Sabiedrības raksti | Personības

  • Mediķa talants. Neiroloģe Maruta Solvita Iveta Naudiņa

    Neiroloģe MARUTA SOLVITA IVETA NAUDIŅA arī pensijas gados turpina strādāt, saglabā aktīvu dzīves pozīciju un krāj jaunas zināšanas, kas varētu palīdzēt viņas pacientiem. Piemēram, ar apiterapijas metodēm. “Mediķiem tāpat kā māksliniekiem vajag talantu,” – tāda ir dakteres Naudiņas stingra pārliecība. Šis ir viņas stāsts. Lasīt visu

  • Eksministrs bez šlipses. Juris Bārzdiņš

    Gaiši dzeltenu vizītkarti "Premium Medical klīnika, JURIS BĀRZDIŅŠ, valdes priekšsēdētājs" saņemu kopā ar piebildi: "Šī ir viena no manām identitātēm." Daļa mūsu sarunas ir lēna, koncentrējot domas, līdz nonākam pie, kā man šķiet, viņa sirdij vistuvākās daļas - zinātnes, J. Bārzdiņa otrās identitātes, kas saistīta ar zinātnisko un akadēmisko darbību Latvijas Universitātē un Pasaules Bankas pētījuma projektā. Vēl viņā mājo burātāja, tēva un vīra identitāte, arī mazliet vientuļnieka stīga. Attāli palikusi, tomēr vēl svaigi dzīva ir ar šlipsi apjoztā eksministra identitāte, kas atstājusi nospiedumus ne tikai Vikipēdijas un Google ierakstos, bet arī Jura Bārzdiņa dzīves gājuma secinājumos.  Lasīt visu

  • Trīsdesmit piecus gadus ar smaidu. Neatliekamās medicīnas centra virsārste Dina Balode

    Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra virsārsti DINU BALODI kolēģi raksturo kā vienmēr smaidīgu, pretimnākošu, fantastisku sievieti, kas unikālā veidā prot apvienot medicīnisko pieredzi ar cilvēcisko faktoru. Tas viņai veiksmīgi izdevies visus gadus, kurus nostrādājusi medicīnā, no tiem 27 - ārsta profesijā. Dina Balode atzīst: šis viņai īpašs gads - ar apaļiem cipariem. 50 dzīves gadi. 35 gadi medicīnā. 20 gadi Latvijas Diabēta asociācijā. Pieci gadi Stradiņa slimnīcā. Lasīt visu

  • Preiļu leģenda. Marta Veita

    MARTA VEITA mūs sagaida uz viesu nama "Pie Pliča" lieveņa. Tā ir leģendāra guļbūve - 1859. gadā te atvērta pirmā slimnīca Preiļos. Arī dakteri Veitu kolēģi sauc par Preiļu leģendu. Nostrādājusi šajā pilsētā gandrīz 50 gadu - par internisti, tad ģimenes ārsti, daudziem kolēģiem bijusi skolotāja, padomdevēja. Erudīta, inteliģenta, ļoti gaiša un pacientu mīlēta. Pelnīti. Viņai allaž pirmajā vietā bijis slimnieks. Mājas, privātā dzīve - pēc tam. Tagad daktere, aktīvās gaitas pabeigusi, pārceļas uz Carnikavu. Smaidot stāsta, ka ar pacientu pārrakstīšanu bijusi pamatīga "ambrāža". Tik ļoti sarasts, grūti šķirties!  Lasīt visu

  • Jauna ēra muskuloskeletālās sistēmas slimību pacientiem

    Tik ļoti ierasts runāt par sirds-asinsvadu un onkoloģiskajām slimībām, jo mirstības un darba nespējas līmenis to dēļ ir augsts. Taču reti pieminēts, ka muskuloskeletālās sistēmas slimības (MSS) - arī autoimūnie artrīti - būtiski palielina slogu uz valsts ekonomiku, jo darbaspējīgs cilvēks agrīni un korekti nediagnosticētas slimības dēļ bez kvalitatīvas ārstēšanas un rehabilitācijas kļūst par invalīdu un sociālo pabalstu saņēmēju, nevis ar savu darbu turpina aktīvi radīt pievienoto vērtību. Lai mazinātu darbaspēju zudumu, kas rodas muskuloskeletālās sistēmas (balsta un kustību orgānu) slimību dēļ, Latvijā līdzīgi kā 25 pasaules valstīs 2012. gadā tika sākts projekts "Piemērots darbam?" ("FitforWork?"). 12. aprīlī šā projekta ietvaros tiks prezentēts MSS ierobežošanas rīcības plāns. Lasīt visu

  • Pozitīvi nemierīga. Dagdas jaunā ģimenes ārste

    Dagdā kūsā dzīvība. Bērni no skolas dodas mājās. Veselības centrā, kur strādā ģimenes ārste OLGA GOLUBE, rosās strādnieki - atvestas Eiropas iepirkuma mēbeles. Daktere Golube rāda jauno krēslu, ar lepnumu izrāda skaisti iekārtotās prakses telpas. "Es jau būtu varējusi sēdēt astoņos kvadrātmetros un pukstēt pie sevis: kādi apstākļi! Bet pašvaldībai un iestādes vadītājam dīcu, ka gribu strādāt citādi. Runāju, stāstīju. Pašvaldībā jau neviens nešķirsta Ministru kabineta noteikumus - kādās telpās ģimenes ārstam būtu jāstrādā. Daudzi teica: nu, ko tā Golube izdomāja?! Bet tā Golube vienalga gāja un prasīja! Un sapņi piepildījās!" Olga Golube ir viena no pieciem Latvijas jaunajiem (tiem, kas jaunāki par 35 gadiem) ģimenes ārstiem, kas strādā laukos, nesen apbalvota akcijā "Meklējam labu ģimenes ārstu!"  Lasīt visu

  • Saprast savu vietu. Invazīvais kardiologs Alfrēds Lībiņš

    Bijis iecirkņa terapeits, ceha ārsts, divas reizes ar pārtraukumiem Liepājas reģionālās slimnīcas Kardioloģijas nodaļas vadītājs, bet kopš 2006. gada invazīvais kardiologs, kas strādā sirds katetrizācijas laboratorijā Liepājas slimnīcā – tāds ir ārsta ALFRĒDA LĪBIŅA īsais profesionālais gājums. Dzimis rīdzinieks, kas pirms 34 gadiem pārcēlās uz Liepāju – uz sievas Agritas, arī ārstes, dzimto pilsētu – ar domu: ilgi te nepalikšu! Diezin kam tagad būtu jānotiek, lai viņš no Liepājas aizietu?! Lasīt visu

  • Dievs turēja manu roku. Ginekoloģe Agnija Caunīte

    Rīgas 1. slimnīcas atbildīgā ginekoloģe AGNIJA CAUNĪTE visiem jaunajiem kolēģiem iesaka vispirms nodarboties ar dzemdniecību. “Pirmām kārtām tāpēc, ka šis darbs ārstam sniedz vislielāko gandarījumu. Un arī tāpēc, ka vēlāk var būt bail pārkvalificēties – kamēr jauns, tu uzdrīksties vairāk, bet, uzkrājis pieredzi, iespējams, baidīsies no lielās atbildības, jo dzemdniecības ārsts taču atbild uzreiz par divu cilvēku veselību un dzīvību, par māti un par bērnu.” Lasīt visu

  • Aicinājums. Teātra režisors K. Auškāps vispirms izmācījās par ārstu

    Dailes teātra režisora Kārļa Auškāpa pirmā izvēle bija kļūt par ārstu. Viņš būtu varējis visu mūžu kalpot cilvēkiem, ievērojot Hipokrata zvērestu, taču cits aicinājums bija stiprāks un viņš kļuva par teātra mūzu Melpomenes un Talijas kalpu. Lasīt visu

  • Ar sniegu zobos un azartu sirdī

    Kardioloģijas rezidents VALTERS STIRNA savus sportisko hobijus uzskata par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Līdztekus tenisam, basketbolam, volejbolam, futbolam, veikbordam, kalnu slēpošanai un hokejam nu jau 11 gadus viņš katras sniegotās brīvdienas pavada skijoringa trasē. Tās emocijas, ko gūst, traucoties aiz motocikla piesietā trosē un ar slēpēm kājās lielā ātrumā manevrējot pa aizsaluša ezera virsmu, Valters sauc par īstu azartu. Lasīt visu

  • Dzīvesveids, nevis darbs. Ieviņa Alka

    Vissliktāk ir tad, ja ārsts neatliekamajā medicīnā ienāk ar vēlmi pēc materiālas vai emocionālas atzinības. Gandarījumam par padarīto jārodas nevis tāpēc, ka pacients pateicis paldies, bet tāpēc, ka izdevies pacientam sniegt savlaicīgu un kvalificētu palīdzību. Tā uzskata Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas Reģionālā centra vadītāja vietniece medicīnas jautājumos IEVIŅA ALKA. "Man ir bijusi iespēja trīs gadu desmitu garumā trīs cilvēku komandā veidot un pilnveidot pirmsstacionāra dienestu līdz pat vienotā valsts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveidošanai." Lasīt visu

  • Latvietības saliņa Martinrodā. Internista pieredze Vācijā

    Mūsu tikšanās notika pērnvasar Rīgas pilsētas svētkos. Dr. RAULS VAITKA, bijušais Kuldīgas slimnīcas Terapijas nodaļas vadītājs, ar sievu Aismu divas nedēļas ciemojās pie saviem mīļajiem Latvijā. Sēžam Vecrīgā āra kafejnīciņā un tērzējam. Virs galvas lidmašīnu rūkoņa - notiek avio demonstrējumi. Rauls ar Aismu bilst, ka lielāks patriotisms pārņem, svētku programmu lūkojot pie televizora ekrāna Vācijā. Omulīgi, smaidīgi, pašapzinīgi, daudz joko, ne vēsts no tām rūpēm balsī, kas izskanēja, kad Raulu intervēju pirms trim gadiem. Toreiz viņš stāstīja, ka valsts ģimeni (viņu - ārstu un sievu - skolotāju) nolikusi zem sitiena, vairs nevarot "pacelt bērnu izglītību". Tagad ar  lepnumu teic: viņa prakse Martinrodā nosvinējusi divu gadu jubileju. Un Latviju viņi nav aizmirsuši - viņu mājas Vācijā ir kā maza Latvijas saliņa. Lasīt visu

  • Bez liekas dižošanās. Gastroenteroloģe Anita Grietēna

    P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas centra bijusī 10. nodaļas vadītāja, gastroenteroloģe ANITA GRIETĒNA pieder vecā kaluma ārstu paaudzei, kam ir liela pietāte pret cilvēku. Kas prot pacietīgi uzklausīt pacientu, diagnosticēt un daudz ko izdarīt bez aparatūras. Kam būtiskāka par pakāpšanos pa karjeras kāpnēm ir apziņa, ka esi spējis pacientam uzlabot dzīves kvalitāti, ļāvis justies labāk kaut mēnesi, gadu vai vairākus. Jo pacients, kad ir slimības varā, ārsta rokās ieliek savu likteni. Lasīt visu

  • 10 JAUTĀJUMI. Hobijārsti un krievu rulete veselības aprūpē

    Kā un kāpēc sajaucas privātā un publiskā medicīna? Kā patiesībā Latvijā izdzīvo ārsts, kam ir smieklīgi maza alga? Vai reformas - obligātā veselības apdrošināšana - sakārtos privātās - publiskās medicīnas attiecības? Atbild SIA “Veselības centrs 4” valdes priekšsēdētājs MĀRIS RĒVALDS. Lasīt visu

  • Stāstnieks, kam mērķis un ideāli stāv pāri ikdienišķajam. Andris Jumtiņš

    Ar RSU Ortopēdijas katedras vadītāju asociēto profesoru Andri Jumtiņu tiekamies katedras vadītāja kabinetā sestajā stāvā sarkanķieģeļu ēkā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā. Kad pie lasītājiem nonāks īpašais Doctus piecpadsmitgades numurs, skaistais kļavu lapu dzeltenums, kas gleznojas aiz loga, un vēl siltās rudens vēsmas būs nomainījuši tumšāki un vēsāki vēlā rudens vakari. Rudens dienām stāsti ir kā radīti. Un Andris Jumtiņš ir stāstnieks. Mūsu sarunas noslēgumā apliecinu: "Jūs esat brīnišķīgs stāstnieks!" Viņš uz manu teikumu atbild ar pārfrāzētu dullās Paulīnes teicienu: "Jūs sakāt?!"     Lasīt visu

  • Mūsējie pasaulē. Aizbraukuši. Vai zaudēti?

    Latvija nav tikai ģeogrāfiska vienība zemeslodes atlantā. Latvija ir tās cilvēki jebkur pasaulē. Cilvēki, kas ar savu darbu un sasniegumiem citiem atgādina, ka ir tāda maza zeme Ziemeļeiropā Baltijas jūras austrumu krastā. Tie ir cilvēki, kuri domās, saiknē ar draugiem un kolēģiem un sirdī nav pazaudējuši piederību savai zemei un kuriem rūp tas, kas notiek Latvijā. Un kuri - vismaz daļa no viņiem - cer reiz atgriezties Latvijā. Piedāvājam 1990.-2000. gadā aizbraukušo ārstu redzējumu: kas ir viņu veiksmīgā profesionālā stāsta pamatā, vai viņi jūtas gaidīti atpakaļ, ko mācīties no zemes, kurā viņi strādā, un kā saglabā latvietību. Un arī vērtīgu skatu no malas - par Latvijas medicīnas stiprajām un vājajām pusēm. Lasīt visu