Sabiedrības raksti | Personības

  • Slimība kā noslēpums. Bērnu infektoloģe Ilze Grope

    Ilze Grope priecājas par to, kas ir, un negaužas par to, kā nav. Viņa, pašas vārdiem sakot, ir optimistiska fatāliste un novērtē, ko liktenis viņai devis. Viņas lielākā vēlēšanās — lai visi būtu laimīgi. Varbūt tieši tāpēc viņa cenšas padarīt tik daudz. Lasīt visu

  • Vispirms bija ķirurģija...

    Liepājas diecēzes luterāņu bīskaps PĀVILS BRŪVERS atklāj epizodes ar izšķirīgu nozīmi profesionālajā ziņā gan tad, kad kļuva par ķirurgu, gan vēlāk — par mācītāju. Ārsta un mācītāja profesijām ir daudz kopīga, taču viņš atzīst: ārsts savā dzīvē redz daudz vairāk ciešanu. Lasīt visu

  • Kalpošana nav pareizā izvēle. Bērnu ķirurgs onkologs Jānis Krasts

    “Viņš jaunajiem kolēģiem ļauj darboties un tā taktiski, neuzkrītoši piebremzē, ja grasies darīt ko nepareizu. Kopā ar viņu jūties droši kā aiz mūra,” — tā vienu no saviem skolotājiem raksturo gados jauna, bet jau atzīta daktere. Dzīvē viss ir gadījuma varā — saka viņš pats — bērnu ķirurgs onkologs JĀNIS KRASTS. Lasīt visu

  • Fokālā infekcija un iekšķīgās slimības. Profesora Kristapa Rudzīša hipotēzes attīstība mūsdienās

    Profesora Kristapa Rudzīša (1899–1978) uzmanību jau viņa ārstnieciskās un zinātniskās karjeras sākumā saistīja infekcijas izraisīti iekaisuma perēkļi. 1925. gadā I Ārstu un zobārstu kongresā viņš izteica domu, ka no šiem perēkļiem izplatās vielas, kas iedarbojas uz leikocītiem, tos izvelk audos, mudina uz fagocitozi. [1] Lasīt visu

  • Mans azarts – “taisīt bērniņus”. Astrīda Tirāne, ginekoloģe endokrinoloģe

    Vai nu palīdzēs daktere Tirāne, vai neviens – ar šādiem vārdiem sievietes, kam neizdodas ieņemt vai iznēsāt bērniņu, pie viņas bieži vien sūta kolēģi. Viņa ar pacientēm nečubinās, ir lietišķa, dažkārt arī paskarba, taču pie ginekoloģes endokrinoloģes ASTRĪDAS TIRĀNES prakses kabineta vienmēr kāda sieviete gaida uz pieņemšanu. Lasīt visu

  • Godīga un kritiska – kā jau zinātniece. Medicīnas doktore Līga Zvejniece

    Atminiet mīklu: mediķe, bet nav mediķe, arī farmācijas kompānijās nestrādā. Pareizā atbilde: medicīnas doktore LĪGA ZVEJNIECE, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas jaunā zinātniece. Viena no mūsu retajām zinātniecēm ar mediķa izglītību. Galvenā tēma, pie kā Līga šobrīd strādā, ir sigma receptori. Iespējams, ka drīz mēs ar šiem atklājumiem spēsim stāties pretī pagaidām gandrīz par neārstējamu atzītajai Alcheimera slimībai. Lasīt visu

  • Aktivitāte pusotrā kvadrātmetrā

    Dzīve ir skaista dzīvespriecīgiem cilvēkiem, pārliecināta EVA STRĪĶE. Ikdienā viņa strādā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdē, vada Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļu, māca jauno ārstu paaudzi, bet rod laiku arī aktīvai atpūtai. Un smejas, ka teikuma priekšmets dzīvei ir kustība, kas no sportiskajām aktivitātēm nozīmē volejbolu, tenisu un jogu. Lasīt visu

  • Darbs mīl pirmdienā dzimušos. Urologs Vilnis Lietuvietis

    Asociētajam profesoram urologam Vilnim Lietuvietim dažos gados izdevies apvienot vairākas Rīgas Daugavas labā krasta atsevišķās uroloģijas nodaļas vienkopus un Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas telpās izveidot vienu lielu, moderni aprīkotu Uroloģijas klīniku. Katrs to vis nevarētu. Kur slēpjas viņa spēks? Lasīt visu

  • Baltais doktors melnajā kontinentā. Alberts Šveicers

    Viņš ir jauns, vesels, izskatīgs, izglītots, Eiropā pazīstams ērģelnieks, muzikologs, filozofs. Viņu sagaida spoža karjera civilizētajā pasaulē. Taču viņš to pamet, lai dotos uz mežonīgiem džungļiem ārstēt afrikāņus. Bet tieši tas viņam vēlāk atnes pasaules slavu. Šis cilvēks ir ALBERTS ŠVEICERS (1875–1965) – leģendārais ārsts, domātājs, muzikologs, teologs, Nobela Miera prēmijas laureāts. Lasīt visu

  • Profesors Skuja mūsu atmiņās

    Izcils skolotājs, mentors, ātrs gan savā fiziskajā, gan domu skrējienā, ar plašu skatu uz dzīvi. Piemērs, kā kritiskā brīdī pārvarēt grūtības. Zinātnieks – 1943. gadā no Berlīnes Humbolta universitātes Charite klīnikas, kur viņš bija nosūtīts apgūt moderno gastroskopiju, pārveda pirmo cieto gastroskopu un kļuva par pirmo latviešu gastroenterologu endoskopistu, vēlāk izstrādājot oriģinālu teoriju par žultsakmeņu alerģiski infekciozo izcelsmi patoloģiski izmainītas zarnu mikrofloras ietekmē. 5. oktobrī, atzīmējot profesora NIKOLAJA SKUJAS (1913–2012) simto dzimšanas dienu, Latvijas Zinātņu akadēmijā uz sēdi bija pulcējušies viņa tuvinieki, skolnieki, kolēģi. Lai kavētos atmiņās un paraudzītos, kā profesora Skujas idejas attīstās mūsdienās. Lasīt visu

  • Ķirurģija nemīl vājos. Medicīnas zinātņu doktors Jānis Ozols

    “Ja man jānosauc trīs labas lietas, kas šobrīd ir manā dzīvē, es teiktu: kluss kabinets, ērts krēsls un pilnīga neatkarība no valsts budžeta,” saka medicīnas zinātņu doktors JĀNIS OZOLS. Bijušajam Rīgas 1. slimnīcas direktoram ir četras nopietnas profesijas – ķirurgs, medicīnas administrators, politiķis un psihoterapeits. Piedzīvojis daudzas vētras un šūpošanos augšup lejup pa karjeras kāpnēm, pašlaik viņš mierīgi sēž psihoterapeita krēslā. Vai uz visiem laikiem – vai tā ir tikai īsa atpūta pirms nākamā devītā viļņa? Lasīt visu

  • Rainis Aspazijas kopēja lomā

    1907. gadā, neilgi pēc politisko bēgļu Raiņa un Aspazijas apmešanās uz dzīvi Šveices dienvidos, nopietni sašķobījās dzejnieces veselība*. Viņas hroniskajām, no dzimtenes līdzatvestajām kaitēm “saulainajā stūrītī” pie Lugānas ezera pievienojās jauna liga: bieži un mokoši sāka streikot Aspazijas gremošanas trakts. Mediķu pakalpojumi dienvidu trimdas agrīnajā posmā viņai un Rainim nebija pa kabatai, un dzejniece šā tā mēģināja izlīdzēties te ar vienu, te citu pašārstēšanās metodi. Taču 1908. gada vasarā viņas kuņģa kaite saasinājās tiktāl, ka dzejniekpārim vajadzēja aizņemties prāvu naudas summu, lai Aspazija varētu doties uz Berni pie iekšķīgo slimību speciālista. Sirdzēja atgriezās ar profesora dr. Hermaņa Zāli noteiktu diagnozi – ielaists zarnu katars – un rekomendāciju bez kavēšanās doties uz kādu no attiecīgā profila sanatorijām, kādu Šveicē bija ne mazums. Strauju atveseļošanos slavenais internists “krievu” pacientei nesolīja. Lasīt visu

  • Siržu kalējs un glaudītājs. Kardiologs Oskars Kalējs

    Kad aprīlī Rīgas Stradiņa universitātes profesoram Oskaram Kalējam par sirds ritma traucējumu nefarmakoloģisko metožu ārstēšanas ieviešanu un attīstību Latvijā pasniedza Latvijas Zinātņu akadēmijas, AS “Latvijas Gāze” un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonda 2013. gada balvu, Sirds ķirurģijas centra vadītājs Romans Lācis par kolēģi sacīja, ka viņš ir viens no Latvijas izcilākajiem kardiologiem, daudzu jaunu ideju nesējs un studentu mīlēts pasniedzējs. Bet arī pacienti pie viņa lauztin laužas (jo, lai gan reizēm šķiet visai bargs, toties taisnīgs, slimnieka veselībā ieinteresēts). Un arī žurnālisti – jo Oskars Kalējs ir sulīgs stāstītājs, kas lietas mēdz saukt īstajā vārdā. Tiesa, viņš pēc tam mēdz aizsvilties par to, ko skribenti sarakstījuši, jo publiski profesors tik vienkāršoti (vai kolorīti) runāt nedrīkstot, taču – īlenu maisā nenoslēpsi, tāpat visi zina: starp ārstiem svojaks, savējais. Nu labi, viņam ir grāds, bet tas pats Oskars Kalējs vien palicis – nevis liels profesors, prātuļotājs un teorētiķis, bet joprojām skrien, dara, aši sastrīdas ar kādu par lietu, izburkšķas un atkal dara. Profesora oratora un reizēm pat demagoga dotības, ja tās jāizmanto cēla mērķa vārdā, ir fantastiskas. Lasīt visu

  • Ārstēt sāpes pareizi. Anesteziologs reanimatologs Guntis Iļķēns

    “Tas ir mans dzīves moto, tas, ko gribu iemācīt kolēģiem un pacientiem,” saka anesteziologs reanimatologs GUNTIS IĻĶĒNS. Latvijā viņš ir viens no apmēram 50 speciālistiem, kas profesionāli pazīst sāpes. Pamatdarbā strādā par anesteziologu reanimatologu Vidzemes slimnīcā, koordinē darbu operāciju nodaļā, aprūpē sāpju pacientus poliklīnikā, privātpraksē un nesen atvērtajā paliatīvās aprūpes nodaļā. No medicīnas brīvajā laikā fotografē. Dabu, cilvēkus, norises. Viņa fotogrāfijas rotā arī Vidzemes slimnīcas interjeru. Lasīt visu

  • Medicīnas korifeja Mārtiņa Zīles filozofija. Būtiskas pieturzīmes

    Ar izcilā Latvijas ārsta profesora MĀRTIŅA ZĪLES (1863–1945) filozofiju sastapos nejauši, kad pēdējos trīs medicīnas studiju gados jutu vajadzību pēc dziļākas ārsta profesijas jēgas.* Vēstījums, ko atstājis izcilais medicīnas filozofs, stāv pāri ikdienas medicīnas praksei. Aiz piesātinātā un sarežģītā teksta tas uzreiz neatklājas – Mārtiņš Zīle lasītājam dod brīvību domāt, izprast, sintezēt. Profesors uzved “visaugstākajā skatu tornī”, liekot meklēt atbildes uz jautājumiem: kāpēc ārstam būtu jāizzina intuitīvi uztveramais X faktors, kāpēc jāizprot neredzamais? Lasīt visu

  • Mūsu mamma, kolēģe, draugs. Docente Jella Upmane

    Zilganpelēkās acis, rāmas. Pie operāciju galda tās nekad nemeta zibeņus, allaž mierīga, pat vissarežģītākajās situācijās. Tāda viņa bija arī dzīvē – nepacēla balsi, konfliktos pagāja maliņā, stingru raksturu, skaidru prātu, atbildīga. Un maigu sirdi. Tā docenti JELLU UPMANI (1926–2012) raksturo kolēģi. Viņas skolnieki, tagad izcili profesori, saka: “Docente Upmane rūpējās par mums kā mamma, bija ieinteresēta, lai izaugam ne tikai par labiem profesionāļiem, bet arī labiem cilvēkiem.” Lasīt visu