Sabiedrības raksti | Personības

  • Medicīnas korifeja Mārtiņa Zīles filozofija. Būtiskas pieturzīmes

    Ar izcilā Latvijas ārsta profesora MĀRTIŅA ZĪLES (1863–1945) filozofiju sastapos nejauši, kad pēdējos trīs medicīnas studiju gados jutu vajadzību pēc dziļākas ārsta profesijas jēgas.* Vēstījums, ko atstājis izcilais medicīnas filozofs, stāv pāri ikdienas medicīnas praksei. Aiz piesātinātā un sarežģītā teksta tas uzreiz neatklājas – Mārtiņš Zīle lasītājam dod brīvību domāt, izprast, sintezēt. Profesors uzved “visaugstākajā skatu tornī”, liekot meklēt atbildes uz jautājumiem: kāpēc ārstam būtu jāizzina intuitīvi uztveramais X faktors, kāpēc jāizprot neredzamais? Lasīt visu

  • Mūsu mamma, kolēģe, draugs. Docente Jella Upmane

    Zilganpelēkās acis, rāmas. Pie operāciju galda tās nekad nemeta zibeņus, allaž mierīga, pat vissarežģītākajās situācijās. Tāda viņa bija arī dzīvē – nepacēla balsi, konfliktos pagāja maliņā, stingru raksturu, skaidru prātu, atbildīga. Un maigu sirdi. Tā docenti JELLU UPMANI (1926–2012) raksturo kolēģi. Viņas skolnieki, tagad izcili profesori, saka: “Docente Upmane rūpējās par mums kā mamma, bija ieinteresēta, lai izaugam ne tikai par labiem profesionāļiem, bet arī labiem cilvēkiem.” Lasīt visu

  • In memoriam. Atvadoties no žurnāla Doctus ilggadējās mākslinieces Dinas Dzelmes (1954–2013)

    Doctus . | 2013. gada 1. jūlijs

    Ar žurnālu Doctus māksliniece Dina Dzelme sadarbojās kopš 2004. gada. Tā gada aprīļa numura Lieldienu noskaņu vāks ar oliņu bija pirmais Dinas darbs žurnālam Doctus. Veidojot Doctus vāka dizainu, Dina sadarbojusies ar fotogrāfēm Astrīdu Meirāni un Inesi Austrumu. Atskatoties uz paveikto, saskaitījām, ka Dina ir autore 101 Doctus vāka vizuālajam noformējumam. Interesants skaits... Lasīt visu

  • Par sviestmaizi ārstus Latvijā nenoturēs. Plaušu ķirurgs Betānijas slimnīcā Vācijā

    Viņš ir prom jau gadu. Kopš 2012. gada aprīļa viņš strādā par virsārstu Betānijas slimnīcā Rūras ielejā Vācijā. Spožs profesionālis. Latvietis, kuram nav vienalga, kas notiek viņa valstī. Taču godīgi atzīst, ka nav varējis izcīnīt to, ko gribējis, kaut arī ir no cīnītājiem – divarpus gadu bijis Stradiņa slimnīcas arodbiedrības vadītājs. Torakālais ķirurgs Dr. med. ULDIS KOPEIKA runā aizrautīgi, ik pa brīdim iekaist – par novērotajām nejēdzībām. “Nevajag būvēt Dienvidu tiltu par ikru maizi, ar uzcenojumu iepirkt zemās grīdas tramvajus, kurus neizmanto, un domāt, ka labus ārstus Latvijā noturēs par sviestmaizi!” Šis ir stāsts par latviešu ārstu, kura zināšanas un pieredzi citā valstī novērtē. Reizē mazliet skumjš stāsts par to, kā mēs pazaudējam savus izcilniekus. Lasīt visu

  • Mediķa talants. Neiroloģe Maruta Solvita Iveta Naudiņa

    Neiroloģe MARUTA SOLVITA IVETA NAUDIŅA arī pensijas gados turpina strādāt, saglabā aktīvu dzīves pozīciju un krāj jaunas zināšanas, kas varētu palīdzēt viņas pacientiem. Piemēram, ar apiterapijas metodēm. “Mediķiem tāpat kā māksliniekiem vajag talantu,” – tāda ir dakteres Naudiņas stingra pārliecība. Šis ir viņas stāsts. Lasīt visu

  • Eksministrs bez šlipses. Juris Bārzdiņš

    Gaiši dzeltenu vizītkarti "Premium Medical klīnika, JURIS BĀRZDIŅŠ, valdes priekšsēdētājs" saņemu kopā ar piebildi: "Šī ir viena no manām identitātēm." Daļa mūsu sarunas ir lēna, koncentrējot domas, līdz nonākam pie, kā man šķiet, viņa sirdij vistuvākās daļas - zinātnes, J. Bārzdiņa otrās identitātes, kas saistīta ar zinātnisko un akadēmisko darbību Latvijas Universitātē un Pasaules Bankas pētījuma projektā. Vēl viņā mājo burātāja, tēva un vīra identitāte, arī mazliet vientuļnieka stīga. Attāli palikusi, tomēr vēl svaigi dzīva ir ar šlipsi apjoztā eksministra identitāte, kas atstājusi nospiedumus ne tikai Vikipēdijas un Google ierakstos, bet arī Jura Bārzdiņa dzīves gājuma secinājumos.  Lasīt visu

  • Trīsdesmit piecus gadus ar smaidu. Neatliekamās medicīnas centra virsārste Dina Balode

    Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra virsārsti DINU BALODI kolēģi raksturo kā vienmēr smaidīgu, pretimnākošu, fantastisku sievieti, kas unikālā veidā prot apvienot medicīnisko pieredzi ar cilvēcisko faktoru. Tas viņai veiksmīgi izdevies visus gadus, kurus nostrādājusi medicīnā, no tiem 27 - ārsta profesijā. Dina Balode atzīst: šis viņai īpašs gads - ar apaļiem cipariem. 50 dzīves gadi. 35 gadi medicīnā. 20 gadi Latvijas Diabēta asociācijā. Pieci gadi Stradiņa slimnīcā. Lasīt visu

  • Preiļu leģenda. Marta Veita

    MARTA VEITA mūs sagaida uz viesu nama "Pie Pliča" lieveņa. Tā ir leģendāra guļbūve - 1859. gadā te atvērta pirmā slimnīca Preiļos. Arī dakteri Veitu kolēģi sauc par Preiļu leģendu. Nostrādājusi šajā pilsētā gandrīz 50 gadu - par internisti, tad ģimenes ārsti, daudziem kolēģiem bijusi skolotāja, padomdevēja. Erudīta, inteliģenta, ļoti gaiša un pacientu mīlēta. Pelnīti. Viņai allaž pirmajā vietā bijis slimnieks. Mājas, privātā dzīve - pēc tam. Tagad daktere, aktīvās gaitas pabeigusi, pārceļas uz Carnikavu. Smaidot stāsta, ka ar pacientu pārrakstīšanu bijusi pamatīga "ambrāža". Tik ļoti sarasts, grūti šķirties!  Lasīt visu

  • Jauna ēra muskuloskeletālās sistēmas slimību pacientiem

    Tik ļoti ierasts runāt par sirds-asinsvadu un onkoloģiskajām slimībām, jo mirstības un darba nespējas līmenis to dēļ ir augsts. Taču reti pieminēts, ka muskuloskeletālās sistēmas slimības (MSS) - arī autoimūnie artrīti - būtiski palielina slogu uz valsts ekonomiku, jo darbaspējīgs cilvēks agrīni un korekti nediagnosticētas slimības dēļ bez kvalitatīvas ārstēšanas un rehabilitācijas kļūst par invalīdu un sociālo pabalstu saņēmēju, nevis ar savu darbu turpina aktīvi radīt pievienoto vērtību. Lai mazinātu darbaspēju zudumu, kas rodas muskuloskeletālās sistēmas (balsta un kustību orgānu) slimību dēļ, Latvijā līdzīgi kā 25 pasaules valstīs 2012. gadā tika sākts projekts "Piemērots darbam?" ("FitforWork?"). 12. aprīlī šā projekta ietvaros tiks prezentēts MSS ierobežošanas rīcības plāns. Lasīt visu

  • Pozitīvi nemierīga. Dagdas jaunā ģimenes ārste

    Dagdā kūsā dzīvība. Bērni no skolas dodas mājās. Veselības centrā, kur strādā ģimenes ārste OLGA GOLUBE, rosās strādnieki - atvestas Eiropas iepirkuma mēbeles. Daktere Golube rāda jauno krēslu, ar lepnumu izrāda skaisti iekārtotās prakses telpas. "Es jau būtu varējusi sēdēt astoņos kvadrātmetros un pukstēt pie sevis: kādi apstākļi! Bet pašvaldībai un iestādes vadītājam dīcu, ka gribu strādāt citādi. Runāju, stāstīju. Pašvaldībā jau neviens nešķirsta Ministru kabineta noteikumus - kādās telpās ģimenes ārstam būtu jāstrādā. Daudzi teica: nu, ko tā Golube izdomāja?! Bet tā Golube vienalga gāja un prasīja! Un sapņi piepildījās!" Olga Golube ir viena no pieciem Latvijas jaunajiem (tiem, kas jaunāki par 35 gadiem) ģimenes ārstiem, kas strādā laukos, nesen apbalvota akcijā "Meklējam labu ģimenes ārstu!"  Lasīt visu

  • Saprast savu vietu. Invazīvais kardiologs Alfrēds Lībiņš

    Bijis iecirkņa terapeits, ceha ārsts, divas reizes ar pārtraukumiem Liepājas reģionālās slimnīcas Kardioloģijas nodaļas vadītājs, bet kopš 2006. gada invazīvais kardiologs, kas strādā sirds katetrizācijas laboratorijā Liepājas slimnīcā – tāds ir ārsta ALFRĒDA LĪBIŅA īsais profesionālais gājums. Dzimis rīdzinieks, kas pirms 34 gadiem pārcēlās uz Liepāju – uz sievas Agritas, arī ārstes, dzimto pilsētu – ar domu: ilgi te nepalikšu! Diezin kam tagad būtu jānotiek, lai viņš no Liepājas aizietu?! Lasīt visu

  • Dievs turēja manu roku. Ginekoloģe Agnija Caunīte

    Rīgas 1. slimnīcas atbildīgā ginekoloģe AGNIJA CAUNĪTE visiem jaunajiem kolēģiem iesaka vispirms nodarboties ar dzemdniecību. “Pirmām kārtām tāpēc, ka šis darbs ārstam sniedz vislielāko gandarījumu. Un arī tāpēc, ka vēlāk var būt bail pārkvalificēties – kamēr jauns, tu uzdrīksties vairāk, bet, uzkrājis pieredzi, iespējams, baidīsies no lielās atbildības, jo dzemdniecības ārsts taču atbild uzreiz par divu cilvēku veselību un dzīvību, par māti un par bērnu.” Lasīt visu

  • Aicinājums. Teātra režisors K. Auškāps vispirms izmācījās par ārstu

    Dailes teātra režisora Kārļa Auškāpa pirmā izvēle bija kļūt par ārstu. Viņš būtu varējis visu mūžu kalpot cilvēkiem, ievērojot Hipokrata zvērestu, taču cits aicinājums bija stiprāks un viņš kļuva par teātra mūzu Melpomenes un Talijas kalpu. Lasīt visu

  • Ar sniegu zobos un azartu sirdī

    Kardioloģijas rezidents VALTERS STIRNA savus sportisko hobijus uzskata par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Līdztekus tenisam, basketbolam, volejbolam, futbolam, veikbordam, kalnu slēpošanai un hokejam nu jau 11 gadus viņš katras sniegotās brīvdienas pavada skijoringa trasē. Tās emocijas, ko gūst, traucoties aiz motocikla piesietā trosē un ar slēpēm kājās lielā ātrumā manevrējot pa aizsaluša ezera virsmu, Valters sauc par īstu azartu. Lasīt visu

  • Dzīvesveids, nevis darbs. Ieviņa Alka

    Vissliktāk ir tad, ja ārsts neatliekamajā medicīnā ienāk ar vēlmi pēc materiālas vai emocionālas atzinības. Gandarījumam par padarīto jārodas nevis tāpēc, ka pacients pateicis paldies, bet tāpēc, ka izdevies pacientam sniegt savlaicīgu un kvalificētu palīdzību. Tā uzskata Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas Reģionālā centra vadītāja vietniece medicīnas jautājumos IEVIŅA ALKA. "Man ir bijusi iespēja trīs gadu desmitu garumā trīs cilvēku komandā veidot un pilnveidot pirmsstacionāra dienestu līdz pat vienotā valsts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveidošanai." Lasīt visu

  • Latvietības saliņa Martinrodā. Internista pieredze Vācijā

    Mūsu tikšanās notika pērnvasar Rīgas pilsētas svētkos. Dr. RAULS VAITKA, bijušais Kuldīgas slimnīcas Terapijas nodaļas vadītājs, ar sievu Aismu divas nedēļas ciemojās pie saviem mīļajiem Latvijā. Sēžam Vecrīgā āra kafejnīciņā un tērzējam. Virs galvas lidmašīnu rūkoņa - notiek avio demonstrējumi. Rauls ar Aismu bilst, ka lielāks patriotisms pārņem, svētku programmu lūkojot pie televizora ekrāna Vācijā. Omulīgi, smaidīgi, pašapzinīgi, daudz joko, ne vēsts no tām rūpēm balsī, kas izskanēja, kad Raulu intervēju pirms trim gadiem. Toreiz viņš stāstīja, ka valsts ģimeni (viņu - ārstu un sievu - skolotāju) nolikusi zem sitiena, vairs nevarot "pacelt bērnu izglītību". Tagad ar  lepnumu teic: viņa prakse Martinrodā nosvinējusi divu gadu jubileju. Un Latviju viņi nav aizmirsuši - viņu mājas Vācijā ir kā maza Latvijas saliņa. Lasīt visu