienkārši cilvēkiem). Vēl neiroloģei docentei ELVĪRAI SMELTEREI ir silti smiekli un jauks krievu valodas akcents, kas gluži vienkārši paņem. Lasīt visu

  • Latgales Jāzeps. Intervija ar infektologu prof. Jāzepu Keišu

    Kad Nacionālajos Bruņotajos spēkos uzliesmo kārtējā zarnu infekcija, uz frontes pirmo līniju lūdz doties ­JĀZEPU KEIŠU. Infektoloģijas centra vadība zina, ka Rīgas Stradiņa universitātes Tradicionālās infektoloģijas, tuberkulozes un AIDS katedras asociētais profesors, medicīnas doktors perfekti tiks galā ar visu. Apskatīs, ja būs divdesmit slimnieki, un arī tad, ja būs piecdesmit; smagākie tiks nosūtīti uz slimnīcu un dokumentācija būs kārtībā. Apbrīnojamas darba spējas! Ja vajag, viņš var būt ļoti operatīvs un veikls. Taču ikdienas darbā profesors šķiet pat pārāk līdzsvarots. Gatavais mieramika! Lasīt visu

  • Dimantu aizgādne. Oftalmoloģe Valda Akere

    Kad vasarīgā rītā mērots ceļš līdz Kandavai un, uzbraucot kalnā, auto krustojumā nogriežas pa kreisi, vecu koku ieskautajos Ozolājos pie vīratēva Rūdolfa Akera piemiņas zīmes pagalmā mūs sagaida acu ārste docente VALDA AKERE. Viņa ir gatavojusies uzņemt viesus – kucīte Bella ieslēgta nama augšstāvā, lai nesabiedē ciemiņus, istabā smaržo kafija un veclaicīgs sienas pulkstenis sit divpadsmit dienā – tas ir laiks, kad esam vienojušās par mūsu sarunu. Tā aizsākas pat negaidīti strauji. Lasīt visu