Sabiedrības raksti | Pieredzes stāsti

  • Kāpēc otra specialitāte?

    Kāda ir prakse — kas pamudina un motivē apgūt un strādāt nozarē līdzās savai pamatspecialitātei? Divu ārstu stāsti par to, kā otra specialitāte ļauj palūkoties uz pacientu. Lasīt visu

  • Vāciešiem viss notiek pēc plāna

    Vāciešiem patīk miers, punktualitāte un kārtība. Un vienmēr katrā situācijā jābūt plānam, kā rīkoties. No 2012. gada septembra sešus mēnešus stažējos Zolingenas pilsētas slimnīcā Vācijā un pašlaik esmu rezidents šajā slimnīcā. Par lielāko ieguvumu uzskatu asinsvadu ultrasonogrāfijas pamatu apguvi. Vācieši asinsvadu ultrasonogrāfiju ir iekļāvuši rezidentūras programmā, un tas ir liels pluss. Lasīt visu

  • Kā klīniskais farmaceits palīdz ārstam?

    Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas aptiekas vadītāja INGA GŪTMANE ir farmaceite trešajā paaudzē. Nu jau vairākus gadus Ingas sirdslieta un lielākā aizraušanās ir klīniskā farmācija. Pa šo laiku viņa ieguvusi bagātu informāciju par klīniskās farmācijas attīstību citās valstīs, kā arī kopā ar tuvākajiem domubiedriem Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātē īstenoto maģistra studiju programmu klīniskajā farmācijā no akadēmiskas pārveidojusi par profesionālu. Lasīt visu

  • Piecsimt kilometru no Polārā loka

    Ar ANITU DRESMANI tiekamies ginekologu prakses “Quartus” telpās. Viņa ir atbraukusi ciemos – “Quartus” bijusī direktore jau gadu strādā Norvēģijā, Tronheimā, šīs valsts lielākajā privātajā veselības centrā “Aleris”. Anita izsaiņo torti “Cielaviņa”, Norvēģijā ļoti pietrūkstot skaistu kūciņu, bulciņu. “Ar mazo meitu iegājām kafejnīcā. Bērnam mirdz acis – tik daudz kūku! Tronheimā tā nav. Bet tur ir kas cits. Varu iziet ārā un kāpt kalnā vai kāpt lejā uz fjordu...” Klausoties Anitas stāstījumā, nepamet doma par kontrastu. Anita ir smalka, sievišķīga, runā emocionāli, pieklusinātā maigā balsī, lieto daudz pamazināmās formas, bet viņas kodolā ir kas ļoti stiprs. Ne jau tik vienkārši 41 gada vecumā trīs bērnu mammai pārlauzt dzīvi un teikt: mēs neaizbraucam uz laiku, aizbraucam pavisam. Pieradināt un saaugt ar norvēģu skarbumu un savvaļīgumu. Lasīt visu

  • Dabiskā sieviešu un medicīnas saikne?

    “Līdz pat 19. gadsimta beigām Eiropas akadēmiskā pasaule domu par sievieti kā ārsti uzskatīja par neizdevušos joku”. Latvijā aptuveni 75% no visiem ārstiem ir sievietes. Par medicīnas māsām nav pat vērts runāt: šīs profesijas nosaukums vien jau liek vīrietim kļūt par "māsu" (tātad "sievieti"), kas, protams, atbaida lielu daļu vīriešu Lasīt visu

  • Cilvēks, kuru sveicina bezpajumtnieki

    Latvijas Sarkanā Krusta Rīgas sociālā centra “Gaiziņš” naktspatversme atrodas Rīgas Centrāltirgus teritorijā – izdevīgā vietā gan policijai, kas atved nakšņotājus, gan arī pašiem klientiem. Tāpēc tā gandrīz visu gadu ir pārpildīta. Personāls strādā kādreizējā policijas iecirkņa telpās. Ārsta palīga EDGARA SĪMAŅA pamatdarba vieta ir Neatliekamās palīdzības Rīgas reģionālā centra apakšstacija “Centrs”, taču nu jau piekto gadu viņš piestrādā arī naktspatversmē “Gaiziņš”. Pieradis uz dzīvi raudzīties pozitīvi, viņš arī par “Gaiziņa” iemītniekiem, kas pārsvarā ir alkoholiķi, runā tieši, taču tajā pašā laikā ar lielu sapratni un iejūtību. Lasīt visu

  • Ideju ģenerators un zibensnovedējs. Kāds ir labs vadītājs?

    Personālvadības pētījumi liecina, ka cilvēku apmierinātība ar darbu ir atkarīga no tiešā vadītāja. Doctus šoreiz vaicāja tiešajiem vadītājiem – kā viņi sadzīvo ar vadītāja lomu un kāds ir labs vadītājs? Visi uzrunātie ārsti–vadītāji ir vienisprātis: labs vadītājs ikdienas darbu prot noorganizēt tā, ka viss norisinās arī tad, ja paša nav klāt un neatkarīgi no apstākļiem. Tajā pašā laikā viņš ir aizmugure savējiem: ir klāt, ja vajadzīgs padoms, vai ekstremālā situācijā kļūst par zibensnovedēju starp kolēģiem un administrāciju, kolēģiem un saērcinātu pacientu vai viņa tuvinieku. Labs vadītājs nekad nedomā, ka ir gudrākais, prot lūgt padomu kolēģim, kādreiz vaicā viedokli arī rezidentiem. Interesējas par padotajiem ne vien kā profesionāļiem, bet arī kā cilvēkiem. Un, protams, viņš ir ideju ģenerators, vilcējs. Lasīt visu

  • Pēc veselības uz Berni. Vēsturisks ieskats Aspazijas dzīvē

    1908. gada novembrī slaveno Šveices internistu dr. Hermani Zāli (Sahli) cerībā uz panaceju uzrunāja izmisusi, frustrācijas un slimību nomocīta ārzemniece, vārdā Amalia Herkir. Viņas dzimtenē Baltijas jūras krastos, kuru svešiniece kopā ar vīru Jāni Pliekšānu (Raini) pirms dažiem gadiem bija pametusi, no autoritatīvā režīma vajāšanas glābjoties, šo sievieti pazina kā dzejnieci Aspaziju. Sagurušajā sirdzējā gan bija grūti sazīmēt spožo, ugunīgo mākslinieci, kuras spārnotais vārds vēl nesen, 1905. gada revolūcijai Krievijas rietumu pierobežā kulminējot, bija “metis degli tūkstoš sirdīs”. Bernē sagurusī un nomāktā “Herkir kundze” bija ieradusies no tāla Dienvidšveices nostūra. No Kastaņolas ciema Lugānas ezera piekrastē, kur latviešu bēgļi Aspazija un Rainis, slēpdamies zem svešas identitātes, bija patvērušies kopš 1906. gada marta. Kas zina, vai sirgstošā dzejniece būtu uzdrīkstējusies mērot tālo ceļu uz Berni, lai svešajā pilsētā meklētu palīdzību pie “paša Zāli”, ja vien... Lasīt visu

  • Latvijas ginekoloģijas rezidente Bāzelē

    Pagājušā gada rudenī jaunajai ginekoloģei IEVAI BAIDEKALNAI pavērās iespēja kādu laiku stažēties ginekoloģijas klīnikā Bāzelē. Rezidente tur guvusi pārliecību, ka Latvijas ārsti nestrādā sliktāk, taču ir jomas, kurās mēs varētu mācīties. Koleģiālās attiecības. Rezidenti ar nodaļas vadītājiem ir uz “tu”. Ieva smaidot teic, ka varētu nofilmēt un rādīt, kādas var būt attiecības darbavietā. Viņai ļoti simpātisks šķitis arī veids, kā ārsti komunicē ar pacientiem – viņi nenogurstoši ik jautājumu sīki izstāsta un paskaidro pacientam. Un tas nekas, ka varbūt jau ceturto reizi. Lasīt visu

  • Tikai paši. Laimes lāci negaidot. 3. sērija: Doctus varoņi un temati 2008.–2011. gadā

    Jau trešo numuru turpinām ieskatīties Doctus tematos, kas atspoguļo Latvijas medicīnas vēsturi piecpadsmit gadu garumā. Šoreiz par jaunievedumiem veselības aprūpes sistēmā, kas joprojām palikuši ieceru līmenī (ārstu obligātā profesionālā civiltiesiskā apdrošināšana), un arī tādiem, kas paguvuši sevi pierādīt (Ģimenes medicīnas katedra un galvenā speciālista institūcija). Par stipriem kolēģiem - tiem, kas krīzes laikā nonākuši nulles punktā un tikuši no tā laukā, un tiem, kas uzdrīkstējušies no biznesa vides atgriezties praktiskajā medicīnā vai veidot karjeru ārpus Latvijas. Lasīt visu

  • Portugāles dienasgrāmatas piezīmes

    Lisabonā ierodos pavēlu, noguris, bet priecīgs. Sagaida sirsnīgi - HOPE vietējais "lielais" koordinators Frančeško un mana lokālā patronese Sofija. Tieku izmitināts diezgan plašā slimnīcas kapelāna istabā, ir arī mans nemīlētais internets. Priekšā četras nedēļas HOPE apmaiņas programmā - jauni apvāršņi un iespēja paspodrināt svešvalodu zināšanas, satikt daudz interesantu cilvēku, smelties idejas un gūt milzum daudz vērtīgu iespaidu! Lasīt visu

  • Ģimenes ārsts pierobežā

    Pie Demenes pagasta ģimenes ārsta VITĀLIJA NOVICKA mazais pacients Valērijs  atnācis pēc fluorogrāfa izmeklējuma Daugavpilī. Puikam bijis plaušu karsonis.  Dakteris, apskatījis rentgenuzņēmumu un slēdzienu un paklausījies ar stetoskopu, zēnam un mammai paziņo: “Pozitīva dinamika, tātad puika izveseļojies.” Vēlāk, jau sabužinādams pacienta matus, smaidot noteic: “Malacis, puika!” Dr. VITĀLIJS NOVICKIS saviem pacientiem pieejams katru dienu divdesmit četras stundas un bez rindas. Kā gan citādi?! Dakterim te nerodas papildu jautājumi – “ārstam ir jāpakārtojas pacientam: ja es pacientam nebūšu pieejams vajadzīgajā brīdī, tad diezin vai viņu izārstēšu”. Lasīt visu

  • Būsim arvien pieprasītāki! Psihiatrijas un narkoloģijas pacientu aprūpe “Ģintermuižā”

    Slimnīca “Ģintermuiža” pirms 125 gadiem Jelgavā tika veidota kā 15 gultu patvēruma vieta garīgi slimajiem. 1980. gados piedzīvojusi ziedu laikus, kad te reizē ārstējās vairāk nekā 1300 pacientu un slimnieki gulēja divos stāvos, bet vēlāk – pārmaiņas un līdzīgi daudzām valsts iestādēm nežēlīgu “griešanu”. Šodien “Ģintermuiža” ieguvusi jaunu veidolu un vizuāli pievilcīgu tēlu. Tajā ārstējas un uzturas 425 pacienti. Slimnīcas vadītājs ULDIS ČĀČUS prognozē, ka nākotnē viņu pakalpojums būs aizvien pieprasītāks, jo pieaugs veco cilvēku un garīgi izmainītu cilvēku īpatsvars, arī atkarības neiet mazumā. Turklāt valstī profilaktiskais darbs un  rehabilitācija ir tikai vārdos, ne darbos.  Lasīt visu

  • Kādas izjūtas ir ar tikko iegūtu ārsta diplomu kabatā?

    Ārstu saimei jūnijā pievienojušies 225 jaunie kolēģi: 177 Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes absolventi un 48 Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Ārstniecības fakultātes absolventi. Tikko kā nosvinēts izlaidums, tāpēc fiksētās emocijas ir gluži svaigas. Kādas mācības no studiju gadiem viņi paņems sev līdzi? Kāds ir jauno kolēģu uzkrātais kapitāls, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū? Kādas veselības aprūpes problēmas viņiem rūp? Un kas viņiem ir ārsta profesija – misija vai bizness? Lasīt visu

  • Latviešu radioloģe Reimsas slimnīcas neiroinvazīvajā radioloģijā

    “Trīsdesmit gadi ir vecums, kad ir lielais profesionālais vilnis. Tas ir jāķer, un es to daru,” saka radioloģe SANITA PONOMARJOVA, kas pusgadu stažējās Reimsas universitātes slimnīcas radioloģijas nodaļā Francijā. Tur viņa mācījās, kā endovaskulāri ārstēt galvas asinsvadu problēmas: fistulas, aneirismas, malformācijas, insultu. Nu viņa varēs palīdzēt dr. Svetlanai Rudņickai, kuras ziņā RAKUS Gaiļezera klīnikas Angiogrāfijas nodaļā ir neiroinvazīvās procedūras. “Katrs šāds brauciens paaugstina varēšanas latiņu, var iemācīties un pārņemt arī profesionālus knifus – tie atšķiras starp dažādām skolām, operāciju zālēm.” Vēl radioloģe jokojot teic: kļuvusi arī par šampanieša eksperti (kaut nelielu, bet tomēr!) – pusgadu taču nodzīvojusi šampanieša dzimtenē Šampaņas–Ardēni reģionā. Lasīt visu

  • Terora draudi un iesnas – lidostas medpunkta ikdiena

    Cilvēki apkampjas un šņukst, rīb koferu ritentiņi. Debesis šķeļ lidmašīnas – vienas pazūd mākoņos, citas nolaižas. Ielidošanas zālē emocijas pilnā amplitūdā – sagaidītāju acis piekaltas automātiskajām durvīm. Turpat blakus stūrī aiz gruntīgas kolonnas ir kādas citas durvis, pie tām, par laimi, neviens nedrūzmējas un pat īpaši nekāro tur iekļūt. Tas gan nemazina šīs vietas svarīgumu – aiz šīm ne īpaši redzamajām durvīm ir lidostas “Rīga” medpunkts. Lasīt visu