Sabiedrības raksti | Pieredzes stāsti

  • Kādas izjūtas ir ar tikko iegūtu ārsta diplomu kabatā?

    Ārstu saimei jūnijā pievienojušies 225 jaunie kolēģi: 177 Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes absolventi un 48 Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Ārstniecības fakultātes absolventi. Tikko kā nosvinēts izlaidums, tāpēc fiksētās emocijas ir gluži svaigas. Kādas mācības no studiju gadiem viņi paņems sev līdzi? Kāds ir jauno kolēģu uzkrātais kapitāls, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū? Kādas veselības aprūpes problēmas viņiem rūp? Un kas viņiem ir ārsta profesija – misija vai bizness? Lasīt visu

  • Latviešu radioloģe Reimsas slimnīcas neiroinvazīvajā radioloģijā

    “Trīsdesmit gadi ir vecums, kad ir lielais profesionālais vilnis. Tas ir jāķer, un es to daru,” saka radioloģe SANITA PONOMARJOVA, kas pusgadu stažējās Reimsas universitātes slimnīcas radioloģijas nodaļā Francijā. Tur viņa mācījās, kā endovaskulāri ārstēt galvas asinsvadu problēmas: fistulas, aneirismas, malformācijas, insultu. Nu viņa varēs palīdzēt dr. Svetlanai Rudņickai, kuras ziņā RAKUS Gaiļezera klīnikas Angiogrāfijas nodaļā ir neiroinvazīvās procedūras. “Katrs šāds brauciens paaugstina varēšanas latiņu, var iemācīties un pārņemt arī profesionālus knifus – tie atšķiras starp dažādām skolām, operāciju zālēm.” Vēl radioloģe jokojot teic: kļuvusi arī par šampanieša eksperti (kaut nelielu, bet tomēr!) – pusgadu taču nodzīvojusi šampanieša dzimtenē Šampaņas–Ardēni reģionā. Lasīt visu

  • Terora draudi un iesnas – lidostas medpunkta ikdiena

    Cilvēki apkampjas un šņukst, rīb koferu ritentiņi. Debesis šķeļ lidmašīnas – vienas pazūd mākoņos, citas nolaižas. Ielidošanas zālē emocijas pilnā amplitūdā – sagaidītāju acis piekaltas automātiskajām durvīm. Turpat blakus stūrī aiz gruntīgas kolonnas ir kādas citas durvis, pie tām, par laimi, neviens nedrūzmējas un pat īpaši nekāro tur iekļūt. Tas gan nemazina šīs vietas svarīgumu – aiz šīm ne īpaši redzamajām durvīm ir lidostas “Rīga” medpunkts. Lasīt visu

  • Kardiologu klīnika ar dakteri-orķestri

    Kardioloģei IVETAI NORKO ir 13 gadu pieredze "ātrajā palīdzībā" un 21 gada - stacionārā. Kad 2009. gada jūlijā sapulcē uzzināja, ka darba dienas Rīgas 1. slimnīcā ir skaitītas, acumirklī ar kolēģi ANDRI ŠĻAHOTU izlēma par savu praksi. Pēc pusotra mēneša prakse "Aritmija" jau bija atvērta. Tagad, kad "sunim jau pārkāpts, palikusi vien aste", ir gandarījums par padarīto, bet sākums bijis ļoti smags. Lasīt visu

  • Kā atvērt privātu klīniku krīzes laikā? Jurista eksperiments un hobijs

    Ervīns Keišs ikdienā strādā par juristu Rīgā uzņēmumā - kā mēdz teikt dakteri, pie saimnieka - un paralēli pamatdarbam kā eksperimentu un hobiju izveidojis nelielu ambulatoru veselības aprūpes iestādi Jēkabpilī, jo pats ir cēlies no Jēkabpils. 80 kvadrātmetros uz maiņām strādā 14 ārsti. Lasīt visu

  • Kā atvērt privātu klīniku krīzes laikā? Piecu dakteru klīnika – kā veiksmīgas laulības

    Piecām ginekoloģēm - Sarmītei Lejniecei, Ilzei Lieljurei, Sandrai Tamanei, Santai Lauskai un Ilzei Vībergai - pieder mazliet vairāk nekā 500 kvadrātmetru liela prakses māja - divstāvu ēka tiešā Rīgas centra tuvumā. Glīti izremontēta. Īpašumu par relatīvi lielu summu iegādājušās 2005. gadā, būvējušās, kad celtnieki dzīvojuši uz "zaļā zara", saņēmušas arī neparedzētus finansiālus belzienus. Pirmie pacienti klīnikā "Medeora" tika pieņemti tikai pēc četriem gadiem - 2009. gada nogalē. Lasīt visu

  • Atpakaļ no Anglijas – lai būtu īstajā laikā un vietā

    Laikā, kad daudzi kolēģi devušies prom no Latvijas vai arī kārto ceļasomas, liepājniece ārste INESE CĒBERE izdarīja pretēju izvēli – pirms pusotra gada pēc Anglijā nostrādātiem 12 gadiem atgriezās dzimtajā pilsētā Liepājā. Patlaban viņa strādā Liepājas reģionālās slimnīcas Uzņemšanas nodaļā par neatliekamās palīdzības ārsti un gaida rindu, kad atbrīvosies ģimenes ārsta vieta – viņas sapnis un vēlēšanās ir strādāt par ģimenes ārsti. Lasīt visu

  • Atmiņas par LEKMI. Portreti

    Toreiz, 1961. gadā, pirmais iespaids, pārkāpjot institūta Altonavas (tagad Ojāra Vācieša) ielā, slieksni, bija neliels mulsums. Pēkšņi atrados iespaidīgā, spilgti izteiktu indivīdu – personību vidē. Raiba, ne ar ko nesalīdzināma zinātnieku buķete. Varētu ieslīgt šo personību zinātniski pētnieciskā darba apcerē, uzskaitot viņu veiksmi, publicēto darbu nozīmību, skaitu, taču šādu faktu izklāsts ir enciklopēdijās. Piedāvāju Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta (LEKMI) darbinieku nelielu portretējumu, lai nākamās paaudzes varētu radīt vismaz aptuvenu priekšstatu par saviem priekštečiem – izcilām personībām. Lasīt visu

  • Uz Eiropu – auditēt rezidentu apmācību

    Latvijas Urologu asociācijas prezidents EGILS VJATERS pārliecināts, ka viņš par Eiropas Urologu asociācijas Rezidentu apmācības komitejas viceprezidentu nav kļuvis gluži netīšām. Viņš vienmēr skaļi un skaidri pauž savu viedokli. Kolēģi to novērtē, tāpēc šobrīd E. Vjaters kopā ar citu valstu kolēģiem gādā par vienādiem uroloģijas rezidentu apmācības apstākļiem visās Eiropas slimnīcās. Lasīt visu

  • Latvijas ģimenes ārstes pieredze Portugālē

    LILITA SUKURE Portugālē mīt divus gadus un Latvijas apciemojumam vasaras beigās bija izbrīvējusi nedēļu. Iemesls mērotajiem 4000 kilometriem – dēla kāzas. Vecākā meita Agne šo ciemošanos izvērta vēl intensīvāku – sarunāja mammai intervijas ar vairākiem Latvijas preses izdevumiem, uzstājot, ka jāpastāsta, ko nozīmē mesties citas valsts darba tirgū. Tad, ja valoda jāsāk mācīties no nulles un ja medicīnā neesi nekāds iesācējs. Grūtākais posms ar valodas apguvi nu jau aiz muguras, arī pirmais izmisums un izbīlis slimnīcas uzņemšanas nodaļā mazliet aizmirsts. Kopš augusta viņa strādā atkal par ģimenes ārsti – nelielā pilsētā Nizā pie Spānijas robežas. Lasīt visu

  • Profesora Rudzīša mantojums

    Atmiņas par prof. Kristapu Rudzīti pierakstījis doc. Agnis Štifts. No lielas personības arhitektūrā pēctečiem paliek dižas celtnes, no inženieriem – skaisti tilti, no māksliniekiem – gleznas un skulptūras, no literātiem un filozofiem – viņu rakstītie darbi, dažkārt pat pēc gadu tūkstošiem. Bet no ārsta? Visi kādreiz izglābtie pacienti reiz mirst; ārsta zinātniskie darbi un pētījumi strauji noveco, kādreiz pat ātrāk nekā ilgst cilvēka mūžs. Vai tiešām nepaliek nekas? Saka – paliek atmiņas. Bet arī tās nedzīvo ilgi, ja netiek uzrakstītas. Vai atmiņām par senu ārstu ir kāda vērte, lai tās cilātu? Laikam visai neliela. Progress medicīnā šodien ir ļoti straujš. Tikai dažu aspektu dēļ ir jēga palūkoties atpakaļ – lai salīdzinātu, pavērtētu. Lasīt visu

  • Ar Latgales meitenes spītību. No farmācijas biznesa atpakaļ ārsta praksē

    Pēc septiņu gadu darba farmācijas biznesā un dzīves, kas pavadīta pārbraucienos starp Rīgu, Lietuvu un Madonu, ZENTA STRADIŅA ielēkusi atpakaļ praktiskajā ārsta darbā. Pagājušā gada novembrī viņa atvēra ģimenes ārsta praksi Lubānā, 50 kilometrus no Madonas. Neviens te atplestām rokām negaidīja, bija jāiekārto prakse, jāveido pacientu loks un jānopelna viņu uzticība. Un pamazām praksē pierakstīto pacientu skaits aug – tas tuvojas tūkstotim! Madoniešiem un lubāniešiem gan viņa ir savējā, jo Madonas slimnīcā sāka strādāt 1993. gadā. Pacienti viņu zina kā ģimenes ārsti, kam medicīna ir aicinājums, ne tikai darbs. Lasīt visu

  • Latviešu mediķis Lielbritānijā: skats no iekšpuses

    Jau sešus gadus dzīvojot Lielbritānijā, esmu pārņēmusi vairākas viņu ieražas. Piemēram, iemācījusies neiespringt tikai uz klīnisko un zinātnisko ekselenci, bet baudīt dzīvi. Tipisks Notingemas aneteziologs ir smaidīgs, uz darbu brauc ar riteni izvēles, nevis vajadzības dēļ un nodarbojas ar vienu kaut nedaudz ekstrēmu sporta veidu. Tā nu es dodos velobraucienos ar kolēģiem un esmu sākusi nodarboties ar klinšu kāpšanu. Joprojām grūti pieņemt britu tradicionālo smaidu, bet ļoti ātri jau var saprast, kurš smaida no sirds, kuram tā ir tikai pieklājība un ieradums. Britu tradicionālais ēdiens ir diezgan neēdams (viss tiek saliets ar kaut kādām glumām mērcēm), franču, spāņu un indiešu virtuve ir daudz baudāmāka. Pie laikapstākļiem pierod - un braukt pa kreiso pusi arī mācos. Lasīt visu

  • Par farmaceita cunftes godu domājot. Liepājas Tirgus aptiekas pieredze

    Tirgus aptieka ir viena no divām Liepājas aptiekām, kur joprojām uz vietas gatavo zāles. Tā ir pierasts, cilvēkiem tas ir nepieciešams, un aptiekāru cunftes gods arī prasa. Naudas vai peļņas ziņā tas noteikti nav rentabli, teic aptiekas vadītāja MARTA ROZĀLIJA TETERE, kuru kolēģes sauc par Rozi. Jūrkalnes suitu meitene reiz gribēja tikt uz Liepāju, kur nu nodzīvoti gandrīz 40 gadi. "Mums ir kolhozs," joko vadītāja, jo aptieka jeb SIA "LAPA 1" pieder visām desmit, kas aptiekā strādā. "Reizēm domstarpības gadās, bet ne graujošas." Teteres kundze atzīstas, ka būtu grūti vienai uzņemties visu atbildību. Tirgus aptieka Liepājas centrā, Kuršu laukumā pie Pētertirgus un Sv. Annas baznīcas, ir viena no vecākajām Liepājā, kas joprojām darbojas. Lasīt visu

  • Uz Dalasu – pārlaist krīzi. Pieredze Teksasas Universitātes Makdermota pētniecības centrā, ASV. Ēriks Šmagris

    Doctus piebilde. Jau desmit mēnešus klīnisko medicīnu viņš ir nomainījis pret pētniecību, latviešu kolēģus - pret amerikāņiem un strādīgajiem, bet samērā introvertajiem ķīniešu kolēģiem Teksasas Universitātes Makdermota pētniecības centrā Dalasā, Amerikas Savienotajās Valstīs. Uzzinājuši, ka vēl viens jauns un gudrs ārsts no P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pievienojies "dakteriem-gājputniem", gribējām zināt Ērika Šmagra stāstu. Tas tapa vairākās elektroniskā pasta vēstulēs. Tajās ir ne tikai atbildes uz jautājumiem, kāpēc jaunie ārsti pamet Latviju un kāda izskatās Postdoctoral Research Trainee ikdiena zinātnes Mekā, bet arī vērtīgas domas - ko mainīt, lai "gājputni" gribētu atgriezties mājās. Lasīt visu

  • Pie pacienta uz mājām. Ziemeļkurzemes slimnīcas pieredze, sniedzot medicīnisko aprūpi mājās

    Pēc teju diviem gadiem Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas (viena no pirmajām ārstniecības iestādēm Latvijā, kas sāka sniegt iedzīvotājiem valsts finansētu medicīnisko aprūpi mājās) pārstāvji saka: aprūpe mājās ir izdevies projekts, bet gribētos, lai to reklamē vairāk. Kad 2009. gadā tika ieviests jauns valsts finansēts pakalpojums – medicīniskā aprūpe mājās – Veselības ministrijas pārstāvji teica, ka ar to mazāk domāts atslogot ģimenes ārstus, vairāk dot atelpu stacionāriem. Jautājumu gan bija daudz. Lasīt visu