Sabiedrības raksti | Personības

  • Darbs mīl pirmdienā dzimušos. Urologs Vilnis Lietuvietis

    Asociētajam profesoram urologam Vilnim Lietuvietim dažos gados izdevies apvienot vairākas Rīgas Daugavas labā krasta atsevišķās uroloģijas nodaļas vienkopus un Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas telpās izveidot vienu lielu, moderni aprīkotu Uroloģijas klīniku. Katrs to vis nevarētu. Kur slēpjas viņa spēks? Lasīt visu

  • Baltais doktors melnajā kontinentā. Alberts Šveicers

    Viņš ir jauns, vesels, izskatīgs, izglītots, Eiropā pazīstams ērģelnieks, muzikologs, filozofs. Viņu sagaida spoža karjera civilizētajā pasaulē. Taču viņš to pamet, lai dotos uz mežonīgiem džungļiem ārstēt afrikāņus. Bet tieši tas viņam vēlāk atnes pasaules slavu. Šis cilvēks ir ALBERTS ŠVEICERS (1875–1965) – leģendārais ārsts, domātājs, muzikologs, teologs, Nobela Miera prēmijas laureāts. Lasīt visu

  • Profesors Skuja mūsu atmiņās

    Izcils skolotājs, mentors, ātrs gan savā fiziskajā, gan domu skrējienā, ar plašu skatu uz dzīvi. Piemērs, kā kritiskā brīdī pārvarēt grūtības. Zinātnieks – 1943. gadā no Berlīnes Humbolta universitātes Charite klīnikas, kur viņš bija nosūtīts apgūt moderno gastroskopiju, pārveda pirmo cieto gastroskopu un kļuva par pirmo latviešu gastroenterologu endoskopistu, vēlāk izstrādājot oriģinālu teoriju par žultsakmeņu alerģiski infekciozo izcelsmi patoloģiski izmainītas zarnu mikrofloras ietekmē. 5. oktobrī, atzīmējot profesora NIKOLAJA SKUJAS (1913–2012) simto dzimšanas dienu, Latvijas Zinātņu akadēmijā uz sēdi bija pulcējušies viņa tuvinieki, skolnieki, kolēģi. Lai kavētos atmiņās un paraudzītos, kā profesora Skujas idejas attīstās mūsdienās. Lasīt visu

  • Ķirurģija nemīl vājos. Medicīnas zinātņu doktors Jānis Ozols

    “Ja man jānosauc trīs labas lietas, kas šobrīd ir manā dzīvē, es teiktu: kluss kabinets, ērts krēsls un pilnīga neatkarība no valsts budžeta,” saka medicīnas zinātņu doktors JĀNIS OZOLS. Bijušajam Rīgas 1. slimnīcas direktoram ir četras nopietnas profesijas – ķirurgs, medicīnas administrators, politiķis un psihoterapeits. Piedzīvojis daudzas vētras un šūpošanos augšup lejup pa karjeras kāpnēm, pašlaik viņš mierīgi sēž psihoterapeita krēslā. Vai uz visiem laikiem – vai tā ir tikai īsa atpūta pirms nākamā devītā viļņa? Lasīt visu

  • Rainis Aspazijas kopēja lomā

    1907. gadā, neilgi pēc politisko bēgļu Raiņa un Aspazijas apmešanās uz dzīvi Šveices dienvidos, nopietni sašķobījās dzejnieces veselība*. Viņas hroniskajām, no dzimtenes līdzatvestajām kaitēm “saulainajā stūrītī” pie Lugānas ezera pievienojās jauna liga: bieži un mokoši sāka streikot Aspazijas gremošanas trakts. Mediķu pakalpojumi dienvidu trimdas agrīnajā posmā viņai un Rainim nebija pa kabatai, un dzejniece šā tā mēģināja izlīdzēties te ar vienu, te citu pašārstēšanās metodi. Taču 1908. gada vasarā viņas kuņģa kaite saasinājās tiktāl, ka dzejniekpārim vajadzēja aizņemties prāvu naudas summu, lai Aspazija varētu doties uz Berni pie iekšķīgo slimību speciālista. Sirdzēja atgriezās ar profesora dr. Hermaņa Zāli noteiktu diagnozi – ielaists zarnu katars – un rekomendāciju bez kavēšanās doties uz kādu no attiecīgā profila sanatorijām, kādu Šveicē bija ne mazums. Strauju atveseļošanos slavenais internists “krievu” pacientei nesolīja. Lasīt visu

  • Siržu kalējs un glaudītājs. Kardiologs Oskars Kalējs

    Kad aprīlī Rīgas Stradiņa universitātes profesoram Oskaram Kalējam par sirds ritma traucējumu nefarmakoloģisko metožu ārstēšanas ieviešanu un attīstību Latvijā pasniedza Latvijas Zinātņu akadēmijas, AS “Latvijas Gāze” un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonda 2013. gada balvu, Sirds ķirurģijas centra vadītājs Romans Lācis par kolēģi sacīja, ka viņš ir viens no Latvijas izcilākajiem kardiologiem, daudzu jaunu ideju nesējs un studentu mīlēts pasniedzējs. Bet arī pacienti pie viņa lauztin laužas (jo, lai gan reizēm šķiet visai bargs, toties taisnīgs, slimnieka veselībā ieinteresēts). Un arī žurnālisti – jo Oskars Kalējs ir sulīgs stāstītājs, kas lietas mēdz saukt īstajā vārdā. Tiesa, viņš pēc tam mēdz aizsvilties par to, ko skribenti sarakstījuši, jo publiski profesors tik vienkāršoti (vai kolorīti) runāt nedrīkstot, taču – īlenu maisā nenoslēpsi, tāpat visi zina: starp ārstiem svojaks, savējais. Nu labi, viņam ir grāds, bet tas pats Oskars Kalējs vien palicis – nevis liels profesors, prātuļotājs un teorētiķis, bet joprojām skrien, dara, aši sastrīdas ar kādu par lietu, izburkšķas un atkal dara. Profesora oratora un reizēm pat demagoga dotības, ja tās jāizmanto cēla mērķa vārdā, ir fantastiskas. Lasīt visu

  • Ārstēt sāpes pareizi. Anesteziologs reanimatologs Guntis Iļķēns

    “Tas ir mans dzīves moto, tas, ko gribu iemācīt kolēģiem un pacientiem,” saka anesteziologs reanimatologs GUNTIS IĻĶĒNS. Latvijā viņš ir viens no apmēram 50 speciālistiem, kas profesionāli pazīst sāpes. Pamatdarbā strādā par anesteziologu reanimatologu Vidzemes slimnīcā, koordinē darbu operāciju nodaļā, aprūpē sāpju pacientus poliklīnikā, privātpraksē un nesen atvērtajā paliatīvās aprūpes nodaļā. No medicīnas brīvajā laikā fotografē. Dabu, cilvēkus, norises. Viņa fotogrāfijas rotā arī Vidzemes slimnīcas interjeru. Lasīt visu

  • Medicīnas korifeja Mārtiņa Zīles filozofija. Būtiskas pieturzīmes

    Ar izcilā Latvijas ārsta profesora MĀRTIŅA ZĪLES (1863–1945) filozofiju sastapos nejauši, kad pēdējos trīs medicīnas studiju gados jutu vajadzību pēc dziļākas ārsta profesijas jēgas.* Vēstījums, ko atstājis izcilais medicīnas filozofs, stāv pāri ikdienas medicīnas praksei. Aiz piesātinātā un sarežģītā teksta tas uzreiz neatklājas – Mārtiņš Zīle lasītājam dod brīvību domāt, izprast, sintezēt. Profesors uzved “visaugstākajā skatu tornī”, liekot meklēt atbildes uz jautājumiem: kāpēc ārstam būtu jāizzina intuitīvi uztveramais X faktors, kāpēc jāizprot neredzamais? Lasīt visu

  • Mūsu mamma, kolēģe, draugs. Docente Jella Upmane

    Zilganpelēkās acis, rāmas. Pie operāciju galda tās nekad nemeta zibeņus, allaž mierīga, pat vissarežģītākajās situācijās. Tāda viņa bija arī dzīvē – nepacēla balsi, konfliktos pagāja maliņā, stingru raksturu, skaidru prātu, atbildīga. Un maigu sirdi. Tā docenti JELLU UPMANI (1926–2012) raksturo kolēģi. Viņas skolnieki, tagad izcili profesori, saka: “Docente Upmane rūpējās par mums kā mamma, bija ieinteresēta, lai izaugam ne tikai par labiem profesionāļiem, bet arī labiem cilvēkiem.” Lasīt visu

  • In memoriam. Atvadoties no žurnāla Doctus ilggadējās mākslinieces Dinas Dzelmes (1954–2013)

    Doctus . | 2013. gada 1. jūlijs

    Ar žurnālu Doctus māksliniece Dina Dzelme sadarbojās kopš 2004. gada. Tā gada aprīļa numura Lieldienu noskaņu vāks ar oliņu bija pirmais Dinas darbs žurnālam Doctus. Veidojot Doctus vāka dizainu, Dina sadarbojusies ar fotogrāfēm Astrīdu Meirāni un Inesi Austrumu. Atskatoties uz paveikto, saskaitījām, ka Dina ir autore 101 Doctus vāka vizuālajam noformējumam. Interesants skaits... Lasīt visu

  • Par sviestmaizi ārstus Latvijā nenoturēs. Plaušu ķirurgs Betānijas slimnīcā Vācijā

    Viņš ir prom jau gadu. Kopš 2012. gada aprīļa viņš strādā par virsārstu Betānijas slimnīcā Rūras ielejā Vācijā. Spožs profesionālis. Latvietis, kuram nav vienalga, kas notiek viņa valstī. Taču godīgi atzīst, ka nav varējis izcīnīt to, ko gribējis, kaut arī ir no cīnītājiem – divarpus gadu bijis Stradiņa slimnīcas arodbiedrības vadītājs. Torakālais ķirurgs Dr. med. ULDIS KOPEIKA runā aizrautīgi, ik pa brīdim iekaist – par novērotajām nejēdzībām. “Nevajag būvēt Dienvidu tiltu par ikru maizi, ar uzcenojumu iepirkt zemās grīdas tramvajus, kurus neizmanto, un domāt, ka labus ārstus Latvijā noturēs par sviestmaizi!” Šis ir stāsts par latviešu ārstu, kura zināšanas un pieredzi citā valstī novērtē. Reizē mazliet skumjš stāsts par to, kā mēs pazaudējam savus izcilniekus. Lasīt visu

  • Mediķa talants. Neiroloģe Maruta Solvita Iveta Naudiņa

    Neiroloģe MARUTA SOLVITA IVETA NAUDIŅA arī pensijas gados turpina strādāt, saglabā aktīvu dzīves pozīciju un krāj jaunas zināšanas, kas varētu palīdzēt viņas pacientiem. Piemēram, ar apiterapijas metodēm. “Mediķiem tāpat kā māksliniekiem vajag talantu,” – tāda ir dakteres Naudiņas stingra pārliecība. Šis ir viņas stāsts. Lasīt visu

  • Eksministrs bez šlipses. Juris Bārzdiņš

    Gaiši dzeltenu vizītkarti "Premium Medical klīnika, JURIS BĀRZDIŅŠ, valdes priekšsēdētājs" saņemu kopā ar piebildi: "Šī ir viena no manām identitātēm." Daļa mūsu sarunas ir lēna, koncentrējot domas, līdz nonākam pie, kā man šķiet, viņa sirdij vistuvākās daļas - zinātnes, J. Bārzdiņa otrās identitātes, kas saistīta ar zinātnisko un akadēmisko darbību Latvijas Universitātē un Pasaules Bankas pētījuma projektā. Vēl viņā mājo burātāja, tēva un vīra identitāte, arī mazliet vientuļnieka stīga. Attāli palikusi, tomēr vēl svaigi dzīva ir ar šlipsi apjoztā eksministra identitāte, kas atstājusi nospiedumus ne tikai Vikipēdijas un Google ierakstos, bet arī Jura Bārzdiņa dzīves gājuma secinājumos.  Lasīt visu

  • Trīsdesmit piecus gadus ar smaidu. Neatliekamās medicīnas centra virsārste Dina Balode

    Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra virsārsti DINU BALODI kolēģi raksturo kā vienmēr smaidīgu, pretimnākošu, fantastisku sievieti, kas unikālā veidā prot apvienot medicīnisko pieredzi ar cilvēcisko faktoru. Tas viņai veiksmīgi izdevies visus gadus, kurus nostrādājusi medicīnā, no tiem 27 - ārsta profesijā. Dina Balode atzīst: šis viņai īpašs gads - ar apaļiem cipariem. 50 dzīves gadi. 35 gadi medicīnā. 20 gadi Latvijas Diabēta asociācijā. Pieci gadi Stradiņa slimnīcā. Lasīt visu

  • Preiļu leģenda. Marta Veita

    MARTA VEITA mūs sagaida uz viesu nama "Pie Pliča" lieveņa. Tā ir leģendāra guļbūve - 1859. gadā te atvērta pirmā slimnīca Preiļos. Arī dakteri Veitu kolēģi sauc par Preiļu leģendu. Nostrādājusi šajā pilsētā gandrīz 50 gadu - par internisti, tad ģimenes ārsti, daudziem kolēģiem bijusi skolotāja, padomdevēja. Erudīta, inteliģenta, ļoti gaiša un pacientu mīlēta. Pelnīti. Viņai allaž pirmajā vietā bijis slimnieks. Mājas, privātā dzīve - pēc tam. Tagad daktere, aktīvās gaitas pabeigusi, pārceļas uz Carnikavu. Smaidot stāsta, ka ar pacientu pārrakstīšanu bijusi pamatīga "ambrāža". Tik ļoti sarasts, grūti šķirties!  Lasīt visu

  • Jauna ēra muskuloskeletālās sistēmas slimību pacientiem

    Tik ļoti ierasts runāt par sirds-asinsvadu un onkoloģiskajām slimībām, jo mirstības un darba nespējas līmenis to dēļ ir augsts. Taču reti pieminēts, ka muskuloskeletālās sistēmas slimības (MSS) - arī autoimūnie artrīti - būtiski palielina slogu uz valsts ekonomiku, jo darbaspējīgs cilvēks agrīni un korekti nediagnosticētas slimības dēļ bez kvalitatīvas ārstēšanas un rehabilitācijas kļūst par invalīdu un sociālo pabalstu saņēmēju, nevis ar savu darbu turpina aktīvi radīt pievienoto vērtību. Lai mazinātu darbaspēju zudumu, kas rodas muskuloskeletālās sistēmas (balsta un kustību orgānu) slimību dēļ, Latvijā līdzīgi kā 25 pasaules valstīs 2012. gadā tika sākts projekts "Piemērots darbam?" ("FitforWork?"). 12. aprīlī šā projekta ietvaros tiks prezentēts MSS ierobežošanas rīcības plāns. Lasīt visu